Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Krīze: kā nepazaudēt dzīvokli?

Latvijā ir izsludināts moratorijs ar mērķi palīdzēt cilvēkiem nokārtot hipotekārā kredīta atmaksas brīvdienas

Ārkārtējās situācijas laikā daudzu Latvijas iedzīvotāju ienākumi ir samazinājušies – tūkstošiem strādājošo zaudējuši darbu vai arī joprojām atrodas dīkstāvē. Kā rīkoties, ja nepietiek līdzekļu hipotekārā kredīta atmaksai? Jau aprīļa beigās Latvijā tika izsludināts moratorijs, kas grūtībās nonākušajiem ļauj iesniegt lūgumu par kredīta brīvdienu piešķiršanu, nezaudējot dzīvokli.

Latvijas komercbankas saviem klientiem kredīta brīvdienas sāka piešķirt jau no marta beigām. Brīvdienu laikā kredīta ņēmējam ir pienākums maksāt tikai kredīta procentus, bet aizdevuma pamatsummas atmaksa var tikt iesaldēta uz vienu gadu. Tas ļauj cilvēkiem vieglāk pārciest periodu, kad samazinājušies ienākumi, un neiekļūst bankas parādnieku sarakstos, kā arī neriskēt ar savu mājokli.

Maksājumu grafiku nokārtojuši 10000 kredītņēmēju

Pēc Latvijas finanšu nozares asociācijas (LFNA) rīcībā esošajiem datiem, ar iesniegumu par kredīta atmaksas grafika maiņu bankās ir vērsušies tūkstošiem kredītņēmēju Latvijā. Hipotekārā kredīta atmaksas brīvdienas uz laiku līdz 12 mēnešiem saņēmuši 9950 cilvēku par kopējo summu 628 miljoni eiro. 

Atsaucoties uz Eiropas Komisijas iniciatīvu, LFNA aprīļa beigās izsludināja vēl vienu moratoriju, kurš attieksies uz visiem hipotekārā kredīta vai līzinga ņēmējiem.

■ Lai pievienotos banku izsludinātajam moratorijam, pretendentam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem:

• klients var pretendēt uz saistību pamatsummas izpildes atlikšanu, ja viņam nav bijuši būtiski saistību izpildes kavējumi pēdējo 12 mēnešu laikā pirms 2020. gada 12. marta, kā arī viņš nav atzīts par maksātnespējīgu pirms minētā datuma vai saistību pamatsummas izpildes atlikšanas periodā;
• šajā periodā klients turpina maksāt kredīta procentus un citus maksājumus, kas noteikti aizdevuma līgumā. Klientam ir jāturpina godprātīga rīcība, pilnīgi un atklāti jāsadarbojas ar finanšu iestādi, kā arī jāsniedz tai precīza informācija;
• iesniegumā bankai klientam jānorāda, ka saistību izpildes atlikšanas iemesls ir radies Covid-19 vīrusa dēļ, piemēram, samazinājušies ienākumi, pārtrauktas darba attiecības u.c.

■ Klients var izvēlēties īsāku saistību pamatsummas atlikšanas termiņu par moratorijā noteikto.

■ Saistību pamatsummas izpildes atlikšana nozīmē, ka attiecīgajā laika posmā būs jāmaksā tikai kredītprocenti, bet kredīta pamatsummu varēs atmaksāt vēlāk, esošā kredīta termiņa laikā. Kredītņēmējam jāievēro, ka pamatsummas atmaksa tiek atlikta, tāpēc pēc saistību izpildes termiņa atlikšanas beigām pieaugs ar pamatsummas atmaksu saistītie maksājumi.

■ Saistību izpildes atlikšana atbilstoši moratorija principiem var notikt tikai vienu reizi, klientam jāpiesakās un lēmums par to bankai ir jāpieņem līdz 2020. gada 30. jūnijam. Ja klients jau līdz šim bija vienreiz lūdzis saistību izpildes atlikšanu, to moratorija darbības laikā varēs izdarīt vēl vienu reizi.

■ Citi līguma grozījumi, kas pasliktinātu klienta stāvokli, netiks izdarīti.

■ Moratorijs stājas spēkā 2020. gada 29. aprīlī un ir spēkā, līdz Asociācija paziņos par tā izbeigšanu.

Patlaban gatavību pievienoties moratorijam izteikušas Swedbank, SEB bank, Citadele, Luminor, BlueOrange Bank, Signet Bank, Baltic International Bank, Inbank, PrivatBank un Industra Bank.

