Troksnis kaimiņos traucē gulēt!

Bieži gadās, ka troksnis it kā nav liels, bet sajūta tāda, ka galva plīst pušu. Iespējams, aiz jūsu loga atrodas gaisa kondicionieris vai veikala saldēšanas iekārta. Šīs ietaises rada zemas frekvences skaņas.

Troksnim var būt dažādi avoti – aiz sienas trokšņo kaimiņš, bet aiz loga – tuvējā veikala ventilācijas iekārtas vai preču piegādes mašīnas. Tāpat ir arī atšķirīgas iestādes, kur vērsties pēc palīdzības.

Mūsu ikdiena nav iedomājama bez skaņām – mēs sarunājamies, uztveram dabas un sadzīves trokšņus. Skaņas palīdz orientēties. Tomēr skaļas un impulsīvas skaņas visbiežāk rada cilvēki, un tas var vērsties pret viņiem pašiem, jo troksnis ir viens no vides piesārņojuma veidiem, kas, ilgstoši atkārtojoties, var kaitēt veselībai.

No trokšņa var saslimt

Ar sadzīves troksni mēs parasti saprotam troksni, ko rada, piemēram, kaimiņi, blakus esošās izklaides iestādes. Tā cēlonis visbiežāk ir skaļa mūzika vai remontdarbi. Vai šīs uzmācīgās skaņas apkārtējiem ir kaitīgas? Izrādās, ka ir kaitīgas!

2009. gadā Pasaules Veselības organizācija izstrādāja „Nakts trokšņu vadlīnijas”, kurās ir norādītas riska grupas, kuras visvairāk ietekmē troksnis naktī. Riska grupā ir:

■ bērni,

■ gados vecāki cilvēki,

■ grūtnieces,

■ hroniski slimnieki,

■ maiņu strādnieki.

Veselības inspekcijas Uzraudzības plānošanas un attīstības departamenta Sabiedrības veselības nodaļas higiēnas ārste Maija Šnepste intervijā portālam lvportals.lv skaidro:

– Troksnis ir psihosociāla problēma – ja vienam cilvēkam mūzika un sarunas būs patīkamas, otru tās var kaitināt. Auss labi adaptējas, un, ja neliels troksnis ir pastāvīgs, cilvēks pie tā var arī pierast. Tāpēc mēs pēc kāda laika varam arī nedzirdēt satiksmi vai dzelzceļu, kas ir netālu, bet vissliktāk panesam pēkšņus un ļoti skaļus trokšņus, piemēram, lidmašīnas pārlidojumus.

Jāpiebilst, ka ļoti augstas frekvences trokšņi, piemēram, lidmašīnu radītie, ir izpētīti un ir arī skaidri zināms, ka tie var radīt veselības problēmas, turpretī saimniecības trokšņu ietekme uz veselību ir maz pētīta.

– Ja troksnis ir tikai vienu nakti vai nedēļu, tas sekas nerada, bet, ja situācija atkārtojas pusgada vai gada garumā, var rasties darbaspēju zudums, uzmanības traucējumi, – skaidro ārste. – Savā ziņā cilvēks tiek sociāli izolēts.

Cīņa miegā

Lai nepieļautu vides piesārņojumu ar pārmērīgu trokšņošanu, līdz ar normatīvo regulējumu ir noteikts konkrēts trokšņa līmenis decibelos, kura pārkāpums ir sodāms. Tas atrodams MK noteikumu Nr.16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4. pielikumā.

Dzīvojamās telpās un guļamtelpās jābūt šādam trokšņu līmenim:

■ dienā no plkst. 7.00 līdz 19.00 – līdz 35 dB (A);

■ vakarā no plkst. 19.00 līdz 23.00 – līdz 35 dB (A);

■ naktī no plkst. 23.00 līdz 7.00 – līdz 30 dB (A).

Šie lielumi nav izraudzīti nejauši. Pasaules Veselības organizācijas ieteikumos 30 dB (A) ir līmenis, kurš guļošo nepamodinās. Ja skaņa pārsniedz šo līmeni, tad cilvēks var arī nepamosties, tomēr vairums kaut kā uz to reaģē. M. Šnepste to salīdzina ar cīnīšanos – gulētājam paātrinās sirdsdarbība, viņš miegā grozās jeb būtībā cīnās pret troksni.

Ko iesākt ar zemajām frekvencēm?

Bieži gadās, ka troksnis it kā nav liels, bet sajūta tāda, ka galva plīst pušu. Iespējams, aiz jūsu loga atrodas gaisa kondicionieris vai veikala saldēšanas iekārta. Šīs ietaises rada zemas frekvences skaņas.

– Tā kā vispārējais trokšņa fons ir zems, tad to var labi dzirdēt, turklāt sajūtas ir nepatīkamas, jo šīs skaņas ir ar zemu frekvenci. Izmērot troksni, tas nebūs paaugstināts un pat varbūt nebūs izteikti dzirdams, bet sajūtas tas ietekmēs, – skaidro higiēnas ārste.

Tādos gadījumos cilvēkiem ieteicams vērsties Veselības inspekcijā un lūgt veikt trokšņa mērījumus.

– Bieži vien mums izdodas panākt, ka problēma tiek novērsta, – saka M. Šnepste. – Pagājušajā gadā Veselības inspekcija saņēma 95 iesniegumus par troksni dzīvojamās telpās, un daudzas sūdzības bija tieši saistībā ar zemas frekvences skaņām.

