Vecā māte – pēršanai

Ko darīt, ja dzīvoklī dzīvojošie radinieki jūs cenšas izdzīvot no šīs pasaules ar vienu mērķi – tikt pie īpašuma?

Ksenijas kundzei pagājušajā gadā palika 88 gadi. Esot tādā vecumā, ir saprotama vēlme sakārtot lietas, lai, beidzot šīs pasaule gaitas, ar īpašumu saistītais būtu nokārtots. Padzīvojusī kundze devās pie notāra un paziņoja: „Vēlos, lai pēc manas nāves dzīvoklis vienādās daļās paliktu meitām – Ingrīdai un Leonīdai.”

Dzīvokli sadalīja meitām

Notārs fiksēja sievietes vēlmi teikumu pa teikumam. Diemžēl ilgi priecāties par savu lēmumu, kā rīkoties ar mantu, nebija lemts: radinieki, kuri pretendēja uz dzīvokli, testamentu uztvēra kā pieteikumu karam.

Lasīt tālāk...

Par žoga būvēšanu uz mājai piederošas zemes

„Daudzdzīvokļu mājas īpašnieki Rīgā vēlas uzbūvēt žogu uz mājai piederošas zemes,” raksta Kristīne. „Patlaban mājas zeme tiek izmantota kā tranzītzona – cilvēki no malas brīvi kursē tai pāri, vakaros sēž pie mājas un atstāj aiz sevis atkritumus, kā arī staidzina suņus, pēc tiem neko nesavācot. Žogs ir vienkāršākā iespēja šo teritoriju slēgt un sakopt.

Jautājumi: vai drīkst būvēt pagaidu žogu, un vai pagaidu žoga būvēšanai pastāv kādi ierobežojumi? Mājas iedzīvotāji pagaidu žogu apsver kā risinājumu tādēļ, ka zemes teritorija ir liela, bet, lai uzlabotu dzīves kvalitāti mājā, primāri ir novērst cilvēku pulcēšanos pie pašas mājas un staigāšanu tieši gar māju. Pagaidu žogs ierobežotu nepiederošu personu piekļuvi mājai.

Lasīt tālāk...

Ne naudas, ne dzīvokļa

Šādā situācijā var nonākt ikviens nekustamā īpašuma pircējs Latvijā

2018. gadā eksperti no nekustamo īpašumu tirgus gaidīja vairāk – to, ka cenas pieaugs par 3,7% un darījumu skaits palielināsies, taču 2. ceturkšņa rādītāji ir citādi. Nekustamā īpašuma tirgus ir sabremzējies – vasaras mēnešos darījumu skaits samazinājies par 16%, bet cenas pieaug ļoti lēnām – par 1,8% kvartālā. Tas liecina, ka dzīvokļa iegāde pircējam joprojām ir ļoti nopietna lieta un var izrādīties pat bīstama, kā par to liecina avīzes lasītāja Nikolaja pieredze.

Lasīt tālāk...

Siltā grīda dzīvoklī un maksa par apkuri

„Daudzdzīvokļu mājā kaimiņš no apkures sistēmas jau daudzu gadu garumā ierīkojis silto grīdu,” raksta Rudīte. „Apsaimniekotājs – pašvaldības uzņēmums – visu šo gadu laikā nav pat mēģinājis novērst šādas prettiesiskas darbības. Uz iedzīvotāju sūdzībām par nepietiekamu siltumu atsevišķos dzīvokļu īpašumos reaģējis, norādot, ka, lūk, konkrētā īpašumā no apkures sistēmas ir ierīkota siltā grīda – ko jūs gribat! Situācijas uzlabošanai uz atsevišķiem stāvvadiem no mājas uzkrājuma naudas ir uzlikti sūkņi, radot papildu izmaksas par to iegādi, elektrības padevi un tehnisko apkopi.

Mēs, dzīvokļu īpašnieki, nolēmām rīkoties – sertificēts inženieris veica apkures sistēmas apsekošanu, ne tikai konkrēto dzīvokļa īpašumu, bet arī mājas kopumā. Konstatētās problēmas atspoguļoja savā atzinumā (24.08.2017.). Fakti par secināto tika iesniegti gan apsaimniekotājam, gan pašvaldībai, jo notikusi patvaļīga būvniecība, – būtu jānoformē administratīvā pārkāpuma protokols ar situācijas izklāstu un termiņu problēmas novēršanai. Neviens to neizdarīja. Dzīvokļu īpašnieku vairākums aptaujā nolēma, ka par bezkaunību un patvaļu atsevišķā dzīvokļa īpašniekam apkurei piemērojams koeficients 2. Aptaujas rezultātus nodevām apsaimniekotājam un pašvaldībai.

Lasīt tālāk...

Kā legalizēt šķūnīti?

„Vairāku dzīvokļu mājai Rīgā ir krāsns apkure un malkas šķūnīši,” stāsta Renāte. „Dzīvokļu īpašniekiem pieder zemes domājamās daļas. Vienam no īpašniekiem šķūnīša nebija, to uzcēla kā palīgēku, izmantojot viņa īpašumā esošās domājamās daļas.

Pārējiem īpašniekiem pretenziju nebija. Dokumentāli šķūnis nav iezīmēts zemesgrāmatā, jo tika uzcelts, pirms šķūnim vajadzēja būvatļauju. Dzīvokļu īpašnieki nav apvienojušies biedrībā. Kā legalizēt būvi, ja visu īpašnieku piekrišanu būvatļaujai nav iespējams saņemt, jo daudzi dzīvokļi tiek izīrēti? Vai pašvaldība šajā gadījumā var legalizēt būvi?”

Lasīt tālāk...

Latvijas mājokļu politiku vajag glābt?

Aleksandrs Sakovskis: „Pienācis laiks ieviest reālus sodus par pieļautajiem pārkāpumiem daudzdzīvokļu māju pārvaldīšanas nozarē!”

Latvijā nav oficiālas informācijas par to, cik apsaimniekošanas uzņēmumu un privātpersonu – apsaimniekotāju – darbojas nozarē. Vēl mazāka nojausma valdībai ir par to, cik kvalitatīvi strādā apsaimniekotāji. Rīgas apsaimniekotāju asociācijas eksperts un bijušais Saeimas Mājokļu apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis uzskata, ka valdībai pēc iespējas ātrāk ir jāievieš kārtība mājokļu apsaimniekošanas nozarē.

Jāizstrādā līdz galam likumi!

– Mājokļu politika Latvijā ir salīdzinoši vāji sakārtota, – uzskata Aleksandrs Sakovskis. Par to liecina ne tikai ārkārtīgi lielais iedzīvotāju sūdzību skaits par pārvaldnieku pretlikumīgajām darbībām, bet arī kompetentu ekspertu viedoklis, piemēram, no Latvijas Pašvaldību savienības.

Lasīt tālāk...