Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Lifts mājā: iedzīvotāju izdevumi pieaugs?

Freepik.com

Eksperts: „Neatceros Latvijā gadījumu, kad kāds lifts būtu iekritis šahtā. Turklāt tam, kā lifta krišanu rāda filmās, vispār nevar ticēt!”

Lifti daudzstāvu mājās bieži salūst, bet iedzīvotājiem, pat nespēcīgiem senioriem, ir jānokļūst uz augšējiem stāviem. Situāciju varētu mainīt jaunie liftu drošības noteikumi, kas stāsies spēkā 2022. gada martā, bet par lifta drošību un nepārtrauktu tā darbību būs jāmaksā...

Kas mainīsies?

Jaunajos noteikumos Nr. 679 Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi, kuri, kā paredzēts, stāsies spēkā 2022. gada martā, liftiem, kuri tiek ekspluatēti ilgāk par 25 gadiem, ir noteiktas stingrākas liftu drošības prasības.

Tajā pašā laikā stingrākas drošības prasības neizbēgami radīs papildu tēriņus daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem, jo par papildu pārbaudēm un remontu būs jāmaksā.

Bīstamas iekārtas

Jautājumu, cik patiesībā bīstami ir Latvijā ekspluatācijā esošie lifti, uzdevām liftu apkalpošanas kompānijas KONE LIFTI LATVIJA tehniskajam direktoram Aleksandram Eglītim.

– Kurš Latvijā atbild par liftu stāvokli?

– Par liftu stāvokli atbild dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Liftam, tāpat kā automobilim, katru gadu jāveic tehniskā apskate, ko veic akreditēti inspektori. Apskates gaitā inspektoriem jāpārliecinās par lifta drošības pakāpi un jādod savi priekšraksti. Pārvaldnieka atbildība ir tos izpildīt, pieaicinot remontam tehniskos speciālistus. Ja mājas pārvaldnieks neatrod nepieciešamo finansējumu vai neuzskata lifta remontu kā prioritāru remontdarbu, tad liftu apkalpojošais uzņēmums vienpusēji nevar pieņemt lēmumu par iekārtas remontu vai modernizāciju.

– Kādu ekspluatācijas termiņu liftam dzīvojamā mājā uzskata par drošu? Vai padomju gados būvētajās mājās un pirmskara perioda ēkām liftu kalpošanas termiņi atšķiras?

– Lifta iekārtas ekspluatācijai nav noteikts termiņš, kurā tas būtu uzskatāms par drošu, bet kopējais darba resurss ir 25 gadi.

– Vai Latvijā ir izstrādāts vienots nolietoto liftu modernizācijas vai nomaiņas plāns?

– Man nav ziņu par šāda plāna esamību. Centralizētu plānu varētu pieņemt valsts vai pašvaldības, iekļaujot savā budžetā liftu remontu izmaksas. Dzīvokļu īpašnieki un apsaimniekošanas sabiedrības, kuras kopīgi pārvalda māju, izskata jautājumus par liftu renovāciju un ar to saistītās izmaksas savās kopsapulcēs. Mēs šajā gadījumā pievēršam uzmanību pasūtītājiem, tas ir, mājas pārvaldniekiem.

– Vai Latvijā ir daudz savu laiku nokalpojušu liftu, kurus nepieciešams nomainīt?

– Atbilstoši oficiālajiem datiem patlaban Latvijā ir vairāk nekā 3 tūkstoši liftu, kuri uzstādīti pirms ES vienoto drošības prasību spēkā stāšanās. Šie lifti nav izgājuši pārbaudi saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 25. aprīļa noteikumu Nr. 157 prasībām.

Remontam – piecciparu skaitlis

– Cik maksā lifta remonts, renovācija vai nomaiņa?

– Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt pirms situācijas novērtēšanas. Ja neatbilstību apjoms ir neliels, pieļauju, ka vecam liftam pietiks ar atsevišķu detaļu nomaiņu, bet lielus bojājumus var novērst, tikai nomainot liftu. Jāņem vērā arī tas, ka, mainot atsevišķas detaļas, kopējais lifta nolietojums nesamazinās un pārējās detaļas nostrādās savu resursu, neatkarīgi no tā, vai atbilst šodienas prasībām vai ne.

Lifta nomaiņas izdevumi ir atkarīgi no daudziem faktoriem: lifta šahtas izmēriem, stāvu skaita, kravnesības un citiem parametriem. Protams, izdevumus ietekmēs arī apdare, papildu aprīkojums utt.

Tā kā Rīgā joprojām tiek ekspluatēti lifti, kas uzstādīti līdz Otrajam pasaules karam, daudziem no tiem vēl ir perforētās šahtas, to izvietojums un mašīntelpas izmēri neatbilst šodienas prasībām. Mainot šādu liftu, jāņem vērā ne tikai pašas iekārtas vērtība, bet arī iespējamais būvdarbu apjoms, kas nepieciešams šahtas vai mašīntelpas pielāgošanai.

Šāda lifta renovācijā jāiesaista gan konstruktors, gan arhitekts, gan būvnieki. Izdevumus jāplāno atbilstoši darbu apjomam. Nav iespējams nosaukt izmaksas, bet runa noteikti būs par skaitli ar pieciem cipariem.

Grīda šūpojas

– Vai mājas iedzīvotāji var noteikt, ka lifts ir bīstams? Kādas pazīmes par to var liecināt? Piemēram, ja liftam šūpojas grīda, tas ir bīstams?

