Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Uz jauno īpašnieku parādnieka saistības automātiski nepāriet

Sveiki! Vēlētos noskaidrot sekojošo: zvērināts tiesu izpildītājs izsolē pārdod nekustamo īpašumu, kurš ir ieķīlāts bankā (hipotēka). Likumiskais parāda piedzinējs ar tiesas lēmumu ir šī pati banka. Vai nopērkot šādu īpašumu izsoles ceļā (par ievērojami zemāku naudas summu nekā ir nedzēstā hipotēka), pārejot šim nekustamajam īpašumam pie jaunā īpašnieka šī hipotēka paliek aktuāla un ir saistoša jaunajam nekustamā īpašuma īpašniekam? Vai arī jaunais īpašnieks iegūst savā īpašumā nekustamo īpašumu, kuram nav nekādu apgrūtinājumu un saistību (t.sk. komunālo maksājumu parādu)?

Parādnieka parādsaistības, ja nekustamā īpašuma ieguvējs tās tieši nav uzņēmies uz sevi, automātiski netiek pārnestas uz nekustamo īpašumu. Proti, Civilprocesa likuma 613.panta trešās daļas 2.punkts noteic, ka tiesa, apmierinot pieteikumu par nekustamā īpašuma izsoles akta apstiprināšanu, pieņem lēmumu: neatkarīgi no kreditora piekrišanas – par visu zemesgrāmatā uz šo īpašumu ierakstīto parādu saistību dzēšanu, par kurām ieguvējs nav tieši paziņojis, ka uzņemas tās uz sevi.

Lasīt tālāk...

Ja putni traucē mieru

Labdien! Mēs(mamma, vecmamma un es) esam izmisumā, tapēc meklēju palīdzību pie Jums. Situācija ir tik apsurda un tik neparasta, ka ir mazliet dīvaini par to runāt. Tātad - daudzstāvu māju pagalmā, vienā no mājām, tās kādā (precīzi nav nosakāms)no augšējiem stāviem ir iekritis, pamests, vai ligzdojošs PUTNELIS!!!

Tas blēj caurām dienām un naktīm, tā, ka skan viss daudzstāvu māju pagalms, kaut ārā ir pilnīgs klusums! Mēs dzīvojam blakus mājā un troksnis nu jau ir vienkāŗši maigi sakot tracinošs. Izbrīnu rada tas, ka neviens, ne blakus dzīvojošie ne citi kaimiņi neizrāda nemazāko sašutumu, vai vēlēšanos viņu apklusināt, vai kā citādi atrisināt putneļa kliedzošo problēmu! Diemžēl cilvēki kas visu dienu atrodas iekštelpā šajā karstajā laikā ir spiesti turēt ciet logus, lai nedzirdētu jau līdz prāta jukumam kaitinošo troksni. Blakus mājā iekšā netieku un arī stāvs nav nosakāms, tikai aptuvena mājas daļa. Sakiet ko man darīt??? Vai piemērojams kāds naudas sods balkona īpašniekam, kas pilnīgi ignorē to, ka no viņa balkona nākošais troksnis jau reāli sāk traucēt dzīvot blakus esošajiem cilvēkiem? Ārkārtīgi negribētu, ka viens putnelis sabojā visu iepaidu un atmiņas par šo vasaru! Jau iepriekš pateicos!

Lasīt tālāk...

Kāpēc par remontu nevar maksāt vienlīdzīgi?

„Mūsu mājā plānots ūdensvada remonts. Katram dzīvokļa īpašniekam jāsedz sava kopējo izmaksu daļa proporcionāli mājokļa platībai. Kāpēc pārvaldnieks izvēlējies tieši šādu remonta izdevumu sadales principu? Tādā gadījumā vienistabas dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā mazāk nekā trīsistabu, bet tas nav taisnīgi, jo kopējo ūdensvadu visi izmanto vienādi.

Manuprāt, maksa par ūdensvada remontu jāsadala visiem dzīvokļiem vienlīdzīgi! Lūdzu, paskaidrojiet, kas par to teikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014”.

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Ministru kabineta noteikumos Nr. 1014 teikts, ka maksājumus par mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina proporcionāli dzīvokļa īpašumā ietilpstošajai kopīpašuma domājamai daļai.

Lasīt tālāk...

No kādiem maksājumiem var atteikties vasarā?

