Labs mājoklis – gandrīz par velti?

Trīsistabu dzīvoklis Rīgā – tikai par 10 000 eiro! Kā neapdedzināties, izsolē pērkot nekustamo īpašumu?

Nekustamo īpašumu izsolēs iespējams atrast neticamus piedāvājumus: trīsistabu dzīvoklis labā Rīgas rajonā var maksāt mazāk nekā 10 000 eiro, pēc skata gluži labu namiņu pie jūras un saimniecības ēkas piedāvā par 5000–6000 eiro. Aiz šīm pievilcīgajām cenām bieži slēpjas zemūdens akmeņi: īpašums var būt apgrūtināts, bet pircējs līdz pat izsoles beigām to pat neuzzinās. Kā izvairīties no nepatikšanām, izsolē pērkot māju vai dzīvokli, stāsta Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka.

Iedomājieties: jūs nopērkat dzīvokli, pat nezinot, kā tas izskatās, jo objekta fotogrāfijā redzama tikai mājas fasāde. Pēc tam ieraugāt, ka telpās ir iebrukuši griesti vai caurumainas grīdas, bet tie ir tikai ziediņi, odziņas vēl būs...

Lasīt tālāk...

Rūpējas par kaķiem – zaudē mājokli!

Kaķu saimnieci mēģina izlikt no trīsistabu dzīvokļa Rīgā

Vientuļā un labsirdīgā pensionāre Regīna Š. tālajos 90. gados deva pajumti mazai kaķenītei. Pēc gandrīz 30 gadiem viņas trīsistabu dzīvoklī Rīgā dzīvoja jau 32 kaķi. Protams, kaimiņiem tas nepatika, un par ķepaiņu koloniju drīz uzzināja varas iestādes. Regīnai paziņoja, ka viņa cietsirdīgi izturas pret dzīvniekiem, kaķus konfiscēja un viņu bijušajai saimniecei par ņaudētāju uzturēšanos dzīvnieku patversmē  atsūtīja rēķinu gandrīz 6200 eiro apmērā. Tiesu izpildītāja iesaistīšanās summu palielināja līdz 7300 eiro. Šādas naudas Regīnai nav, un tagad tiesu izpildītājs var atņemt viņai dzīvokli.

Lasīt tālāk...

Kā avārijas situācijā iekļūt dzīvoklī

Mūsu dzīvokļu kopīpašumam ir šāda situācija: dzīvokļa īpašnieks, kura dzīvoklī ir kopējā ūdensvada bojātais stāvvads, nenodrošina piekļuvi pie tā, sakot, ka nelauzīs flīzes savā dzīvoklī. Ūdens padeve ir atslēgta jau trešo nedēļu. Ko mums, citu dzīvokļu īpašniekiem, darīt?

Vai ir kāds likums, ka ļautu piespiest šo dzīvokļa īpašnieku sniegt piekļuvi kopējam ūdensvadam? Vai varam šo dzīvokļa īpašnieku iesūdzēt tiesā par kaitējuma radīšanu citiem dzīvokļu īpašniekiem atbilstoši Dzīvokļu īpašuma likuma 10. pantam? (Dzīvokļa īpašnieka pienākumi ir 7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu; ja šī likuma 9. pants nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības, dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības: 1) valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem; ar pasvītrojumu pēdējai piebildei.) Ko mums darīt?

Lasīt tālāk...

Padomi, kā izvairīties no apkures radītā sausā gaisa ietekmes

Sākoties apkures sezonai, aktuāla problēma ir tās radītais sausais gaiss telpās. Mitruma līmeni gaisā samazina ne tikai centrālapkure, bet arī apsildāmās grīdas un dažādas citas elektroniskās ierīces. Ilgstoši atrodoties pārāk sausā gaisā, mazinās imunitāte, āda kļūst sausa un jutīga, kā arī pastiprinās alerģiju risks, jo putekļu cirkulācija ir intensīvāka. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa skaidro, kā sauss gaiss ietekmē ikviena pašsajūtu un dalās padomos, kā pasargāt organismu apkures sezonā.

Lasīt tālāk...

Kas notiek ar Dzīvojamo telpu īres likumu?

Saeimas Juridiskais birojs pret Ekonomikas ministriju: „Sāciet beidzot strādāt pie kļūdu labošanas!”

Šajās dienās ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro no jauna atgādināja, ka Latvijā izteikti trūkst īres dzīvokļu. Savukārt parlaments, pēc ministra ieskata, nesteidzas pieņemt jauno Dzīvojamo telpu īres likumu, kurš tik ļoti nepieciešams, lai valstij piesaistītu investorus īres māju būvniecībai.

Lasīt tālāk...

Vēlaties siltināt māju?

Finanšu institūcijā Altum dzīvojamo māju renovācijas programmā Latvijas iedzīvotāji ir iesnieguši jau vairāk nekā 600 iesniegumu, un aptuveni 84% no visiem pieejamajiem līdzekļiem ir rezervēti

Iedzīvotājiem, kuri iecerējuši savu māju siltināšanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu piedāvāto līdzfinansējumu, pienācis laiks rīkoties izlēmīgi un ātri. Par līdzekļu sadali un programmas izpildi atbildīgās finanšu institūcijas Altum pārstāvji atgādina, ka ēku renovācijai pieejamie līdzekļi varētu beigties jau 2020. gada pirmajā kvartālā.

Finanšu institūcijas Altum Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Dina Kaupere pastāstīja, ka institūcijā ir saņemti vairāk nekā 600 iesniegumi dzīvojamo māju renovācijas līdzfinansēšanai. Atgādinām, ka programmas dalībnieki saņem līdzfinansējumu 50% apmērā no mājas siltināšanā ieguldītajiem līdzekļiem. Programmas ietvaros siltināšanas darbu finansēšanai bija pieejami 156 miljoni eiro, taču šī lielā summa jau pavisam drīz būs pilnībā rezervēta.

Lasīt tālāk...