Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Ļaunuma sakne – vienpusīgi likumi

Rīdzinieki nereti žēlojas, ka varas struktūras nevēlas uzklausīt viņu idejas par mājokļu apsaimniekošanu un komunālo problēmu risināšanu. Diemžēl tā ir taisnība: ierēdņi daudz nerēķinās ar vienu diviem apmeklētājiem, kas ieradušies nevis ar sūdzību, bet gan priekšlikumu. Līdzīgi klājas namu pārvaldēm. Tās it kā būtu gatavas uzlabot darbu, pozitīvajā pieredzē dalīties ar citiem, piedāvāt samilzušo problēmu risinājumu, bet kas ies tās uzklausīt?

Pirms dažiem gadiem galvaspilsētas apsaimniekotāji šo dilemmu atrisināja vienkārši: lai iegūtu ietekmi, viņi izveidoja savu apvienību. Tagad Rīgas apsaimniekotāju asociācija (RAA) jau kļuvusi pieaugusi, uzkrājusi spēkus un pieredzi. Sniedzot pārskatu par pagājušajā gadā paveikto, asociācijas valde varēja pastāstīt par RAA dalību daudzu rīdziniekiem vajadzīgu likumdošanas aktu radīšanā. Lieli plāni saistās arī ar nākamajiem divpadsmit mēnešiem.

Nelaipnie likumi

– Kāpēc nodibināta mūsu asociācija? Tās mērķis ir uzlabot namu pārvalžu darbu, kā arī veidot normālu sadarbību starp apsaimniekotājiem un iedzīvotājiem, – saka RAA valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Pagaidām vēl šis dialogs raisās ar grūtībām. Rīdzinieki nesaskata, cik lielu un smagu darbu dara namu pārvaldes, toties viņi jūtas ļoti aizvainoti, ja meistars atsaka palīdzību bez maksas vai apsaimniekotājs iesaka nesteigties ar remontu. Vai problēmas rada tas, ka mūsu darbinieki nav pietiekami laipni? Manuprāt, tur nav tā vaina. Ļaunuma sakne ir normatīvie dokumenti. Vienpusīgie likumi un lēmumi neaizsargā iedzīvotājus un neļauj namu pārvaldēm realizēt veiksmīgas apsaimniekošanas uzlabošanas idejas.

Ticēt vienam aparātam!

Kā piemēru Igors Trubko min ūdens patēriņa korekciju. Dzīvokļu skaitītāju rādījumu summa un mājas kopējā ūdens mērītāja rādījumi dažos namos atšķiras par 20–50 un pat par visiem 100 procentiem. Šobrīd starpību koeficienta veidā vienlīdzīgi pieskaita visu nama iemītnieku rēķiniem. Tas izskatās šādi: esi izlietojis kubikmetru ūdens, saņem rēķinā piedevu, esi izlietojis divus – saņem divas piedevas! Lielākā daļa iedzīvotāju šādu sistēmu uzskata par netaisnīgu, jo viņiem taču nākas maksāt par ūdeni, ko nav tērējuši.

– Ūdens patēriņa uzskaites princips Rīgā jau kopš sākta gala ir nepareizs, – uzskata Igors Trubko. – Pie mums komercskaitītāji stāv gan dzīvokļos, gan namu pagrabos. Iznāk dīvaina situācija – it kā mēs veikalā būtu ieradušies ar saviem svariem un pieprasītu, lai pārdevējs uzticas tiem, nevis savam bezmēnam. Lietuvā komerciāli skaitās tikai dzīvokļu skaitītāji, pēc tiem arī tiek veikti norēķini ar iedzīvotājiem. Savukārt daudzās citās Eiropas valstīs par komercskaitītājiem noteikti mājas kopējie ūdens mērītāji. Tas nozīmē, ka jāizraugās viens aparāts, kura rādījumiem jātic gan uzņēmumam Rīgas ūdens, gan iedzīvotājiem.