„Labdien! Esmu pensionāre, dzīvoju sociālā mājā Rīgā. Man ir iespēja visu vasaru pavadīt laukos, tāpēc vēlos pajautāt, vai man tai laikā jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, kurus neizmantoju, – par liftu, kopējo apgaismojumu, atkritumu izvešanu?

Nosūtīju iesniegumu uzņēmumam Rīgas pilsētbūvnieks, pievienoju ūdens un elektrības skaitītāju rādījumus, lai pārvaldnieks varētu pārliecināties, ka tiešām vairākus mēnešus neesmu dzīvojusi savā dzīvoklī. Bet man atbildēja: nē, par komunālajiem pakalpojumiem vienalga jāmaksā! Nesaprotu, kāpēc”.

Malda

Vasarā daudzi cilvēki pārceļas uz vasaras mājām, atvaļinājuma laikā dodas ceļojumos, uzturas sanatorijā vai pie radiem laukos, citā pilsētā. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 1013 tādā gadījumā jums ir tiesības lūgt pārvaldnieku atbrīvot jūs no maksas par dažiem komunālajiem pakalpojumiem. Lūk, ko šajā sakarā ir lēmusi valdība:

Lasīt tālāk...

Īrniekiem balsstiesību nav

„Mums piedāvāja renovēt māju. Man dzīvoklis nepieder, īrēju to no pašvaldības. Vai man par siltināšanu jāmaksā tikpat, cik maksā privatizēto dzīvokļu saimnieki?

Manuprāt, vajadzētu būt atšķirībai! Īpašnieks savu dzīvokli pēc renovācijas var dārgāk pārdot, bet kādus labumus gūst īrnieks?”

Atbild Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:

Katra pašvaldība, kam pieder dzīvokļi nosiltinātā mājā, var pieņemt šajā jautājumā savu lēmumu. Cik man zināms, Jelgavā par renovāciju īrnieku vietā maksā pilsēta, bet Rīgā pašvaldība šo pienākumu uzlikusi pašiem iedzīvotājiem.

Lasīt tālāk...

Iedzīvotājam nekas nav jāpierāda!

„2012. gada novembrī namu pārvalde mums maksu par ūdeni sāka aprēķināt, kā izsakās paši namu pārvaldes darbinieki, „pēc normatīva”. Katram no dzīvoklī deklarētajiem pieciem cilvēkiem ūdens patēriņš tiek aprēķināts 10 m3 apmērā mēnesī.

Taču dēls un meita nedzīvo kopā ar mums. Kad informējām par to namu pārvaldi, mums teica: „Pierādiet!” Sākām vākt pierādījumus, bet rēķini pa to laiku aug augumā!

Kas var kalpot par pierādījumu tam, ka cilvēks nedzīvo konkrētajā dzīvoklī un viņu nevajadzētu iekļaut dzīvokļa rēķinā? Vai namu pārvalde, saņēmusi pierādījumus, veiks mums pārrēķinu par pēdējiem astoņiem mēnešiem?”

Lasīt tālāk...

Var dāvināt arī dzīvokli ar parādiem. Tie jāsedz jaunajam īpašniekam

"Labdien, mana vecmāmiņa uzdāvināja dzīvokli savai mazmeitai (manai māsai), taču sliktās izturēšanās dēļ viņa dzīvokli vēlas uzdāvināt man (arī esmu mazmeita), taču mana māsa ir iekrājusi parādu par komunālajiem maksājumiem. Kam šis parāds būs jāsedz? Vai šādu dzīvokli var dāvināt, un cik ilgā laikā parāds ir jānosedz, lai dzīvoklis nonāktu mana īpašumā? Vai parādu ir iespējams maksāt pa daļām? Paldies!"

Ar šo dāvinājuma lietu, šķiet, jums nebūs vienkārši. Par dāvinājuma veidiem sīkāk varat izlasīt LV portāla rakstā „Dāvinājuma līgums. Kas jāņem vērā, to noslēdzot?”. Ja dāvinājuma akts apstiprināts notariāli bez papildu nosacījumiem, tad vecmāmiņai būs gana jānopūlas, lai sagādātu pierādījumus dāvinājuma līguma laušanai tiesā. Civillikuma (Ceturtā daļa „Lietu tiesības”) 1919. pants nosaka: „Dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ.”

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!