Veselības inspekcija norāda: lai pasargātu cilvēkus no traucējumiem dienas laikā, ārējais nepārtrauktais troksnis nedrīkst pārsniegt 55 dB (A) arī uz balkoniem, terasēm un ārējā dzīvojamā vidē.

Ja Veselības inspekcija konstatē, ka trokšņa līmenis tiek pārsniegts, tad pārkāpējam troksnis ir jānovērš. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 13. punktu par trokšņa robežlielumu pārsniegšanu ir atbildīga persona, kuras īpašumā, lietošanā vai valdījumā esošā trokšņa avota darbības dēļ ir pārsniegti trokšņa robežlielumi. Attiecīgā persona sedz izdevumus, kas saistīti ar trokšņa mērījumiem.

Policija gatava iejaukties

Tagad nākamais jautājums: ko darīt ar kaimiņiem? Skaļas balsis, durvju dauzīšana, suņu riešana, televīzijas, radio un mūzikas klausīšanās... Pastāvīga kaimiņu trokšņošana var radīt uztraukumu, aizkaitinājumu un agresiju. Tā kā katram no mums ir atšķirīgs jutīgums pret skaņu, tad tiem, kuri pēc dabas ir nemierīgāki un jūtīgāki, šādas ikdienas skaņas var būt īpaši traucējošas.

Situāciju vēl vairāk pasliktina tas, ka saruna ar kaimiņiem par šādām lietām var sabojāt savstarpējās attiecības un noskaņojumu.  Aizvainotais cilvēks sašutis aiziet un sāk prātot, kā atriebties.

Bet nesteidzieties un nerīkojieties neapdomīgi. Sabiedrisko kārtību dzīvojamās mājās nodrošina attiecīgā pašvaldība. Ja troksnis ir pārāk skaļš, neatkarīgi no tā, vai tā ir diena vai nakts, ir jāzvana pašvaldības policijai. Tikai jāņem vērā, ka policija neveic trokšņu mērījumus, tā tikai balstās uz kaimiņu liecībām un pašu dzirdēto.

Rīgas pašvaldības policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Krieviņa skaidro, ka policija vienmēr iesaka sākotnēji problēmu risināt savstarpējo sarunu ceļā, bet policiju saukt vien tad, ja vienošanos panākt nav iespējams.

Gadījumā, ja trokšņa avots būs kāda kaimiņa darbība, policijas darbinieki noskaidros apstākļus un noteikti pieņems arī paskaidrojumus no blakus esošo dzīvokļu iemītniekiem. Inese Krieviņa uzsver: lai trokšņotāju sauktu pie atbildības, ir nepieciešamas vairāku kaimiņu liecības un iesniegumi.

– Mums ir jāpārliecinās, ka kaimiņi tādējādi ar policijas starpniecību necenšas risināt senas savstarpējās nesaskaņas, – viņa skaidro.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šādi pārkāpumi dēvēti par sīko huligānismu.

Atrakcija „Urbjmašīna naktij”

Policija spēs palīdzēt arī tādos gadījumos, ja kaimiņš mēģina veikt ļoti skaļu un nesaskaņotu remontu, īpaši nakts stundās. Gadās arī, ka vēlās vakara stundās kāds ar remontdarbiem nodarbojas pagalmā vai, piemēram, zāģē kokus.

Šie aspekti ir atrunāti pašvaldību noteikumos. Piemēram, Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.125 paredz, ka remontu un būvdarbus, kas saistīti ar paaugstinātu troksni (urbšana, kalšana, sišana u.tml.), atļauts uzsākt tad, ja tie ir saskaņoti ar mājas īpašnieku vai apsaimniekotāju, rakstiski vienojoties par veicamā darba datumu, laiku un specifiku.

Ja Rīgas pašvaldības policijas darbinieki konstatē, ka darbi, lai gan saskaņoti ar Rīgas pilsētas būvvaldi, traucē iedzīvotāju mieru vai aizskar personu tiesības, traucēšanas faktu fiksējošie dokumenti tiek pārsūtīti būvatļaujas izsniedzējam izvērtēšanai kompetences ietvaros. Bet arī pašvaldības policijai ir tiesības apturēt šādus saskaņotus būvdarbus.

Visas sūdzības – Veselības inspekcijai

Rezumēsim sacīto. Tātad, ja trokšņo nemierīgi kaimiņi, vajag zvanīt pašvaldības policijai. Ja troksni rada dažādas saimnieciskas darbības vai iekārtas un transportlīdzekļi, iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Veselības inspekcijā (Klijānu iela 7, Rīga, LV-1012, tālr. 67819671).

Iedzīvotāji var rakstiski pieprasīt, lai inspekcija veic trokšņa mērījumus. Iesniegumā inspekcijai īsi jāapraksta problēmas būtība, jānorāda vārds, uzvārds, dzīvesvietas adrese, kontaktinformācija. Iesniegums jāapliecina ar iesniedzēja parakstu.

Tomēr Veselības inspekcija nespēs palīdzēt gadījumos, ja troksni izraisa, piemēram, skaļa atkritumu mašīna. Tādos gadījumos vislabāk ir aprunāties ar mājas apsaimniekotāju.