Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Nākamā sērija

Ekonomikas ministrija ir pasūtījusi 467. sērijas deviņstāvu ēku tehnisko apsekošanu. Vai tas ko mainīs iedzīvotājiem?

Ekonomikas ministrija ir iecerējusi veikt padomju laikā būvēto 467. sērijas daudzstāvu paneļu ēku stabilitātes pārbaudi. Pēc pārbaudes rezultātiem šo māju dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotajiem tiks izstrādāti tipveida risinājumi izplatītāko problēmu novēršanai. Ekonomikas ministrija paziņo, ka iedzīvotājiem pašiem ir iespēja pieteikt savu māju dalībai gaidāmajā izpētē.

Stāvoklis ir stabils

Ekonomikas ministrijā informē, ka patlaban norisinās konkurss, lai noskaidrotu uzvarētāju, kuram uzticēt ne mazāk kā 10 minētās sērijas ēku apsekošanu, lai konstatētu tipiskākās bīstamās problēmas. Par iecerēto projektu un sagaidāmajiem rezultātiem informē Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders.

– Kādēļ jaunajam izpētes projektam izvēlētas tieši 467. sērijas mājas?

– Tādā veidā mēs turpinām padomju laikā būvēto paneļu ēku stāvokļa novērtēšanu. Kā pirmās pagājušajā gadā tika apsekotas piecstāvu paneļu ēkas. Šogad, pēc apspriešanās ar apsaimniekotājiem un ekspertiem, esam izvēlējušies nākamo sēriju un tās ir deviņstāvu paneļu ēkas. 

– Vai paneļu ēku stāvoklis ekspertos rada bažas?

– Nevaram teikt, ka šīs ēkas ir sliktā stāvoklī, taču tām ir nepieciešama metinājuma kvalitātes pārbaude starppaneļu savienojumu vietās, jo ir bažas, ka šīs vietas varētu būt korodējušas.

– Vai jums ir zināms, cik Latvijā varētu būt 467. sērijas māju?

– Precīzu skaitli nosaukt nav iespējams, taču ir aprēķini, ka Rīgā šī sērija veido 12,6% no visa dzīvojamā fonda jeb 182,6 tūkstošus dzīvojamās platības kvadrātmetru. Pārējā valsts teritorijā šīs sērijas ēkas ir tikai 1,9% no visas apbūves.

– Sanāk, ka galvaspilsētā šī sērija ir gana populāra?

– Par popularitāti es nerunātu, jo procentuālā daļa nav liela, tomēr šo māju ir pietiekami daudz.

Objektus apsekos no ārpuses un iekšpuses

– Kas par šīm mājām mums ir zināms jau pašlaik – varbūt ir apzinātas kādas tipiskākās problēmas?

– Precīzu tehnisko informāciju mēs vēlamies saņemt pēc gaidāmās apsekošanas. Vienīgais, ko zinām patlaban, – šīs ir vienas no jaunākajām ēkām padomju apbūvē. Sēriju attīstīja pagājušā gadsimta 70.–80. gados, dzīvokļiem ir ērts plānojums.

– Vai no iedzīvotājiem ir saņemtas sūdzības par minētās sērijas māju tehnisko stāvokli?

– Nē, atkārtoju vēlreiz, ka lēmumu par šī sērijas apsekošanu pieņēmām pēc apsaimniekotāju lūguma. Apsekošanai tiks izvēlētas tās mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki būs gatavi ekspertiem nodrošināt piekļuvi mājas konstrukcijām. Lielākā problēma, ar ko eksperti saskārās, apsekojot iepriekšējo, tā saukto lietuviešu sēriju, bija apgrūtinātā piekļuve konstrukcijām. Tā kā mājās ir maz tukšu dzīvokļu, kuros būtu iespējams sienās veikt urbumus un vajadzības gadījumā tās izlauzt, bija grūti iegūt priekšstatu par konstrukciju stāvokli.

– Ar kuriem apsaimniekotājiem bija visvieglāk vienoties par tik apjomīgiem apsekošanas darbiem māju iekšienē?

– Kā likums, tie ir lielie pašvaldību apsaimniekošanas uzņēmumi, kuri apsaimnieko neprivatizētos pašvaldību dzīvokļus. Svarīga ir vēl kāda nianse: vairumā šo 467. sērijas ēku pirmajā stāvā nav dzīvokļu, tās ir būvētas uz pāļiem. Mēs vēlamies, lai speciālisti pārbaudītu vienu–divas šādas konstrukcijas ēkas.

Ko zinām par projektu?

467. sērija ir deviņu stāvu ēkas, kuras būvētas no dzelzsbetona paneļiem. To būvēšanas laiks – no 1970. līdz 1980. gadam. Pēc ārējā izskatas ļoti līdzinās 602. sērijas mājām. Tā kā 467. sēriju būvēja vēlāk, to tehniskais stāvoklis ir salīdzinoši labs. 467. sērijas ēkas galvenokārt būvētas Krasta masīvā, Purvciemā, Pļavniekos, Imantā un Iļģuciemā.

Ēku plusi: laba siltuma un skaņas izolācija, ērts plānojums.

Ēku mīnusi: minimālas dzīvokļu pārplānošanas iespējas.

Krīzes scenārijs

– Kas notiks, ja pārbaužu laikā eksperti konkrētām ēkām konstatēs nopietnas problēmas?

