Ingas Spriņģes ideja apsaimniekotāju darba pilnveidošanai

Kāpēc nepieciešams pilnveidot apsaimniekotāju darbu un kā to izdarīt?

Žurnāliste Inga Spriņģe rosina veidot mājokļu apsaimniekotāju topu, kas ļautu cilvēkiem salīdzināt apsaimniekotāju sniegto pakalpojumu kvalitāti. Varētu izveidot arī vienotu rēķinu par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kā labās prakses piemēru. Šādai iniciatīvai būtu nepieciešams arī valsts iestāžu atbalsts, kopā jānāk arī pašiem apsaimniekotājiem.

Studijā ar ideju plašāk iepazīstina pati Inga Spriņģe un Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis. Sanāmies ar Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilzi Ošu.

Lasīt tālāk...

Paldies Ministru kabinetam, tagad par kaimiņu zagto ūdeni maksāšu es (pievienots komentārs)

Novembrī Latvijas iedzīvotāji, saņemot kārtējos rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, nevarēja nepamanīt jauno kārtību, kā tiek aprēķināta maksa par patērēto ūdeni.

Līdz oktobrim dzīvoklī uzstādīto skaitītāju un mājas kopējā skaitītāja starpību norakstīja uz visiem mājas iedzīvotājiem proporcionāli ūdens patēriņam. Sākot ar oktobri, atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta 1013. noteikumos, šī kārtība ir cita. Nu skaitītāju starpība tiek norakstīta nevis proporcionāli ūdens patēriņam, bet sadalīta vienādi uz visiem dzīvokļiem. T.i., visu nozagto ūdeni dala ar dzīvokļu skaitu un iegūto summu pieskaita rēķinam. Aplūkosim, kā tas izskatās dzīvē.

Man ir dzīvoklis Strūgu ielā. Šajā dzīvoklī es praktiski nedzīvoju, tādēļ ūdens patēriņš ir minimāls - parasti ne vairāk par vienu kubikmetru mēnesī. Līdz oktobrim, lai segtu ūdens patēriņa starpību dzīvokļos un visā mājā, man ik mēnesi tika pieskaitīts vidēji līdz puskubikmetram ūdens, kas ir 35-37 santīmi.

Lasīt tālāk...

Īrniekam ir tiesības izbeigt īres līgumu

Labdien. Esmu pierakstīta pašvaldības dzīvoklī, kurā nedzīvoju vismaz 10 gadus, jo ir nepiemērots dzīvošanai. Nesen man atsūtīja paziņojumu, ka jānomaksā parāds 300 ls apmērā, citādi mani izlikšot no šī dzīvokļa. Esmu ar mieru atteikties no dzīvokļa, vai parāds vienalga būs jāmaksā? Esmu otrās grupas invalīde. Paldies.

Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums. Ja Jūs esat pašvaldības dzīvokļa īrnieks, tad ir arī pienākums maksāt īres maksu un maksājumus, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu.

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” reglamentē dzīvojamo telpu, dzīvokļu izīrēšanas nosacījumus, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.

Lasīt tālāk...

Laiks pieņemt lēmumus

Oktobrī daudzi namu pārvaldnieki iepazīstināja iedzīvotājus ar 2014. gada apsaimniekošanas tāmēm. SIA Rīgas namu pārvaldnieks klienti šo svarīgo dokumentu atrada savās pastkastītēs, daudzu citu namu pārvalžu klienti to varēja saņemt attiecīgā uzņēmuma birojā vai izdrukāt no mājas lapas internetā. Atgādināsim, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir tiesības tāmi apspriest un savus priekšlikumus iesniegt pārvaldniekam. Šogad pārvaldnieki atbildi gaidīs līdz 6. decembrim.

Redakcija saņēmusi šādu vēstuli:

„Mēs dzīvojam Ķengaragā. Pagājušajā gadā uzkrājumu fondā maksājām pa 15 santīmiem par dzīvojamās platības kvadrātmetru mēnesī, tas ļāva mums iekrāt ap 5000 latu mājai nepieciešamiem darbiem, kuri arī tika veikti saskaņā ar trīspusējiem līgumiem.

Iedzīvotāji ir apmierināti ar sadarbību, redz rezultātus un ir gatavi arī turpmāk krāt naudu. Mums ir jānomaina ūdensvads, jāveic kosmētiskais remonts utt. Bet 2014. gada tāmē mūsu namu pārvaldes iecirknis Daugava remonta uzkrājumiem ir paredzējis tikai pa 3 santīmiem par kvadrātmetru.

Lasīt tālāk...

Kā rajonu padarīt drošu?

Biedrība Kaimiņu drošība, kas izvirzījusi mērķi ieviest Latvijā sabiedriskās drošības sistēmu, šoruden rīkoja izglītojošu semināru ciklu aktīvistiem. Pusotra desmita pilsētnieku mācījās, kā pasargāt savas mājas un rajonus no noziedzniekiem.

Biedrība Kaimiņu drošība darbojas pēc starptautiskā tīkla Neighborhood watch principiem. Kustības galvenā ideja ir tā, ka tieši paši iedzīvotāji var un viņiem vajag gādāt par savu drošību.

– Interesanta ir kaimiņu patruļas rašanās vēsture, – stāsta projekta vadītāja asistents Jurijs Keišs. – Kādā pilsētā zaglis uzbruka sievietei. Viņa pretojās, un ļaundaris viņu sadūra ar nazi. Sieviete noasiņoja un nomira. Vēlāk policija noskaidroja, ka nelaimīgās kliedzienus bija dzirdējuši vismaz vienpadsmit apkārtējo māju iemītnieki, taču visi bija cerējuši, ka palīgā aizsteigsies kāds cits.

Lasīt tālāk...

Jānis Abāšins: „Nepērciet kaķi maisā!”

Tautā runā: „Apdrošināšanas aģentam vajag prast vispirms nobiedēt, bet pēc tam dot cerību”. Pie mums dažkārt notiek citādi – dzīvokļu īpašniekus tikai baida. Redakcijas pastā sakrājušās vēstules ar jautājumiem no cilvēkiem, kuriem neizdodas panākt kompensācijas izmaksu par applūdinātiem dzīvokļiem nodarīto kaitējumu. Vēl vairāk jautājumu uzdod tie, kas paši applūdinājuši kaimiņus un kam tagad jāturas pretī apdrošinātāju spiedienam.

Vēstule

„Pirms diviem mēnešiem bēniņos plīsa avārijas stāvoklī esoša caurule. Dzīvoju augšējā stāvā apdrošinātā dzīvoklī, un man no griestiem gāzās ūdenskritums. Tai pašā dienā izsaucu apdrošināšanas sabiedrības pārstāvi. Sākumā man apsolīja atlīdzināt zaudējumus (bija bojāti griesti, sienas, grīda, cietušas mēbeles), bet pēc dažām dienām apdrošinātājs man atsūtīja atteikumu.

Biju šokēts un sāku noskaidrot situāciju. Atklājās, ka pirms diviem gadiem namu pārvalde bija piedāvājusi mūsu mājai salabot bojāto cauruli un rosinājusi šai nolūkā radīt remonta fondu, bet vairākums kopsapulces dalībnieku taupības apsvērumu dēļ no remonta bija atteicies.

Lasīt tālāk...