Aizliegumi un noteikumi glābj dzīvības

Par ko var sodīt Valsts ugunsdzēsības dienesta inspektors, un kā no soda izvairīties?

Traģiski, bet Latvija strauji tuvojas bēdīgam rekordam: šī gada astoņos mēnešos ugunsgrēkos bojā gājuši 68 iedzīvotāji. Salīdzinājumam – pagājušajā gadā bojā gājušo bija 83. Daudzi ugunsgrēki izceļas privātmājās vai dzīvokļos, un to cēlonis ir iedzīvotāju nepareiza rīcība.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā uzzinājām, ka ik gadu tiek veiktas aptuveni 8000 pārbaudes, lai noskaidrotu, kā māju un dzīvokļu īpašnieki ievēro ugunsdrošības noteikumus. Ugunsdrošības noteikumos skaidri noteikts, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums reizi 10 gados pasūtīt sava dzīvokļa elektroinstalācijas pārbaudi, demontēt tvaiku nosūcēja izvadu no kopējās ventilācijas sistēmas, ja tiek izmantota gāzes plīts, un uzstādīt dūmu detektoru.

Uzmanību, pārbaude!

Sīkāk par pārbaudēm pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Ugunsdrošības uzraudzības organizēšanas nodaļas priekšnieks Tomass Lausmā:

– Aptuveni puse bojāgājušo dzīvību ir zaudējuši, saindējoties ar toksiskiem degšanas produktiem. Ja cilvēki dzīvokļos uzstādītu dūmu detektorus, kā to paredz normatīvie akti, upuru skaits varētu būt mazāks.

– Pastāstiet, lūdzu, kādu iemeslu dēļ visbiežāk izceļas ugunsgrēki?

– 60% gadījumu ugunsgrēka cēlonis ir iedzīvotāju neuzmanīga apiešanās ar uguni. 20% ugunsgrēku izceļas no bojātas elektroiekārtas, un vēl 5% gadījumu ugunsgrēku cēlonis ir saistīts ar apkures ierīcēm; skaitļos tas ir 450–500 ugunsgrēku gadā. Vēl varu teikt, ka no šī skaita 31% ugunsgrēku notiek daudzdzīvokļu mājās.

– Cik bieži VUGD darbinieki pārbauda, kā iedzīvotāji ievēro ugunsdrošības prasības savās mājās un dzīvokļos?

– VUGD notiek plānotas un neplānotas pārbaudes. Plānotās pārbaudes mēs veicam paaugstinātas bīstamības objektos, kā arī slimnīcās, viesnīcās, sociālajās mājās un ražošanas ēkās. Pārbaužu veikšanas vietu izvēli ietekmē kopējā ugunsgrēku statistika valstī, turklāt plānveidīgi veicam arī pārbaudes koplietošanas telpās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās.

Ārkārtas pārbaudes mēs veicam uz iedzīvotāju vai namu pārvaldnieku iesniegumu pamata, kā arī pēc notikušiem ugunsgrēkiem vai sadarbībā ar citiem dienestiem.

Vidēji gadā mūsu dienests veic 4–5 tūkstošus plānveida un 2–3 tūkstošus ārpuskārtas pārbaudes.

– Kādus pārkāpumus jūs visbiežāk fiksējat dzīvojamajās mājās?

– Bieži izrādās, ka dzīvojamā mājā laikus nav veikta elektroinstalācijas, to starpā sazemējuma ierīču, pārbaude. Nereti gadās, ka mājā nav notikusi dūmvada tehniskā stāvokļa pārbaude un tas nav tīrīts saskaņā ar prasībām. Nākas konstatēt arī apkures iekārtu, gāzes aparāta un dabiskās ventilācijas kanālu pārbaudes un tīrīšanas kārtības neievērošanu.

Signāls brīdinās par ugunsgrēku

– No 2020. gada 1. janvāra privātmājām un dzīvokļiem Latvijā jābūt aprīkotiem ar dūmu detektoriem. Cik pārbaužu par dūmu detektora esamību esat veikuši?

– Ja gadā veicam aptuveni 8 tūkstošus pārbaužu, tad aptuveni 8 tūkstošus reižu noskaidrojam, vai telpā ir dūmu detektors.

– Ko atklāja pārbaudes?

– Diemžēl mums nav datu par to, cik mājās un dzīvokļos nav dūmu detektoru.

– Cik īpašnieku sodīti ar naudas sodu par to, ka nav uzstādījuši dūmu detektoru?

