Aizliegt izlikšanu no dzīvokļa un soda naudu aprēķināšanu!

123rf.com

■ Būvēt Latvijā atomelektrostaciju!
■ Apsaimniekošanai samazināt nodokli līdz 5%!
■ Uzbūvēt 50 000 mājas un dzīvokļus!
■ Pilnībā dzēst hipotekāros kredītus ģimenēm ar bērniem!

Tādi ir skaļākie Latvijas politiķu dotie solījumi pirms 14. Saeimas vēlēšanām, kas skar mājokļus un komunālo pakalpojumu jomu 

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Latvijā notiks parlamenta vēlēšanas. No balsošanas rezultātiem ir atkarīga valsts dzīve nākamo četru gadu laikā. Mēs nolēmām uzzināt, ko tieši partijas saviem vēlētājiem sola saistībā ar mājokļu pieejamību un citiem mājokļu un komunālo pakalpojumu jomas jautājumiem.

14. Saeimas vēlēšanās piedalīsies 19 partijas un partiju apvienības. Dažas no tām ir pieredzējuši politiķi, piemēram, „Jaunā Vienotība” vai Nacionālā apvienība; citas, piemēram, „Suverēnā vara” vai „Republika”, savus spēkus izmēģina pirmo reizi.

Augusta pirmajā nedēļā tika publicētas partiju programmas, kā arī notika izloze. Tagad ir zināms, ko sola politiķi un ar kādiem numuriem tie startēs biļetenu sarakstā.

Aplūkosim to solījumus pēc izlozētā kārtas numura.

1. „Jaunā Vienotība”

Premjera Krišjāņa Kariņa partija savā programmā ar skaļiem solījumiem nemētājas, jo kam citam, ja ne šī politiskā spēka pārstāvjiem vislabāk zināms valsts budžeta un Valsts kases stāvoklis.

„Jaunā Vienotība” vēlētājiem sola „mērķtiecīgu, ātru un pieejamu atbalstu nākamajās apkures sezonās, lai pārvarētu energoresursu sadārdzināšanos un augstu inflāciju”.

Tas atbilst patiesībai – 2022./2023. gada apkures sezonas priekšvakarā pie varas esošie politiķi patiešām ir nodrošinājuši iedzīvotājiem finansiālu atbalstu. Kas notiks pēc vēlēšanām, patlaban nav zināms.

Turklāt „Jaunā Vienotība” iedzīvotājiem sola:

■ stimulēt investīcijas mājokļu būvniecībā, ceļot vismaz 1000 īres dzīvokļu gadā;

■ panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no Krievijas;

■ paplašināt saules paneļu uzstādīšanas programmas mājsaimniecībām un uzņēmējiem;

■ atbalstīt ieguldījumus mājokļu energoefektivitātes paaugstināšanā, to skaitā – mājokļu siltināšanu.

2. „Latvijas Krievu savienība”

Partija, ko pelnīti var saukt par Latvijas politikas veterāni, kuras zirdziņš vienmēr ir bijušas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības, taču šajā kampaņā arī „Latvijas Krievu savienība” nav spējusi iztikt bez solījumiem mājokļu jomā. Par savām prioritātēm partija nosaukusi šādas:

■ piešķirt kompensācijas valsts iedzīvotājiem par energoresursu tarifu un komunālo pakalpojumu izmaksu straujo kāpumu;

■ aizliegt apsaimniekošanas uzņēmumiem komunālo maksājumu parādu piedzīšanu nodot parādu piedziņas aģentūrām;

■ samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi apsaimniekošanas maksai līdz 12%, bet apkurei – līdz 5%;

■ energoresursus starptautiskajā tirgū iepirkt par maksimāli zemāko cenu (acīmredzot tas attiecināms arī uz Krievijas gāzes iepirkumu – redakcijas piez.);

■ atteikties no iedzīvotājiem neizdevīgās obligātā iepirkuma komponentes (OIK).

Starp citu, ir vērts pievērst uzmanību, ka daudzu mazo partiju pārstāvji iekļūšanas gadījumā vēlētājiem sola OIK atcelšanu.