Trīs krīzes scenāriji

Moratorija ieviešanu un situāciju nekustamā īpašuma tirgū komentē Saeimas Mājokļu apakškomisijas  speciālisti.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile:

– Mēs finanšu un kapitāla tirgus komisijā saprotam, ka moratorijs ir īslaicīgs risinājums, taču ceram, ka krīze neturpināsies ilgāk par gadu un pēc tam cilvēki atgriezīsies darba tirgū un atsāksies normāla kredītu maksāšana. Turklāt atzīšos, ka mūsu komisijas speciālisti kopā ar banku darbiniekiem izskata vairākus krīzes attīstības scenārijus, to starpā arī smago krīzes attīstības scenāriju, kad Latvijas ekonomikas lejupslīde sasniegs 20%. Ļoti ceram, ka tas nenotiks, bet jāsagatavojas ir arī visļaunākajam variantam. Nepārtraukti strādājam ar bankām un vērtējam šos scenārijus, lai pēc iespējas ātrāk zinātu vieglas, vidējas vai smagas krīzes risinājumus.

Latvijas finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars:

– 2019. gada beigās hipotekāro kredītu portfelis Latvijā bija sasniedzis 4 miljardus eiro. Hipotekāro kredītu apjoma pieaugums beidzamo gadu laikā ir bijis 6–15%. Jāatzīmē, ka kreditēšanas process 2019. gadā bija veiksmīgs. 2020. gada martā un aprīļa sākumā iedzīvotāju interese par hipotekārajiem kredītiem bija ievērojami samazinājusies, taču aprīļa beigās interese atkal ir atdzīvojusies, jo sevišķi – iespēja saņemt hipotekāro kredītu ar valsts garantiju (šāda iespēja ir jaunajām ģimenēm ar maziem bērniem). Tas nozīmē, ka cilvēki ir apzinājuši savas iespējas un ir gatavi maksāt arī kredītus.

Daudzi iedzīvotāji, kuri vēršas bankā ar lūgumu piešķirt kredīta brīvdienas, ir norūpējušies, vai viņu maksājumu grafiks nemainīsies pēc brīvdienu beigām. Nē, nekas tāds nebūs, jo moratorija nosacījumos ir noteikts, ka bankas nedrīkstēs pasliktināt līguma nosacījumus pēc brīvdienu beigām.

Vēl viens jautājums, ko nākas uzklausīt, – kā banka varēs pārbaudīt katra klienta stāvokli? Atbilde ir vienkārša – kredīta brīvdienu piešķiršana ir automatizēts process: banka saņem klienta iesniegumu un piešķir kredīta brīvdienas bez individuālās situācijas pārbaudes.

Jāatzīst, ka bankām ir klienti, kuri neatbilst moratorija nosacījumiem, bet vēlas saņemt kredīta brīvdienas. Šajā grupā ietilpst cilvēki, kuru finansiālā situācija bija pasliktinājusies jau pirms Covid-19 izraisītās krīzes. Tas nenozīmē, ka klientam tiek atteikts pilnībā, gluži pretēji – ar viņu strādā individuāli un rod risinājumu, taču tas nav moratorija ietvaros. Visiem jāsaprot, ka banka vēlas atgūt aizdoto naudu, bet ne iegūt klienta nekustamo īpašumu. Apgrūtināt sevi ar nekustamajiem īpašumiem vai kļūt par īpašumu pārdevēju nav bankas interesēs. Moratorijam ir stingri noteikumi, piemēram, cilvēks brīvdienas var saņemt periodā līdz 12 mēnešiem, taču katrs pretendents pats var vērtēt, vai tik ilgs periods viņam ir nepieciešams. Iespējams, grūtības beidzas jau pēc 3 vai 6 mēnešiem. Uz šo jautājumu var atbildēt tikai klients, un bankai to ietekmēt nav tiesību.

Iedzīvotājiem, kuri vēl nav paspējuši nokārtot saistības ar banku, iesniegums par kredīta brīvdienu piešķiršanu jāiesniedz savā bankā līdz 30. jūnijam. Vispār mēs izskatām arī slikto variantu, ka krīze ieilgs un iesniegumu pieņemšanas termiņu nāksies pagarināt.