Par ūdens mērītājiem atbildēs apsaimniekotājs

Ja valdībai un pilsētas varasvīriem tāds risinājums liksies nepieņemams, vajadzēs izgudrot jaunu ūdens zudumu aprēķina principu. Pašreizējo praksi Igors Trubko uzskata par neizdevīgu lielum lielajam vairākumam iedzīvotāju, kuri godīgi nodod namu pārvaldēm skaitītāju rādījumus.

– Likums var patikt tikai 5 procentiem negodīgu dzīvokļu īpašnieku ar „prasmīgām” rokām, – saka RAA valdes priekšsēdētājs, ar to domādams ūdens zagļus. – Manuprāt, lai samazinātu ūdens zudumus, skaitītāju uzstādīšanu dzīvokļos vajadzētu uzticēt namu pārvaldēm. Lai dara to par apsaimniekošanas maksājumiem. Tad visā mājā būs vienādi ūdens mērītāji, bet atbildīgs par skaitītāju stāvokli un rādījumu precizitāti būs apsaimniekotājs. Diemžēl pagaidām skaitītājus Rīgā var uzstādīt jebkura firma, kam vien nav slinkums. Daudzām pat nav attiecīgas licences, un tad mēs brīnāmies, ka skaitītāji darbojas tik neizprotami.

Piedalījās jauno noteikumu apspriešanā

Igors Trubko iesaka skaitītāju rādījumu starpību dalīt nevis pēc katra dzīvokļa iemītnieku faktiski izlietotajiem kubikmetriem, bet gan atbilstoši dzīvokļa platības kvadrātmetriem. Tad arī zaglēniem, kas šobrīd kvītīs uzrāda nulles rādījumus un tādējādi izvairās no korekcijas pieskaitījumiem, nāksies maksāt par ūdens zudumiem.

– Asociācija turpina pie tā strādāt, – saka priekšsēdētājs, – un esmu pārliecināts, ka mēs atradīsim risinājumu. Tā nesen notika ar maksu par apsaimniekošanu. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar RAA izstrādāja jaunos Ministru kabineta noteikumus Nr. 1014, kuri palīdzēs gan iedzīvotājiem, gan namu pārvaldēm.

Par jaunajiem noteikumiem, kas regulē dzīvojamās mājas pārvaldnieka un iedzīvotāju sadarbību, Igors Trubko var pateikt daudz laba (lai gan visiem ir skaidrs, ka arī tie nav bez trūkumiem). Ministrija ir uzklausījusi daudzus namu pārvaldnieku praktiķu ieteikumus. Tagad iedzīvotājiem ir visas tiesības ar savu pārvaldnieku apspriest mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksu nākamajam gadam. Ja pusēm neizdodas vienoties vai dzīvokļu saimniekus neapmierina tāme, remonta darbu plāns, apsaimniekotāja darba kvalitāte, viņiem ir tiesības izraudzīties citu pārvaldnieku. Perspektīvā tas var pat veicināt cenu kritumu apsaimniekošanas tirgū, jo negodīgi pārvaldnieki nevarēs mēroties spēkiem ar tiem kolēģiem, kuri godprātīgi pilda savus pienākumus un neplēš no iedzīvotājiem deviņas ādas.

No kādiem remonta darbiem var atteikties?

– Reizē Ministru kabineta noteikumi palīdzēs mums saglabāt mājas, – saka Igors Trubko. – Agrāk iedzīvotāji līdzekļu taupības nolūkā varēja atteikties no avārijas remonta, bet tagad pārvaldniekam ir tiesības pašam ieplānot tādu remontu un iekļaut to gada izdevumu tāmē. Tādā gadījumā pieaugs maksa par apsaimniekošanu, bet vismaz māja nesabruks tāpēc vien, ka viens otrs dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka caurs jumts, izrūsējušas caurules un aizsērējusi kanalizācija var pagaidīt.

Iedzīvotāju tiesības tas neierobežo, uzskata pārvaldnieks, jo pastāv tomēr iespēja viņiem atteikties no vajadzīga remonta, tikai šai nolūkā mājā jānodibina dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas pieņem lēmumus un uzņemas atbildību par daudzstāvu nama likteni.

