Īrnieki var mainīt dzīvokli

Ja pašvaldības dzīvojamo telpu īrnieki vēlas apmainīt īrēto dzīvokli, kopš 15. janvāra viņi var ievietot sludinājumu Mājokļu un vides departamenta mājas lapā, aizpildot anketu, ziņu aģentūrai BNS pavēstīja departamenta sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Mazūre.

Mājas lapā jāaizpilda anketa, sniedzot ziņas par īrētajām telpām. Pēc datu pārbaudes sludinājums triju darba dienu laikā tiks ievietots Mājokļu un vides departamenta mājas lapā.

Lasīt tālāk...

Tiešie maksājumi: kas riskēs pirmais?

Janvārī pašvaldības uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks nosūtīja iedzīvotājiem aptaujas lapas balsošanai par tiešo maksājumu ieviešanu norēķinos ar pakalpojumu sniedzējiem. Dzīvokļu īpašniekiem dota iespēja līdz 31. janvārim balsot „par” vai „pret” jauno sistēmu. Taču pagaidām Rīgā nav nevienas mājas, kas būtu parakstījusies par tiešajiem norēķiniem, jo šis pakalpojums ir pārāk dārgs.

Uzmanību, Rīgā lielā balsošana!

Atgādināsim, ka tiešie maksājumi ir Saeimas izgudrojums kā līdzeklis iedzīvotāju pasargāšanai no negodīgiem pārvaldniekiem. Šīs sistēmas ietvaros dzīvokļu īpašnieki un īrnieki var naudu pārskaitīt tieši pakalpojumu sniedzējiem un būt pārliecināti, ka tā sasniegusi adresātu. Taču pakalpojumu sniedzēji ir pret jaunievedumu. Lai cik absurdi tas skanētu, tie ir ar mieru naudu no iedzīvotājiem pieņemt tikai... par papildu samaksu. Uzņēmums Rīgas siltums, piemēram, par viena rēķina sagatavošanu prasa 3,87 eiro.

Lasīt tālāk...

Palielināt pabalstus vai samazināt siltuma cenu?

Vispārējo politiku mājokļu jomā Latvijā, protams, nosaka valdība, bet liela daļa jauno normatīvo aktu top Ekonomikas ministrijā. Par to, kādus jaunus likumus var gaidīt namu pārvaldnieki un dzīvokļu īpašnieki 2015. gadā, stāsta Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta Mājokļu politikas nodaļas vadītājs Mārtiņš Auders.

Komunālo norēķinu revīzija

– Kādus jaunumus dzīvokļu un komunālās saimniecības jomā jūs gatavojat tieši šobrīd?

– Ekonomikas ministrijai iespējami ātrāk jāpabeidz mājasdarbs pie Ministru kabineta noteikumiem saistībā ar tiešo maksājumu sistēmas ieviešanu Latvijā. Pašas tiesības iedzīvotājiem pāriet uz tiešajiem norēķiniem ar pakalpojumu sniedzējiem paredz Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums, bet mums tas jānostiprina ar attiecīgām metodikām.

Lasīt tālāk...

Bijušais grausts kļuvis par Rīgas rotu

Tikai nepilna puse Rīgas mazdzīvokļu māju ir labā tehniskā stāvoklī, lielākajai daļai koka namiņu ir vajadzīgs pamatīgs remonts. Iedzīvotāji sūdzas, ka viņu vecajām mājām tek jumts, liecas grīdas, simt gadu kāpņu telpās nav veikts kosmētiskais remonts, bet pārvaldnieki lielākoties plāta rokas: „Naudas remontam nav”. Šodien stāstām, kā ar savām nelaimēm tika galā deviņu dzīvokļu māja Slokas ielā 24.

Cilvēkus nenobiedēja izdevumi

Agrāk šī māja nepavisam nepriecēja acis: sienas laika gaitā nomelnējušas, kāpnēs savas dabiskās vajadzības kārto vietējie bezpajumtnieki. Bet tad dzīvokļu īpašnieki saņēmās, un tagad māja Slokas ielā 24 ir rajona lepnums un rota.

– Viss sākās 2008. gadā, kad mājā vajadzēja savest kārtībā pagraba pārsegumu, – stāsta AS Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Mēs izrādījām iedzīvotājiem pretimnākšanu un piešķīrām kredītu (ar likmi 6% gadā), tātad ļāvām nesamaksāt uzreiz, bet gan vairāku gadu gaitā. Pagraba remonts dzīvokļu īpašniekiem izmaksāja aptuveni 6000 latu. Izdevumi cilvēkus nenobiedēja, viņi laikus atmaksāja aizdevumu un stājās pie citiem vajadzīgiem darbiem.

Lasīt tālāk...

Firma: rādījumus noskrūvējam, cenas uzskrūvējam

Nepatīkamo atgadījumu ar ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvoklī Broņislavs S. piedzīvoja pagājušajā rudenī, bet joprojām nespēj nomierināties. „Atmaskošu tos blēžus un krāpniekus!” draudīgi saka bijušais hokeja vārtsargs un treneris veterāns. Jāteic gan, ka „atmaskot” pāridarītājus būs pagrūti, jo ūdens skaitītāji tika nomainīti bez līguma slēgšanas ar santehnikas uzņēmumu. Bet pastāstīt par notikušo vajag, lai vismaz citiem būtu mācība.

Stingrais klients palika bez līguma

Broņislavs S. ir prasīgs klients, santehniķiem ar viņu nav viegli. Viņš ierodas uzņēmuma birojā un saka: „Nu tā, mums pienācis laiks verificēt skaitītājus. Gribu, lai jūs man uzstādāt, bet ne jau šādus tādus, gribu vācu firmas Zenner”. Turpmākās sarunās viņš ielaižas tikai ar firmu, kura ir ar mieru: „Protams, protams, visus četrus cennerus jums aizvedīsim un akurāti uzstādīsim par visizdevīgāko cenu”.

Lasīt tālāk...

„Man skaitītājs ir bojāts!”

Daudzi uzņēmuma Latvijas gāze klienti par patērēto gāzi maksā pēc skaitītāju vidējiem rādījumiem. Ja cilvēks gada laikā patērējis vairāk gāzes salīdzinājumā ar sākotnējo aprēķinu, pakalpojuma sniedzējs nosūta papildu rēķinu. Reizēm pārrēķins ir šokējošs.

Viņa nav vainīga, pie vainas skaitītājs!

Ludmila Z. jau vairākus gadu desmitus dzīvo mājā Kurzemes prospektā. Viņa, vientuļa pensionāre, apgalvo, ka gāzi tikpat kā nelieto, tikai pāris reizes dienā uzkarsējot tējkannu. Taču gāzes skaitītājam Ludmilas dzīvoklī par to ir savs viedoklis, tas saimniecei sarēķina 10–15 kubikmetrus patērētās gāzes mēnesī, tādējādi apsūdzot viņu izšķērdībā un pielīdzinot nullei visus centienus būt taupīgai.

Lasīt tālāk...