3. Zaļo un Zemnieku savienība

Vēl viens pieredzējis un rūdīts cīnītājs Latvijas politiskajās kaujās. „Zaļie” un zemnieki 13. Saeimas vēlēšanās cieta neveiksmi un palika opozīcijā, iespējams, tādēļ savā turpmākajā darbā likmes liek uz šādiem solījumiem:

■ veicināt valsts enerģētisko neatkarību;

■ atbalstīt mājsaimniecības, kompensējot energoresursu cenu kāpumu;

■ sekmēt atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu zaļā kursa attīstīšanai;

■ atbalstīt daudzdzīvokļu un privātmāju energoefektivitātes programmas;

■ attīstīt energoefektivitātes paaugstināšanas programmas daudzdzīvokļu mājām un privātmājām.

Šo priekšvēlēšanas programmas punktu trūkums – tie ir pārlieku plakātiski un sausi.

4. „Tautas kalpi Latvijai”

Attiecībā uz nekustamo īpašumu un komunālo pakalpojumu sfēru šī partija savā programmā ir ļoti skopa, nākot klajā ar vienu, bet negaidītu priekšlikumu:

n vienkāršot nodokļu sistēmu, atceļot pilsoņiem nekustamā īpašuma nodokli attiecībā uz vienīgo nekustamā īpašuma objektu.

Daudzas partijas Latvijas iedzīvotājiem ir solījušas atcelt nekustamā īpašuma nodokli, bet vēl neviens nebija piedāvājis valsts iedzīvotājus šajā jautājumā dalīt pilsoņos un nepilsoņos.

5. „Suverēnā vara”

Šī jaundibinātā partija darbojas Jūlijas Stepaņenko vadībā, kura 13. Saeimas laikā uzmanību veltīja demogrāfijas un ģimenes atbalsta jautājumiem. Jaunajā Saeimā tā sola panākt:

■ pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu apkurei un elektrībai līdz 5%;

■ OIK atcelšanu;

■ akcīzes nodokļa atcelšanu gāzei;

■ nodrošināt nepārtrauktu materiālo atbalstu iedzīvotājiem enerģētiskās krīzes apstākļos;

■ atcelt nekustamā īpašuma nodokli visiem mājokļiem;

■ ierobežot Latvijā izstrādātās apaļkoksnes un saražotās šķeldas eksportu, līdz tiks apmierinātas iekšējā tirgus vajadzības.

6. „Kristīgi progresīvā partija”

Šīs partijas politiķi potenciālos vēlētājus ne ar ko nepārsteidz. Programmā iekļauts tāds pats iedzīvotāju atbalsta mehānisms energoresursu sadārdzināšanās apstākļos, tiesa, ar papildu solījumiem:

Citējot tieši, tas skan šādi:

■ nepieļaut mājsaimniecību izputināšanu masveidā (izmantojot mazefektīvus risinājumus) un iedzīvotāju bēgšanu no valsts;

■ ātri un operatīvi, balstoties uz zinātniskām izstrādnēm, izstrādāt valsts enerģētiskās attīstības modeli un realizēt to, neļaujot ignorēt iedzīvotāju intereses un to izputināšanu.

Arī šīs partijas pārstāvji savā programmā iekļāvuši saukli: „Mēs neatbalstām OIK!”

7. „Saskaņa”

Lielākā opozīcijas partija 13. Saeimā savā priekšvēlēšanu programmā izsaka drosmīgu priekšlikumu atgriezties pie „valsts regulējuma principiem” stratēģiski svarīgajās tautsaimniecības nozarēs. Šķiet, katram kļūst skaidrs, ka runa ir par gāzes tirgu, jo „Saskaņa” sola:

■ izveidot tādu enerģētikas tirgus modeli, kurš krīzes apstākļos ļautu visiem Latvijas patērētājiem saņemt enerģiju par saprātīgu cenu.

Gribētos zināt, kas tas par modeli un vai tiešām tādu iespējams ieviest, nepārkāpjot virkni Eiropas Savienības direktīvu un regulu? Vai solījumi ir tikai skaisti vārdi?

8. Politiskā partija „Stabilitātei!”

Ļoti dzīvelīgā manierē šīs partijas programmā netrūkst solījumu vēlētājiem dzīvokļu un komunālajā sfērā:

■ atteiksimies iegādāties savu elektroenerģiju par uzpūstām Eiropas Savienības cenām un atjaunosim valsts enerģētisko neatkarību;

■ Latvijas hidroelektrostacijām jāstrādā valsts labā, nodrošinot iedzīvotājiem pieejamu elektroenerģijas cenu pēc ražotāja, nevis biržas cenām;

■ pārskatīsim nodokļu politiku un atcelsim nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam īpašumam;

■ apturēsim OIK afēru un nodrošināsim ar to saistīto personu atbildības izvērtēšanu.

