Jauna programma Rīgā: plusi un mīnusi
- Detaļas
- Rubrika: Pašvaldības
- Publicēts 19 Jūnijs 2020
Kā pašvaldība plāno remontēt un uzturēt dzīvojamās mājas?
Šī gada maijā Rīgas domes pagaidu administrācija ir pieņēmusi jaunus saistošos noteikumus, kuros pašvaldība apņemas sniegt palīdzību ēku bīstamības novēršanai un energoefektivitātes uzlabošanai. Kāpēc tas ir labi, bet kāpēc – ne?
Jaunās programmas plusi
Jaunie Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 22 stājās spēkā 14. jūnijā. Paredzams, ka pirmie būvdarbi, kuri varēs pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu pēc jaunajiem noteikumiem, notiks tikai 2021. gadā.
„Bīstamais brīdis vēl nav pienācis”
- Detaļas
- Rubrika: Tarifi
- Publicēts 19 Jūnijs 2020
Vai iedzīvotāji krīzes laikā spēj apmaksāt komunālo pakalpojumu rēķinus? Šis jautājums ieinteresējis pat deputātus Saeimā
Kā koronavīrusa izraisītā krīze ir ietekmējusi dzīvokļu īpašniekus un viņu spēju laikus un pilnā apjomā apmaksāt rēķinus par dzīvokli? Par šo jautājumu satraukušies ne tikai apsaimniekotāji, bet arī politiķi. Mūsu žurnālists piedalījās Saeimas rīkotajā diskusijā, kas bija veltīta iedzīvotāju maksātspējai un situācijai ar norēķiniem par komunālajiem pakalpojumiem.
Vēlos atlikto maksājumu!
Avīzes „Darīsim Kopā!” redakcija pirmās iedzīvotāju vēstules ar jautājumiem par pārvaldīšanas un komunālo pakalpojumu rēķinu apmaksas kārtību saņēma jau martā: „Vai ir iespējams vienoties ar pārvaldnieku par maksājuma termiņa pagarināšanu?”, „Darba devējs ir sācis aizkavēt algas izmaksu, un es nevaru apmaksāt rēķinu. Pēc cik ilga laika apsaimniekotājs mani var iesūdzēt tiesā?” Šādi un līdzīgi jautājumi jau pašā krīzes sākumā satrauca cilvēkus.
Kā VID visu var zināt?
- Detaļas
- Rubrika: Ir problēma!
- Publicēts 19 Jūnijs 2020
Pārdevi dzīvokli – atdod 20% naudas valstij. Kā Latvijā piedzen kapitāla pieauguma nodokli
Pirms pārdot dzīvokli, ieteikums noskaidrot, kurā gadījumā nāksies maksāt kapitāla pieauguma nodokli, kurā – ne. Nodokļa apmērs var būt iespaidīgs – sasniegt vairākus simtus vai pat tūkstošus eiro.
Tas nav taisnīgi!
Mūsu lasītājs Vitālijs bija spiests samaksāt vairākus tūkstošus eiro pēc tam, kad bija pārdevis mantojumā saņemtu dzīvokli. Tagad viņš cenšas saprast situāciju:
Ervins Straupe: Iznīcināt nedrīkst pārdot
- Detaļas
- Rubrika: Namu pārvalde
- Publicēts 28 Maijs 2020
Pienācis laiks ielikt komatu šajā ar "Rīgas namu pārvaldnieku" (RNP) saistītajā rēbusā. Lasot RNP mājaslapā labi noslēptā "Ernst&Young" audita kopsavilkuma rezultātus, man kā vienam no namu pārvaldīšanas nozares vadītājiem radušās pārdomas par situāciju mājokļu pārvaldīšanā galvaspilsētā kopumā un iespējamiem risinājumiem nākotnē.