– 2020. gadā VUGD lēmumu par administratīvā soda piemērošanu pieņēma 237 pārkāpumos, bet man nav datu par to, cik lēmumu attiecināmi tieši uz dūmu detektoru neesamību. Administratīvo sodu, kas ietver arī naudas sodu, ir saņēmušas 163 privātpersonas un 74 juridiskās personas. Naudas sodu kopsumma bija 29 811 eiro.

– Cik liels naudas sods par dūmu detektora neesamību var būt privātpersonai?

– Normatīvajos aktos konkrēts naudas soda apmērs par ugunsdzēsības mērierīces neesamību nav noteikts, bet kopumā par ugunsdrošības prasību neievērošanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu. Fiziskajai personai soda nauda var būt robežās no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

Soda naudas summai jābūt samērīgai ar pārkāpumu, tas ir, katru pārkāpumu novērtē, ņemot vērā tā raksturu un mīkstinošos apstākļus, turklāt, nosakot naudas soda apmēru, amatpersonai ir pienākums ņemt vērā pārkāpēja finansiālo stāvokli.

– Kādās situācijās pārkāpējs uzreiz saņem sodu, bet kādās – tikai brīdinājumu?

– Ja konstatētais pārkāpums nav tāds, kas var izraisīt tūlītēju aizdegšanos, vairumā gadījumu amatpersona noformēs administratīvo aktu, kurā norādīs termiņu neatbilstības novēršanai. Tikai tad, ja pārkāpumi netiks novērsti norādītajā termiņā, amatpersona var uzlikt naudas sodu īpašniekam vai dzīvojamās mājas pārvaldniekam.

Sods par tvaika nosūcēja nedemontēšanu

– No 2019. gada 1. janvāra ir spēkā īpaša ugunsdrošības noteikumu norma, kas aizliedz iedzīvotājiem virtuves tvaika nosūcēja izvadu pieslēgt dabiskās ventilācijas šahtai. (Šāds pieslēgums nobloķē šahtu, savukārt gāzes noplūdes gadījumā tā uzkrājas telpās, radot sprādzienbīstamu situāciju.) Kā jūs sodāt iedzīvotājus, kuri nav demontējuši šādus tvaiku nosūcējus?

– Vispirms precizēšu – ja nosūcēja izvads nav pievienots vienīgajam ventilācijas kanālam dzīvoklī, tas nav uzskatāms par pārkāpumu. Ja dzīvoklī ir tikai viens ventilācijas kanāls, tad dienesta amatpersona var pieņemt lēmumu par naudas soda uzlikšanu. Tik un tā vispirms tiks noformēts akts, kurā dzīvokļa īpašniekam dos termiņu pārkāpuma novēršanai. Ja minētajā termiņā pārkāpums netiks novērsts, pārkāpējam var uzlikt naudas sodu. Fiziskai personai – no 50 līdz 5000 eiro, bet juridiskai personai – līdz 10 tūkstošiem eiro.

– Vai prasība attiecas arī uz tiem, kuri virtuvē izmanto elektrisko plīti?

– Nē, šī ugunsdrošības noteikumu prasība neattiecas uz dzīvokļiem, kuros uzstādītas elektriskās plītis.

– Jūs teicāt, ka tvaika nosūcēja izvada pievienošana vienīgajam ventilācijas kanālam nav uzskatāma par pārkāpumu. Kā dzīvokļa īpašnieks vai mājas īpašnieks var uzzināt, cik ventilācijas kanālu ir viņa virtuvē?

– Visvienkāršākais veids – izpētīt savas mājas vai dzīvokļa inventarizācijas lietu. Parasti inventarizācijas lieta glabājas pie dzīvokļa īpašnieka.

– Vai vēl pirms VUGD inspektoru ierašanās dzīvokļa īpašniekam ir iespēja pārliecināties, vai tvaika nosūcēja pieslēgums atbilst ugunsdrošības prasībām?

– Mans ieteikums – pieaicināt ventilācijas speciālistu. To, vai tvaika nosūcējs ir pieslēgts dabiskās ventilācijas šahtai, VUGD darbinieki pārbaudīs tikai tajos gadījumos, ja mājoklī jau noticis ugunsgrēks vai saņemta sūdzība, ka tvaika nosūcēja izvads ir pievienots dabiskās ventilācijas šahtai. Šajā gadījumā pārkāpēju gaida administratīvais akts, kurā būs dots termiņš pārkāpuma novēršanai.

– Cik bieži izdodas atrast pārkāpējus?

– Skaitļus nesaukšu, bet bieži.