Latvijas Finanšu nozares asociācijas priekšsēdētājs Ainars Balcers:

Swedbank pieredze liecina, ka šī gada martā un aprīlī iesniegumu skaits ar lūgumu piešķirt hipotekāros kredītus samazinājās uz pusi, tāpat tikai 50% sagatavoto hipotekārā kredīta līgumu tika parakstīti. Tas pierāda, ka, sākoties Covid-19 izraisītajai krīzei, cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un biežāk ieturēja pauzi lēmumos, kas attiecas uz finansēm.

Patlaban, lemjot par kredīta piešķiršanu, katra komercbanka pēc saviem ieskatiem vērtē pretendenta finansiālās iespējas un riskus, kādus uzņemas abas puses. Varu apstiprināt, ka arī šajā sarežģītajā situācijā Latvijā ir pieejami kredīti jaunu mājokļu iegādei ar pirmo iemaksu 15–20% no dzīvokļa vērtības, bet sērijveida ēkās – ar pirmo iemaksu 20–25%. Noformējot hipotekāro kredītu dzīvokļa iegādei sērijveida ēkā, arvien nopietnāk tiek vērtēts mājas kopējais tehniskais stāvoklis. Ļoti labi, ka Latvijā joprojām darbojas finanšu institūcijas Altum valsts galvojuma programma pirmās iemaksas izsniegšanai jaunajām ģimenēm pirmā mājokļa iegādei. Jāatgādina, ka šādā gadījumā bankām ir pietiekama pirmā iemaksa 5–10% apmērā no dzīvokļa vērtības.

Lielākā daļa klientu, kuri iesniedz lūgumu kredīta brīvdienu piešķiršanai, izvēlas maksimālo – 12 mēnešu periodu. Pēc būtības šim termiņam nav lielas nozīmes, jo, ja klienta maksātspēja atjaunosies ātrāk, viņš bez jebkādiem šķēršļiem un papildu maksas varēs atgriezties pie ierastā kredīta dzēšanas grafika.

Latvijas Bankas finanšu stabilitātes nodaļas vadītājs Armands Pogulis:

– No kredītiestādēm esam jau saņēmuši datus, kas liecina par izmaiņām hipotekārajā kreditēšanā 2020. gada martā. Patiesībā izmaiņas ir pavisam nelielas: iedzīvotāji turpināja kreditēšanos. Martā apjoms palielinājās par 0,35%, salīdzinot ar februāri, un sasniedza 4,2 miljardus eiro. Iezīmējās pat kāda pozitīva tendence – to kredītu skaits, par kuriem parādnieki norēķinājās ar kavējumu, kas lielāks par vienu dienu, samazinājās par vienu procenta desmito daļu. Martā tas bija 2,9%, salīdzinot ar 3% kavētu maksājumu februārī.

Kādas ir Latvijas Bankas prognozes attiecībā uz nekustamā īpašuma cenām un kredītņēmēju maksātspēju? Jāatzīst, ka šī ir bezprecedenta krīze, jo neko līdzīgu mēs pat 100 gadu senā vēsturē neesam piedzīvojuši. Apgalvot, ka kredītu atmaksas disciplīna necietīs, būtu nepareizi. Būs sliktāk, tikai nevaram prognozēt, cik ļoti cietuši būs cilvēki, kuriem ir hipotekārie kredīti. Pagaidām trūkst datu, lai izteiktu prognozes. Tas, ka Finanšu nozares asociācija atsaucās Eiropas Komisijas iniciatīvai un pasludināja moratoriju visiem, kuriem jāatmaksā hipotekārais kredīts, bet maksātspēja cietusi, ir ļoti pozitīvs risinājums. Tādā veidā bankas dos iespēju iedzīvotājiem pēc laika atgriezties pie normāla kredītu atmaksas grafika.

Par krīzes potenciālo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu var izteikt tikai prognozes. Lai labāk izprastu situāciju, atcerēsimies šādus skaitļus: 2008. gada sākumā kopējais izsniegto hipotekāro kredītu apjoms Latvijā bija 31% no IKP, bet 2019. gada beigās tas bija tikai 13,9% no IKP. Tas pierāda, ka pēc beidzamās krīzes 2007.–2009. gadā banku darbība tika stingrāk uzraudzīta un bankas, izskatot cilvēku pieteikumus hipotekāro kredītu saņemšanai, strādāja uzmanīgi un konservatīvi. Tas ļauj secināt, ka arī šīs krīzes ietekmi mēs sajutīsim, bet tā noteikti nebūs tik graujoša kā iepriekšējā.

Numuru arhīvs: spied un lasi!