Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

„Pelējums dzīvoklī mani nogalina!”

123rf.com

Ko darīt, ja mājoklis ir inficēts ar pelējuma sēnīti, kas bojā ne tikai interjeru, bet apdraud arī dzīvokļa īpašnieka veselību?

Daudzās mājās Latvijā pelējums ir kļuvis par īstu problēmu. Iedzīvotāji sūdzas par nomelnējušiem griestiem un istabu stūriem un tumšiem plankumiem uz plastikāta logiem. Pelējums ne tikai bojā izskatu, bet ir arī bīstams cilvēka veselībai. Kā ar to cīnīties?

Cīņa pret pelējumu ir karš – vieni uzvar, citi zaudē

Mūsu lasītāja Lidija stāsta, kā pelējums „izdzīvojis” viņu no mājām burtiskā nozīmē:

Lasīt tālāk...

„Baidījos mazgāties dušā!”

Freepik.com

Rīdzinieks nolēma pieslēgt ūdenssildītāju ūdensvadam un saņēma strāvas triecienu. Kāpēc strāva var cilvēku traumēt paša vannasistabā?

Kādu dienu daudzdzīvokļu mājā Rušonu ielā Rīgā gandrīz vai notika traģēdija. Dzīvokļa īpašnieks – meistars ar zelta rokām – savienoja boilera caurules ar ūdensvada caurulēm un saņēma spēcīgu strāvas triecienu. Vai tiešām tā var gadīties ar jebkuru daudzdzīvokļu nama iedzīvotāju?

Elektrotrauma un rokas lūzums

Par tā vakara notikumiem mums pastāstīja cietušā vīrieša Romāna K. sieva Tatjana K.

Lasīt tālāk...

Kā saskaņot dzīvoklī veiktu pārplānošanu?

Kādos gadījumos tas noteikti jādara? 

Ko darīt, ja iegādāts dzīvoklis, kurā veikta pārplānošana, bet jaunais saimnieks pat nezina par to? Vai par to var piespriest sodu? Kā būvvaldē saskaņot pārplānojumu, lasiet šajā rakstā.

„Nopirku dzīvokli Rīgā, pat nezinot, ka iepriekšējais īpašnieks remonta laikā veicis pārplānošanu, nesaskaņojot to būvvaldē,” raksta mūsu lasītāja Elizabete. „Vai es varu saskaņot pārplānojumu ar atpakaļejošu datumu? Ko man darīt? Vai varu tikt sodīta par šo pārplānošanu? Vai varbūt sodu saņems bijušais dzīvokļa īpašnieks, kurš veicis remontu?”

Lasīt tālāk...

Ieva Verzemniece: „Divas trešdaļas darba vēl tikai priekšā”

Kā attīstās mājokļu renovācijas programma, kuras laikā jāapgūst ne mazāk kā 330 miljonu eiro?

Latvijā turpinās dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma ar ES fondu un valsts budžeta līdzfinansējumu. 2020. gadā Latvijas valdība pieņēma lēmumu palielināt programmas budžetu par 35 miljoniem eiro, kuri jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Vai pietiks laika un naudas, lai realizētu iepriekš izsludināto mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanas plānu?

Lasīt tālāk...

Gatis Roze: Stāvvads pagalam, bet kurš tagad maksās?

Pēdējā laikā apdrošinātāji arvien vairāk ziņo, ka mājokļu apdrošināšanā visbiežāk atlīdzības tiek pieprasītas par kaimiņu nopludināšanu.

Protams, ārkārtas ķibeles – pārplūdusi vanna vai pēkšņi plīsis veļas mašīnas pievads – var gadīties ikvienam, taču apsaimniekotājiem vislielākās raizes sagādā ēku maģistrālie ūdensvadi.

Lasīt tālāk...

Kam jātīra un jālabo krāsnis jūsu dzīvoklī?

Pixabay.com

Pēc atrodamās statistikas, 35% Rīgas mājsaimniecību izmanto krāšņu apkuri. Tajā pašā laikā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) statistika liecina, ka katrs desmitais ugunsgrēks ir saistīts ar apkures ierīcēm.

■ Kam jātīra krāsns dzīvoklī?

■ Ko iesākt, ja krāsns dzīvoklī ir sliktā stāvoklī?

■ Kurš atbild par dūmvadu tīrību?

■ Kādos gadījumos krāsns vienkārši var saplaisāt?

■ Kā ietaupīt pusi malkas, nesamazinot siltumu un komfortu?

Par šiem jautājumiem stāsta pieredzējuši krāšņu meistari, kuru rokas Latvijā ir uzbūvējušas simtiem krāšņu un kamīnu.

Lasīt tālāk...

Krīze: kā nepazaudēt dzīvokli?

Alexander Stein, Pixabay.com

Latvijā ir izsludināts moratorijs ar mērķi palīdzēt cilvēkiem nokārtot hipotekārā kredīta atmaksas brīvdienas

Ārkārtējās situācijas laikā daudzu Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies – tūkstošiem strādājošo zaudējuši darbu vai arī joprojām atrodas dīkstāvē. Kā rīkoties, ja nepietiek līdzekļu hipotekārā kredīta atmaksai? Jau aprīļa beigās Latvijā tika izsludināts moratorijs, kas grūtībās nonākušajiem ļauj iesniegt lūgumu par kredīta brīvdienu piešķiršanu, nezaudējot dzīvokli.

Latvijas komercbankas saviem klientiem kredīta brīvdienas sāka piešķirt jau no marta beigām. Brīvdienu laikā kredīta ņēmējam ir pienākums maksāt tikai kredīta procentus, bet aizdevuma pamatsummas atmaksa var tikt iesaldēta uz vienu gadu. Tas ļauj cilvēkiem vieglāk pārciest periodu, kad samazinājušies ienākumi, un neiekļūst bankas parādnieku sarakstos, kā arī neriskēt ar savu mājokli.

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!