– Lifta lietotājs – iedzīvotājs – nav kompetents noteikt, vai iekārta ir bīstama. Tādas pazīmes kā caurumi sienās vai kabīnes grīdā, degšanas smaka, netipiski trokšņi lifta kustības laikā pa šahtu un citas redzamas izmaiņas varētu liecināt par bīstamību. Šajā gadījumā ieteicams liftu nelietot, pirms iekārtu neapseko speciālisti.

Iekārta uzskatāma par potenciāli bīstamu, ja netiek ievērota normatīvajos aktos noteiktā uzturēšanas un ekspluatācijas procedūra, bet grīdas kustēšanās, ko jūs minējāt, neliecina par lifta defektu. Atsevišķiem padomju gados ražotiem liftu modeļiem, kā arī pirmskara liftiem pasažiera atrašanos kabīnē kontrolē kontakti, kas izvietoti zem grīdas. Lai šī funkcija darbotos, lifta grīdai ir brīvgājiens dažu centimetru robežās. Iespējams, pasažieriem, kuri ir izmantojuši tikai mūsdienu liftus, šāda grīdas kustēšanās var radīt raizes, bet nav vērts baidīties.

– Vai iekārtas nokalpojums ir atkarīgs no stāvu skaita mājā? Vai 9 stāvu un 16 stāvu mājā lifti vienādi ātri nolietojas?

– Lifta kalpošanas ilgums nav atkarīgs no stāvu skaita mājā, bet atsevišķu elementu nolietojums augstākās mājās, protams, palielinās. Piemēram, kabīnes durvis un citus lifta elementus katra konkrētā stāva iedzīvotāji izmanto tieši savā stāvā, tomēr lifta durvis un konstrukcijas elementus pirmajā stāvā izmanto visi, jo tas ir galvenais iekāpšanas stāvs. Šādu elementu savlaicīga nomaiņa jānodrošina apkalpojošam uzņēmumam, saskaņojot darbus ar mājas pārvaldnieku.

Galvenais – drošība!

– Kādos gadījumos liftu var atzīt par nedrošu?

– Ja lifta darbība var apdraudēt lietotāju drošību, tas jāaptur nekavējoties.

Protams, pienāk brīdis kad iekārtas resurss ir izsmelts – tas nav bezgalīgs. Tā, piemēram, Rīgas senāko mikrorajonu mājās uzstādīto Mogiļevas liftu rūpnīcā ražoto pirmās paaudzes standarta liftu (ar kravnesību 320 kg) vecums ir apmēram tāds pats kā pirmajām automašīnām žiguļi. Jautājums – cik daudz šo automašīnu mēs redzam ielās? Pēc savas pieredzes varu teikt, ka ieraugu ko tādu apmēram reizi nedēļā. Parasti tie ir pienācīgi restaurēti, uzturēti un izskatās kā kolekciju auto.

Savukārt vecs lifts ir domāts visiem. Iekāpjot liftā, cilvēks nevar ietekmēt tā darbību, nevar pieņemt lēmumus, kas viņu varētu pasargāt brauciena laikā. Kāpēc liftiem mēs pievēršam mazāk uzmanības nekā mūsu autoparkam?

Vai ir iespējama lifta nokrišana?

– Vai Latvijā ir bijis kāds lifta krišanas gadījums dzīvojamā mājā?

– Man nav zināmi tādi gadījumi. Lifta krišana bieži vērojama spraiga sižeta filmās, bet kādā Krievijā ražotā kino šedevrā lifta kabīne pat izsit caurumu pārsegumā un izlido uz ēkas jumta, ignorējot faktu, ka šāda tipa liftiem tas nav iespējams.

Reālajā dzīvē dzīvojamajā mājā lifta nokrišana šahtā nav iespējama. Visi lifti, to skaitā pat visvecākie, ir aprīkoti ar autonomām mehāniskajām drošības ierīcēm, kuras nepieļautu kritienu pat visu trošu plīšanas gadījumā. Arī trošu pārrāvums nav iespējams, jo Eiropas normatīvi paredz divpadsmitkārtīgu drošības rezervi troses slodzei uz pārrāvumu, arī iepriekšējo gadu standartos ir iestrādāta astoņkārtīga drošības rezerve.

– Ja cilvēks ir iesprūdis liftā, cik ātri jāierodas avārijas brigādei, lai viņu atbrīvotu?

– Saskaņā ar ES normatīviem pasažieru evakuācija jānodrošina vienas stundas laikā, ja tai netraucē īpaši nosacījumi, tādi kā transporta sastrēgumi, stihiskas nelaimes u.c. Praksē parasti nav jāgaida pat stunda, pasažierus evakuē no avarējuša lifta agrāk. Evakuācijas izmaksas parasti nosaka ēkas apsaimniekotāja un liftu apkalpojošā uzņēmuma līgums.

Fakts

Patlaban Latvijā 3734 lifti darbojas vairāk nekā 25 gadus. Pēc jauno normatīvu spēkā stāšanās šīm iekārtām ir jāveic drošības pārbaude un riska novērtēšana.

Ko noteiks jaunie noteikumi?

Jaunajos noteikumos paredzētās izmaiņas:

■ Skaidri noteiktas drošības prasības liftu iekārtām, kuras atrodas ekspluatācijā vairāk nekā 25 gadus.

■ Tiks izstrādāti liftu (ar ekspluatācijas termiņu ilgāku par 25 gadiem) novērtēšanas noteikumi un ar tiem saistītie riski.

■ Kravas platformām, kas darbojas līdzīgi liftiem (invalīdu vai personu ar pārvietošanās grūtībām celšanai), tiks izstrādāta tehniskās pārbaudes kārtība.

■ Tiks skaidri noteikti pārvaldnieka pienākumi liftu un cēlējplatformu drošības nodrošināšanā.

Numuru arhīvs: spied un lasi!