– Vissliktākajā gadījumā būvvalde šīs konkrētās ēkas ekspluatāciju pārtrauks, taču iedzīvotāju vietā es neuztrauktos – šīs mājas ir salīdzinoši jaunas. 2019. gadā Ekonomikas ministrija pasūtīja 464. sērijas ēku apsekošanu, un tās ir daudz agrāk būvētas ēkas, bet izpētē nopietni konstrukciju apdraudējumi netika atklāti. Pat Irbenes ciematā, kur minētās ēkas jau sen ir pamestas bez logiem un durvīm, to konstrukcijas izrādījās stabilas un metinājumu šuves bija rūsējušas tikai nedaudz. Tieši tādēļ no šīs jaunās apsekošanas apdraudējumu iedzīvotājiem negaidu.

– Cik daudz laika aizņems apsekošana, un kad gaidāmi pirmie rezultāti?

– Tiek plānots, ka eksperti darbu pabeigs 2020.gada beigās.

Būs tipveida risinājumi

– Kāds ir apsekojumu mērķis? 

– Apsekojumu rezultātā mēs vēlamies noskaidrot būvju mehānisko stiprību, stabilitāti un atbilstību normatīviem, kā arī uzzināt izplatītākās šīs sērijas problēmas. Tā radīsies iespēja izstrādāt tipveida risinājumus problēmu novēršanai un radīt vienotu metodiku šo ēku pārvaldniekiem.

– Jūs jau atgādinājāt, ka iepriekš pēc Ekonomikas ministrijas pasūtījuma tika apsekotas 464. sērijas piecstāvu ēkas. Kādi bija rezultāti?

– Kopumā mēs guvām pārliecību, ka šo ēku būvniecības kvalitāte atbilst projektam. Nekas neliecināja par to, ka 464. sērijas ēkas būtu zaudējušas mehānisko stiprību vai stabilitāti, tas nozīmē, ka būves ir drošas ekspluatācijai. Taču šīs sērijas jaunākajās modifikācijās atklājās kāda problēma – nepietiekams U-veida pārseguma paneļu dziļums, kas rada betona jumta noslīdēšanas risku. Tāds precedents Rīgā notika 2014. gadā Druvienas ielā 21. Pēc šī gadījuma apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks veica papildu apsekošanu visās šīs sērijas ēkās. Eksperti jau ir izstrādājuši tipveida risinājumu minētās problēmas novēršanai.

– Tas nozīmē, ka šo māju apsaimniekotāji jumtu stiprināšanai jau var izmantot ekspertu izstrādātos risinājumus?

– Ja ēkas vizuālās apsekošanas gaitā pārvaldnieks ir konstatējis, ka radusies ekspertu aprakstītajai identiska problēma, viņam tās novēršanas darbu izmaksas ir jāieplāno jumta remonta tāmē.

– Kur iespējams atrast šo tipveida risinājumu?

– Šie risinājumi bez maksas ir atrodami Ekonomikas ministrijas mājaslapā em.gov.lv.

Kas māju pārvaldniekiem ir jāpārbauda?

– Jūs minējāt, ka kopumā sērijveida paneļēkas Latvijā ir apmierinošā stāvoklī, kaut arī to kapitalizācijas laiks jau ir beidzies vai arī tuvojas beigām. Vai tādēļ ir gaidāma normatīvu pārskatīšana?

– Nedomāju, ka tas būtu pareizi. Ja dzīvojamai mājai pēc spēkā esošā normatīva beidzas kalpošanas laiks, tas nenozīmē, ka tā vairs nav droša dzīvošanai. Tam tikai būtu jākalpo pārvaldniekam par atgādinājumu, ka šādai mājai ir jāpievērš pastiprināta uzmanība. Māju var apsekot, izmantojot tipveida paraugu, ko piedāvā Ekonomikas ministrija.

– Vai padziļināta tehniskā apsekošana mājai, kuras ekspluatācijas laiks pēc normatīviem ir beidzies, ir obligāta prasība?

– Jā.

– Kā Ekonomikas ministrija varēs pārliecināties, vai pārvaldnieks šādu apsekošanu ir veicis?

– Domāju, ka tās būs pārbaudes, kas patlaban ir nākotnes jautājums, kamēr būvvalde vēl nav saņēmusi visu māju ekspluatācijas lietas. Šāda informācija būs pieejama vienotajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kur tiek ievietoti māju tehniskie apsekojumu atzinumi. Pagaidām būvvaldei tam vēl nav pietiekamu resursu.

– Vai ar laiku tiek plānota visu sērijveida dzīvojamo māju apsekošana?

– Tieši tā. Tas mums palīdzēs noskaidrot raksturīgākos bojājumus un remonta risinājumus katrai sērijai atsevišķi. Sākumā bija plānots trīs sēriju apsekojums gadā, bet praksē tik veikli to realizēt neizdodas. Patlaban veicam vienas sērijas ēku apsekošanu gadā.

– Beidzamais jautājums: vai iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt savu māju iekļaušanai apsekojumā?

– Jā, tas ir iespējams, tādēļ ir jāseko konkursa norises gaitai Ekonomikas ministrijā. Tikko tiks paziņots apsekošanas darbu veicējs, tā 467. sērijas ēku īpašnieki varēs sazināties ar darbu izpildītāju par gatavību piedalīties projektā.

Numuru arhīvs: spied un lasi!