Ugunsdzēšamais aparāts – katrā mājā

– Pagājušajā gadā spēkā stājās noteikumi, kas paredz, ka visu privātmāju īpašniekiem mājās jābūt ugunsdzēšamajiem aparātiem. Ko parāda dienesta pārbaudes – iedzīvotāji izpilda šo prasību?

– 2020. gadā par ugunsdzēšamā aparāta neesamību mēs administratīvos sodus neesam piemērojuši, bet, sākot ar 2021. gadu, to darām. Atgādinu, ka naudas sods tiek uzlikts tikai tad, ja izskaidrošanas darbs nav līdzējis un cilvēks nav uzskatījis, ka vajag ievērot normatīvo aktu prasības.

Iekšējās elektroinstalācijas pārbaude

Dzīvokļa vai mājas iekšējā elektroinstalācija ir zema sprieguma elektriskās sistēmas daļa elektrības pārvadei un sadalei no elektrisko iekārtu robežas līdz elektroierīcēm. Daudzdzīvokļu mājā katra atsevišķa īpašnieka atbildībā ir elektroinstalācija no dzīvokļa drošinātāja līdz spuldzītei vai rozetei viņa dzīvoklī, savukārt par elektroinstalācijas pārbaudi koplietošanas telpās atbild mājas pārvaldnieks. Ja dzīvojamā mājā ir kādi vadi, kuri netiek izmantoti, tad atbilstoši ugunsdrošības noteikumiem tie jādemontē.

Pārbaudi šādā objektā atļauts veikt sertificētam speciālistam. Pēc pārbaudes viņš noformē aktu, kuram pievieno sava sertifikāta, mērāmās iekārtas kalibrēšanas sertifikāta un elektroinstalācijas shēmu kopijas. Ja elektriķis ir atradis pārkāpumus, viņš tos var novērst nekavējoties vai arī aizliegt ekspluatēt nesalabotu elektroinstalāciju.

Dūmu detektors

Dūmu detektors ar skaļu signālu ziņos, ja mājoklī izveidojas sadūmojums. Dūmu detektoru var piestiprināt pie griestiem ar divpusējo līmlenti. Šī ierīce nav dārga un ir brīvi pieejama – par 10 līdz 30 eiro to var iegādāties elektropreču veikalos, specializētajos ugunsdzēsības aprīkojuma veikalos, saimniecības preču veikalos un pat lielveikalos.

Izvēloties dūmu detektoru, vienīgā prasība ir pārliecināties, vai uz tā korpusa ir CE marķējums un informācija par atbilstību Eiropas standartam EN 14604. Minimālā prasība – dzīvoklī instalēts vismaz viens dūmu detektors.

Norobežojumi evakuācijas ceļos

Visām izejām, kas mājās paredzētas tās būvniecības laikā, jābūt brīvām, jo tās ir cilvēku evakuācijas izejas briesmu gadījumā. Piemēram, ja eja starp diviem daudzstāvu mājas balkoniem bija iecerēta tās būvniecības laikā, to jāatver.

Pārbaudīt elektroinstalāciju dzīvokļos

– Jau kopš 2016. gada spēkā ir ugunsdrošības noteikumi, kuri katras mājas un katra dzīvokļa īpašniekam uzliek par pienākumu vienu reizi desmit gados veikt mājokļa elektroinstalācijas darbības pārbaudi. Vai pareizi, ka īpašnieku, kurš šos noteikumus ir ignorējis, gaida sods?

– Jā. Fiziskajai personai paredzētā soda nauda ir robežās no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro.

– Kā ugunsdzēsības dienests pārbauda, vai ir veikta elektroinstalācijas pārbaude? Kādi dokumenti to apliecina?

– Mēs pieprasām elektroinstalācijas pārbaudes aktus. Elektroinstalācijas un kontaktsavienojumu pārbaudi veic sertificēts elektriķis ar termokameru un izsniedz mājokļa valdītājam aktu ar visiem veiktās pārbaudes tehniskajiem datiem.

Elektriķis pārbaudes laikā izmanto speciālu aparatūru un atklāj vietas, kur ir problēmas, un tad piedāvā elektrības vadu nomaiņu. Tā var būt daļēja vai veikta pilnībā. Ja darbības pārbaude nav izdarīta, par to draud sods. Kā jau minēju – fiziskai personai no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro. Dienesta amatpersona ir tiesīga izteikt brīdinājumu un uzreiz neizrakstīt naudas sodu.

– Kādos gadījumos dzīvokļa vai mājas īpašnieku par bojātu elektroinstalāciju gaida brīdinājums, nevis naudas sods?

– Grūti definēt, jo katrs pārkāpums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā tā raksturu un mīkstinošos apstākļus.

