Rīga zina, kā mūs sasildīt ?

Siltumu vajag taupīt – tik vienkāršu secinājumu kārtējo reizi liek izdarīt saņemtie dzīvokļu rēķini. Bet ar ko sākt? Kur atrast naudu renovācijai? Kā beigu beigās nekļūt par zaudētāju? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem iedzīvotāji varēs gūt semināros par māju renovāciju, ko februārī un martā rīkos Rīgas dome un Apsaimniekotāju asociācija.

Miljardus siltināšanai!

Pilsētas vicemērs Jānis Dinevičs, kurš ir viens no projekta kuratoriem, pastāstīja mums, ka semināru mērķis ir sniegt pilsētniekiem iespējami pilnīgu informāciju par mājokļu renovāciju. Ideālā variantā Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu no varasiestādēm saņemt ne tikai zināšanas, bet arī palīdzību.

Lasīt tālāk...

Ka tik nu nebūtu ziemas!

Ikviens rīdzinieks kaut reizi dzīvē būs apskaudis centra iedzīvotājus: ak, laimīgie, pa guļamistabas logu redzama Doma baznīca, pa virtuves logu – Nacionālā opera, vakarā var aiziet pastaigāties Vērmaņdārzā, ja vajadzīgi produkti – ar roku aizsniedzams Centrāltirgus ar tā demokrātiskajām cenām... Taču dzīvei centrā nav tikai plusi, tai ir arī savi mīnusi.

Problēmas Vecrīgas iedzīvotājiem rada mītiņi un gājieni, to sekas sadauzītu pudeļu un piegānītu kāpņu telpu veidā; viņus kaitina grafiti zīmētāji; viņu pagalmi jau sen kļuvuši par stāvvietām svešām automašīnām. Un kur parasti ar savām sūdzībām dodas mūsu cilvēki? Pareizi, uz namu pārvaldi...

Lasīt tālāk...

Vecrīgai vajadzīga nauda

Līdz šim Rīgas Centra rajons pārējām priekšpilsētām bija atdarināšanas vērts paraugs. Bija jau, par ko apskaust: iepriekšējos gados pilsēta ir iztērējusi ne mazums naudas, lai salabotu Vecrīgas ielas, ierīkotu bērnu laukumus un uzturētu tīrību (tas gan neizdevās tik labi, kā varētu vēlēties, bet pilnībai nav robežu). Šogad situācija var mainīties. „Patlaban mums trūkst naudas Rīgas domei piederošo sabiedrisko teritoriju uzkopšanai, nav pat tam, lai nodauzītu lāstekas. Varu tikai cerēt, ka pašvaldība pieņems saprātīgu budžetu un Vecrīga nepaliks novārtā,” saka Centra rajona izpilddirektors Vjačeslavs Starostins.

Baidos kļūt banāla, tāpēc ne vārda par to, ka vecpilsēta ir Rīgas vizītkarte, tās seja un lepnums. Ar galvaspilsētas Centra rajona izpilddirektoru Vjačeslavu Starostinu ir interesanti runāt arī par citiem tematiem.

Piemēram, gribas izpilddirekcijas vadītājam pavaicāt, kad no Vecrīgas ielām beidzot pazudīs apkaunojošie atkritumu maisi, ko iedzīvotāji atstāj pavārtēs? Kad tiks sakārtoti vecie nami? Vai ir saskatāms gals un mala tam haosam, kas centrā radies pēc caurlaižu sistēmas atcelšanas autotransporta iebraukšanai?

Lasīt tālāk...

Tarifi joprojām lēkā

Pēc uzņēmuma Rīgas siltums informācijas, šomēnes rīdzinieki par siltumu maksās aptuveni par 20% vairāk nekā decembrī, bet nākamajā mēnesī, pēc uzņēmuma valdes locekļa Normunda Talča prognozēm, piedzīvotā sala un pievienotās vērtības nodokļa krasā palielinājuma dēļ rēķini pieaugs vēl par 20–25%.