Toties teritorijas labiekārtošanas darbus vai mājas kosmētisko remontu namu pārvalžu klienti jebkurā gadījumā var atlikt, ja uzskata, ka tādiem darbiem nav īstais laiks, skaidro Igors Trubko. Viņiem ir pat tiesības atlaist sētnieku! Tiesa, tad vienam no iedzīvotājiem vai veselai grupai jāuzņemas pienākums uzturēt māju un apkārtējo teritoriju tīrībā un kārtībā. Tas nav viegls darbs, bet tā iespējams ietaupīt samērā lielas naudas summas, ko pēc tam var izmantot remontam.

– Zinu, ka Rīgā vairāku nelielu māju iemītnieki jau izmantojuši tiesības iztikt bez sētnieka un uzskata, ka tas ir ļoti izdevīgi, – stāsta Igors Trubko.

Nedrīkst aizmirst tikai vienu: māju un apkārtējo teritoriju noteikti nāksies uzturēt kārtībā, jo pretējā gadījumā uzradīsies rajona Administratīvā komisija, un tad viss uz netīrības rēķina gūtais ietaupījums būs vējā – par neuzkopto teritoriju iedzīvotājiem būs jāmaksā prāvs naudas sods.

Par karogiem

Rīgas Apsaimniekotāju asociācija iesaka taupīt naudu ne tikai uz sētnieku rēķina. Ir daudz dažādu sīkumu, par kuriem iedzīvotāji tērē simtus un tūkstošus latu gadā. Piemēram, karogu izkāršana. Nesen Rīgas dome bija sadomājusi uzlikt rīdziniekiem par pienākumu svētku dienās pie mājām izkārt pilsētas zili balto karogu. Laimīgā kārtā deputāti šo ierosinājumu uztvēra kā neveiksmīgu joku. Savukārt valsts karoga izkāršana dienās, kad Latvijā ierodas svešzemju viesi, tiek uzskatīta par normu.

– Mūs šāda situācija mulsina un neapmierina, – saka Igors Trubko. – No Eiropas atbrauc kāds ierēdnis, un namu pārvaldēm sakarā ar to jāizkar karogi pat Vecmīlgrāvī un Bolderājā, kur neviens ārvalstu diplomāts vai politiķis nekad nav kāju spēris. Kāpēc mēs to darām? Kāpēc tērējam iedzīvotāju naudu? Uzrakstījām vēstuli Ārlietu ministrijai, lūdzām atcelt šo normu. Ieteicām izkārt karogus maršrutā, pa kuru brauc augstais viesis, piemēram, Rīgas centrā un Kalnciema ielā. Vai arī rīkoties pēc šāda principa: ja mūsu prezidents viesojas, piemēram, Amerikā, un tur par godu šim notikumam izkar karogus, mēs rīkojamies tāpat, ja Latvijas vadītāja vizīte tiek „ignorēta”, arī mums atbildes vizītes laikā nav visa pilsēta jāizrotā ar karogiem.

Ceļu uz siltumu padarīt vienkāršāku

Pārskatā par pagājušajā gadā paveikto RAA ziņo rīdziniekiem, ka ir vedusi sarunas ar pakalpojumu sniedzējiem un pat panākusi dažu tarifu saglabāšanu iepriekšējā līmenī. Jaunajā sezonā apsaimniekotāju galvenais uzdevums būs informēt iedzīvotājus par māju siltināšanu.

– Mēs vēlamies, lai Rīgas dome aktīvi iesaistās šajā procesā, – saka Igors Trubko. – Lietuvā un Igaunijā pašvaldības sniedz atbalstu iedzīvotājiem renovācijas jautājumos. Vai tad Latvija būtu sliktāka? Patlaban mūsu valsts palīdz iedzīvotājiem naudu namu siltināšanai saņemt no ES fondiem, bet dokumentu noformēšana un viss ceļš līdz renovācijai ir ļoti sarežģīts process. Mēs uzskatām, ka to vajag maksimāli vienkāršot. Izdarīt tā, lai iedzīvotājiem vajadzētu tikai parakstīt nodomu protokolu par to darbu izpildi, kurus siltuma saglabāšanai mājā ieteikuši energoauditori, bet visus pārējos darbus paveiktu apkalpojošā organizācija. Tas ļautu iedzīvotājiem ātrāk nosiltināt mājas atbilstoši savām finansiālajām iespējām.