Izskan daudz un dažādi, pārsvarā populistiski, viedokļi par RNP kompetenci, iepirkumiem, politizāciju, attieksmi pret klientiem, izmaksām un, visbeidzot, par to, ka namu pārvaldīšana nav pašvaldības funkcija. Daudzdzīvokļu dzīvojamo namu apsaimniekošana valstī "dreifē" – bez politikas, bez mērķiem, ar neskaidru nākotni, secina Valsts kontrole, kam gribas piekrist, nevis starptautiskiem skandāliem apvītas auditorkompānijas slēdzienam, kuru ir pasūtījis un apmaksājis pats uzņēmums, nevis šī uzņēmuma īpašnieku (rīdzinieku) pārstāve Rīgas dome. Tāpat gribētos redzēt vienādu attieksmi pret jebkurai citai pašvaldībai piederošu šīs nozares uzņēmumu, vai tas būtu Rīgā, Liepājā, Daugavpilī vai Olainē.
Gatis Roze: Stāvvads pagalam, bet kurš tagad maksās?
- Detaļas
- Rubrika: Mājai
- Publicēts 28 Maijs 2020
Pēdējā laikā apdrošinātāji arvien vairāk ziņo, ka mājokļu apdrošināšanā visbiežāk atlīdzības tiek pieprasītas par kaimiņu nopludināšanu.
Protams, ārkārtas ķibeles – pārplūdusi vanna vai pēkšņi plīsis veļas mašīnas pievads – var gadīties ikvienam, taču apsaimniekotājiem vislielākās raizes sagādā ēku maģistrālie ūdensvadi.
Enerģētikas eksperti par to, kā Covid-19 turpmāka attīstība ietekmēs elektrības cenas
- Detaļas
- Rubrika: Tarifi
- Publicēts 28 Maijs 2020
2019. gada beigās un 2020. gada sākumā "NordPool" elektroenerģijas biržas cena Latvijas zonai piedzīvojusi pakāpenisku, taču ievērojamu samazinājumu. Šīs cenas ir zemas ne tikai salīdzinot ar pēdējiem gadiem, bet arī ar periodu, kad Latvijas elektroenerģijas tirgus tika liberalizēts. Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” ekspertu komanda skaidro kādu faktoru ietekmē ""NordPool" elektroenerģijas biržas cena piedzīvojusi ievērojamu samazinājumu un, kāda loma tajā ir Covid-19 saistītajiem ekonomiskajiem ierobežojumiem.
Zemo cenu līmenis ir skaidrojams ar virkni cenu ietekmējošu faktoru. Elektroenerģijas cenas kritumu sekmējuši arī labvēlīgi laikapstākļi – siltā ziema, vējains laiks, kā arī nokrišņi nostiprinājuši ūdens rezerves, kas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai. Baltijas valstis ir labi integrētas Skandināvijas reģionā un tādejādi uz cenu ietekmējošiem faktoriem nepieciešams skatīties plašākā kontekstā.
Kopīpašuma lietošanas kārtība
- Detaļas
- Rubrika: Ir problēma!
- Publicēts 28 Maijs 2020
Dzīvoju vienstāvu mājā ar 3 dzīvokļiem (1 ir mūsu, 2 – kaimiņa) un divām atsevišķām ieejām: viena ir mūsu mājas galā, otra – viņu. Mūsu mājas pusē ir izpirkts un iežogots privātīpašums (privatizēta zeme), ir arī koplietošanas zemes ar mūsu 816/1860 domājamām daļām. Uz koplietošanas zemes atrodas mūsu dzīvokļa elektrosadales kaste un ūdens komunikācijas, bet kaimiņš nelabprāt laiž uz šīs kopīpašuma zemes, par kuru mēs maksājam nodokli jau teju 25 gadus. Pamato ar to, ka viņa īpašumā ir 2 no 3 dzīvokļiem, viņš ir vairākumā un mums nekas nepienākas.
Kopīpašuma lietošanas kārtības noteikumus noraida un nevēlas vienoties, ir lūdzis uzrādīt juridiskus dokumentus ar pamatojumu, kāpēc viņam būtu jālaiž kopīpašuma zemē (zemesgrāmatā visi vajadzīgie ieraksti ir). Kādi dokumenti man viņam ir jāuzrāda, lai atrisinātu šo lietu? Kaimiņš visu zemi ir apstādījis, sacēlis šķūņus utt., kā arī iežogojis pieeju koplietošanas zemei (ar mums nav saskaņots). Kā likumiski pareizi rīkoties? Zvanīt pašvaldības policijai, ja netiekam uz šīs koplietošanas zemes? Kā rast kompromisu?