Siltuma tarifi nekādi nepārstāj pārsteigt rīdziniekus. To izmaiņas nav prognozējamas un ārēji nav atkarīgas no energonesēju cenām pasaules tirgū. Rīgas vicemērs Jānis Dinevičs decembrī šai sakarā pat uzrakstīja vēstuli Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram, vaicājot, vai nebūtu iespējams pazemināt siltuma tarifus, ņemot vērā, ka gāzes un naftas cenas tai brīdī bija nolaidušās zemāk par zemu.

Taču monopolisti, pirmkārt, nevēlas palaist garām iespēju nopelnīt, otrkārt, baidās no degvielas cenu jaunas augšupejas. Tāpēc arī tarifi ne tikai nesamazinājās, bet nodokļa kāpuma dēļ vēl vairāk piebrieda. Vai tiešām tie augs bezgalīgi? Nē. Rīgas siltums ir parādījis, ka reizēm spēj arī nedaudz piekāpties. Uzņēmums bija plānojis no 2009. gada 1. janvāra maksu par siltumapgādes sistēmas apkopi palielināt līdz 0,045 Ls/m². Kopā ar 18% PVN tas būtu 0,0531 Ls/m².

Lasīt tālāk...

Iedzīvotāji baidās no zagļiem

Pirms diviem gadiem Rīgas domes deputāts Andris Vilks sāka darbu pie „Kaimiņu drošība” projekta. Viņš vēlējās, lai galvaspilsētas iedzīvotāji pēc citu valstu parauga uzņemtos kontrolēt kārtību savos rajonos. Bija plānots, ka kustības aktīvisti patrulēs dzīvojamo namu kvartālos un informāciju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un citiem kriminālajiem elementiem nodos policijai. Kopš idejas prezentācijas brīža aizritējuši daudzi mēneši, bet pilnā sparā kaimiņu patruļas vēl nav sākušas darboties.

Par labu paraugu mums varētu kļūt Igaunija, kur uzņēmīgākie iedzīvotāji jau sen sākuši uzraudzīt savas mājas un pagalmus. „Kaimiņu drošība” atbalsta tiesībsargāšanas struktūras, daļēji tā tiek finansēta no valsts budžeta. Visām mājām, ko uzrauga kaimiņi – kārtības sargi, ir piestiprinātas spilgtas (dzeltens ar melnu) plāksnītes ar organizācijas emblēmu. Tā ir zīme zagļiem: šurp labāk nenākt. Latvijā ar „Kaimiņu drošība” neiet tik gludi kā pie kaimiņiem. Viss turas uz dažu cilvēku entuziasma, un viens no tiem ir vietējās kustības iedvesmotājs kriminologs Andris Vilks.

Lasīt tālāk...

Nav konkursa – nav remonta

Diemžēl, daudzi Rīgas iedzīvotāji neuzticas namu pārvaldēm. Attiecības kļūst īpaši saspīlētas, kad runa ir par lieliem remonta darbiem. Saskaņā ar likumu tādus dārgus darbus kā jumta maiņa vai siltināšana drīkst veikt tikai firma, kas piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus un uzvarējusi konkursā. Taču iedzīvotāji bieži vien ir pārliecināti, ka konkursi tiek rīkoti tikai skata pēc, bet faktiski namu pārvalde lielos pasūtījumus nodod „saviem cilvēkiem”.

Laiku pa laikam Rīgā klīst valodas par šādu nosodāmu praksi, taču pierādīt korupciju namu pārvaldēs līdz šim nevienam vēl nav izdevies. Šķiet, interešu konfliktu būtu ļoti viegli novērst, ja to māju iemītniekiem, kurās nodibinātas īpašnieku biedrības vai izveidotas iniciatīvas grupas, ļautu pašiem izraudzīties būvfirmu, kam uzticēt lielos remonta darbus. Iedzīvotāji taču nav paši sev ienaidnieki! Reizēm viņi spēj pat daudz labāk nekā namu pārvalde izraudzīties darbu izpildītāju, veikt cenu aptauju, vienoties par atlaidēm. Taču izrādās, ka likums atkal nav īpašnieku pusē.

Lasīt tālāk...