Parādos līdz acīm

Līdztekus skaidri redzamām komunālajām problēmām rīdziniekiem ir arī slēptas, kuras Apsaimniekotāju asociācija tāpat patur redzeslokā. Piemēram, daudzas mājas vārda tiešā nozīmē cieš no parādniekiem. Ja tādu dzīvokļu īpašnieku salasās daudz, mājā nav iespējams veikt nekādus remonta darbus un tā uz ilgiem laikiem iestrēgst „mīnusos”. Taču tā vēl būtu pusbēda, jo lielākā daļa parādnieku agrāk vai vēlāk atradīs darbu un samaksās par komunālajiem pakalpojumiem. Patiesi bēdīgi ir tad, ja nemaksātājam atsavina mājokli. Ļoti bieži tādā gadījumā parāds saglabājas mājai uz visiem laikiem.

– Šobrīd namu pārvaldes parādnieks pēc likuma skaitās dzīvokļa bijušais īpašnieks. Mums viņš jāatrod, ar viņu jātiesājas, jāmēģina atgūt naudu, bet tas reizēm ir pilnīgi neiespējami, jo cilvēks ir kļuvis par klaidoni bezpajumtnieku, – stāsta Igors Trubko. – Dažkārt cilvēkus piekrāpj negodīgi mākleri. Par lētu naudu pirkdami dzīvokli, viņi apsola samaksāt iekrājušos komunālo parādu, bet, slēdzot līgumu, „aizmirst” tajā ietvert šādu punktu. Cilvēks zaudē nekustamo īpašumu un reizē kļūst par mūžīgu parādnieku namu pārvaldei.

Laiks rīkoties

Rīgas Apsaimniekotāju asociācijas biedri uzskata, ka valdībai vajadzētu izdarīt grozījumus likumā par dzīvokļa īpašumu un noteikt, ka komunālie parādi attiecas nevis uz cilvēku, bet konkrētu dzīvokli. Tad cilvēkam, kas vēlēsies pirkt dzīvokli, vispirms vajadzēs namu pārvaldē noskaidrot, vai attiecīgajam nekustāmā īpašuma objektam nav parāda. Ja ir, pretendents var atteikties no pirkuma vai iegādāties to par zemāku cenu, jo pēc pārcelšanās tieši viņam vajadzēs samaksāt sakrājušos rēķinus.

– Mēs strādāsim pie labojumiem likumā par dzīvokļa īpašumu un ceram, kad Ministru kabinets iedziļināsies lietas būtībā, – problēmu komentē Igors Trubko. – Ja labojumi netiks pieņemti, daudzas mājokļu apsaimniekošanas firmas tuvākajā laikā vienkārši bankrotēs. Grūti klāsies arī dzīvokļu īpašnieku biedrībām, jo mājai iekrājušos parādus vajadzēs samaksāt no sava maciņa.

Kā redzat, problēmu Rīgai un rīdziniekiem netrūkst, un ļoti iepriecina, ka vismaz viena organizācija cenšas tās risināt, aizstāvot iedzīvotājus pašvaldības un valdības prasību priekšā. Paveikts ir daudz, bet vēl vairāk ir jāpaveic. Rīgas Apsaimniekotāju asociācija turpinās rīkot seminārus par māju uzturēšanu, turpinās realizēt savus informācijas projektus, stāstot iedzīvotājiem par aktuālākajiem un interesantākajiem jaunumiem mājokļu apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu sfērā, pieņems un apkopos iedzīvotāju ieteikumus un sūdzības. Vairāk uzzināt par RAA darbību, uzdot jautājumus speciālistiem un dalīties domās par mājokļu apsaimniekošanu un komunālo pakalpojumu kvalitāti jūs varat asociācijas mājas lapā www.rigaa.lv . Nāciet ciemos!

Numuru arhīvs: spied un lasi!