– Vai elektroinstalācija jāpārbauda arī salīdzinoši jaunu māju dzīvokļu īpašniekiem?

– Likums ir visiem viens, un to nepilda atkarībā no mājas vecuma. Ja īpašums atrodas jaunbūvē, tad pēc pirmajiem 10 gadiem no nodošanas ekspluatācijā visiem dzīvokļu īpašniekiem obligāti ir jāpārbauda elektroinstalācija. Lielākā daļa dzīvojamo māju ir uzskatāmas par vecām, un pret tām ir jāizturas īpaši uzmanīgi. Neaizmirsīsim, ka Latvijā 20% ugunsgrēku notiek tieši bojātas elektroinstalācijas dēļ.

Režģu demontāža

– Daudzdzīvokļu mājās norobežojumus – restes – ir aizliegts uzstādīt galvenajos un rezerves evakuācijas ceļos. Vai logu restes un aizrestotas lodžijas ir ugunsdrošības prasību pārkāpums?

– Ja rezerves evakuācijas ceļš paredzēts caur ēkas lodžijām, tad režģu uzstādīšana ir aizliegta.

– Pat ja tā atrodas pirmajā stāvā?

– Jā, pat tad, ja režģis pirmajā stāvā ir uzstādīts ar mērķi pasargāt no zagļiem.

– Ja lodžijās un balkonos nav evakuācijas lūku?

– Ja evakuācijas ceļš nav paredzēts caur lodžijām un balkoniem, tad restes uz tām drīkst uzstādīt. Kas attiecas uz logiem, tad no ugunsdrošības prasību viedokļa restes uzstādīt ir atļauts, tomēr piebildīšu, ka aizrestoti logi un lodžijas būtiski traucē cilvēku glābšanas darbus ugunsgrēka gadījumā.

– Kur režģu uzstādīšana ir aizliegta?

– Režģi nedrīkst būt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās, piemēram, atdalītajās kāpņu telpās. Ja tādi ir uzstādīti, tie noteikti jādemontē.

– Ja pārbaudes laikā dienesta darbinieki konstatē restes vietās, kur tās nedrīkst būt, kurš saņems administratīvo sodu – dzīvokļa īpašnieks vai mājas pārvaldnieks?

– Ja konstatēsim, ka aizrestota lodžija ar evakuācijas lūku, tad sodu saņems dzīvokļa īpašnieks. Ja režģi atrodas koplietošanas telpās, sodīs mājas pārvaldnieku, ja mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgumā viņam būs noteikta atbildība par ugunsdrošības prasību ievērošanu. Fiziskajai personai soda lielums ir no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.

– Kādos gadījumos dzīvokļa īpašnieks vai pārvaldnieks var saņemt tikai brīdinājumu, nevis naudas sodu?

– Lēmumu par brīdinājuma izteikšanu pieņems gadījumos, ja dzīvokļa īpašnieks vai nama apsaimniekotājs nav ievērojis ugunsdrošības prasības, bet tas nav izraisījis ugunsgrēku un nevar to izraisīt. Mūsu amatpersona to norādīs administratīvajā aktā, kuru izsniegs dzīvokļa īpašniekam vai apsaimniekošanas uzņēmumam, dodot laiku trūkumu novēršanai. Naudas sods šajā gadījumā netiks piemērots.

Ja namu apsaimniekotāja vai dzīvokļa īpašnieka darbības vai bezdarbības rezultātā būs izcēlies vai varētu izcelties ugunsgrēks, tad pret attiecīgo personu tiks sākts administratīvā pārkāpuma process un tas beigsies ar naudas soda piemērošanu.

– Kādas izmaiņas ugunsdrošības prasībās stāsies spēkā 2021. gadā?

– 2021. gada 1. septembrī stājas spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi. Turpmāk 63.¹ punkts noteiks: „Cietā kurināmā apkures ierīces kurtuves priekšā degtspējīga materiāla grīdu pārklāj ar degtnespējīgu materiālu, kura izmērs pārsniedz kurtuves platuma izmērus vismaz par 150 mm no kurtuves sānu malām un vismaz 300 mm tās priekšā.”

– Kādu nedegošo materiālu jūs ieteiktu izmantot kurtuvju norobežošanai, un vai dienests pārbaudīs arī šī normatīva prasības izpildi?

– Kurtuves priekšā kā nedegošo materiālu var izmantot betonu, metālu, keramikas vai akmens masas flīzes, un, jā, šīs prasības ievērošana tiks iekļauta vispārējo ugunsdrošības prasību ievērošanas pārbaužu ietvaros.