Energoefektivitātes veicināšanā iesaistās arī pašvaldības

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Lasīt tālāk...

Kas jādara mājas apsaimniekotājam

Dzīvoju daudzdzīvokļu mājā, kas ir pilsētas domes bilancē. Katru gadu mēs maksājam 8000 eiro SIA Preiļu saimnieks par mājas apsaimniekošanu. Šajā sakarībā mums radušies vairāki jautājumi.

Lasīt tālāk...

Par mājas apsaimniekošanu un parādiem

Manā ikmēneša dzīvokļa rēķinā tiek norādīts mājas kopējais parāds. Pie namu apsaimniekotāja uzzināju, ka parāds ir izveidojies dažādos laikos no iepriekšējiem dzīvokļu īpašniekiem (esošajiem parādu nav vai parādi ir niecīgi). Vai namu apsaimniekotājs vispār ir tiesīgs iepriekšējo dzīvokļu īpašnieku parādu iekļaut rēķinā, tādējādi norādot, ka šībrīža mājas iedzīvotāji būtu parādnieki? Vai bijušo īpašnieku parādi drīkst kalpot kā arguments dažādu pakalpojumu (siltums, ūdens, elektrība utt.) ierobežošanai? Vai ar šībrīža īpašnieku mājas uzkrājumu namu apsaimniekotājam ļauts nosegt veco īpašnieku parādus? Kuri likumi attiecas uz šādiem gadījumiem, un kuri likumi ir par labu esošo iedzīvotāju interesēm, nevis aizstāv tikai apsaimniekotājus?

Lasīt tālāk...

Par laikā nenomainītu ūdens skaitītāju pensionārei tiek atsūtīts milzu rēķins!

Pensionārei jāmaksā vairāk nekā 700 eiro par sešpadsmitstāvu mājas ūdens patēriņa starpību, jo laikus nav verificēti ūdens patēriņa skaitītāji. ”Rīgas namu pārvaldnieks” rēķinu pamato ar Ministru kabineta noteikumiem Nr. 113 ”Kārtība, kādā dzīvokļu īpašnieki daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.” Respektīvi, ja trīs mēnešu laikā pēc termiņa beigām skaitītāji nav verificēti, dzīvokļa īpašniekam jāapmaksā dzīvojamās mājas ūdens patēriņa starpība.

Lasīt tālāk...

Malkas krāsnis Rīgā nebūs jājauc, bet jāmodernizē

Jūnijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nāca klajā ar gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2019.–2030. gadam. Ministrija uzsver, ka Rīgā, Rēzeknē un Liepājā gaisa kvalitāte nav apmierinoša, tāpēc malkas krāsnis un kamīni ir jānomaina ar videi draudzīgāku kurināmo. Ja krāsnis un kamīnus neliks nojaukt, tad būtiski zināt, ka tos vajadzēs aprīkot ar moderniem filtriem. Nav zināms, kas izmaksās dārgāk.

Lasīt tālāk...

Kurš kontrolē, vai tiek ievērots Dzīvokļa īpašuma likums

Jautājums par Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu. Vai ir kāda valsts iestāde, kas pārbauda un kontrolē, lai šis likums tiktu ievērots? Kādas sankcijas un sodi draud cilvēkiem, kas nepilda šo likumu? Vai šīs lietas ir paskaidrotas likumā?

Lasīt tālāk...