Jāatzīst, ka ar priekšlikumiem attiecībā uz hidroelektrostacijām partija ir trāpījusi nevis pa uzaci, bet tieši acī: beidzamajās nedēļās daudzi Latvijas iedzīvotāji taujā pēc lētās elektroenerģijas, ko iegūst vietējos HES. Pret „Stabilitātei!” solījumiem pārtraukt iekšzemē saražotās elektrības eksportu ir jāizturas ļoti kritiski. Solīt to viegli, bet izpildīt – ļoti grūti.

9. Politiskā partija „Tautas varas spēks”

Te viss ir vienkārši. Mazā partija biedē vēlētājus ar apokalipsi: „Latvija atrodas uz politiskās, ekonomiskās un demogrāfiskās katastrofas robežas. Mūsu tautai draud izmiršana!”

Var pieņemt, ka partijas biedri izmiršanu ir pieņēmuši par realitāti, jo konkrētus priekšlikumus, lai kaut ko darītu komunālo pakalpojumu cenu samazināšanai vai mājokļa pieejamības uzlabošanai, šīs partijas programmā neatrast.

10. „Vienoti Latvijai”

Līdzīgs stāsts ar šo partiju, kas ļoti radoši rīkojusies priekšvēlēšanu programmas izveidošanā. Šajā programmā ir tikai viens vārds – „TAUTVALDĪBA”. Vārds ir labs, bet redzēsim, cik tālu tas aizvedīs.

11. Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!”- „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”

Programmā var atrast ko interesantu. Nē, nacionālā apvienība neapsteidz konkurentus, iedzīvotājiem apsolot atbalstīt energoefektivitātes paaugstināšanu un dzīvojamo māju siltināšanas programmas, bet tad pēkšņi nāk klajā ar absolūtu kreativitāti:

■ palielināsim mājokļu pieejamību ģimenēm ar bērniem, ieviešot nomu ar izpirkumu ekonomiskā tipa privātmājām uz pašvaldības zemes.

Nu ko, tas vismaz ir drosmīgi.

12. „Latvija pirmajā vietā”

Aināra Šlesera atgriešanās lielajā politikā, protams, nes līdzi spožu solījumu birumu. Ja „Latvija pirmajā vietā” nonāks pie varas, tad saskaņā ar priekšvēlēšanu programmu iedzīvotājiem tiks nodrošināti šādi labumi:

■ ģimenei, kurā ir viens bērns, valsts dzēsīs 10% no hipotekārā kredīta, divu bērnu ģimenei – 20%, triju bērnu – 30%, četru bērnu – 60%, piecu bērnu un lielākai – 100% no kredīta summas līdz 100 000 eiro;

■ augstas inflācijas laikā valsts noteiks cenu griestus elektroenerģijas tarifiem, apkurei un galvenajām pārtikas precēm;

■ nekustamā īpašuma nodoklis tiks atcelts, lai veicinātu nekustamā īpašuma nozares attīstību un būvniecību.

13. „Konservatīvie”

Šī pašreizējā valdošajā koalīcijā ietilpstošā partija ir pirmā, kas pievērš uzmanību ar saviem nestandarta, bet tomēr ļoti reāliem piedāvājumiem:

■ panākt stratēģisku izšķiršanos par labu modernas un drošas AES būvniecībai;

Starp citu

Mūsu kaimiņš Igaunija jau trešo gadu gatavo divu mazu atomelektrostaciju būvniecību savā teritorijā. Projekta iniciatori ir piedāvājuši vienu staciju uzbūvēt arī Latvijā. Politiskā vadība par šo iespēju ir ieinteresēta, vēsta lsm. lv.

■ elektrības savienojuma Latvija–Zviedrija izbūve (kas elektroenerģiju ļautu saņemt no Zviedrijas biržas Nord Pool, paredzams, par zemākām cenām – red. piezīme).

Programmā, protams, ir arī grūti pildāmi solījumi:

■ apkures sezonā nodrošināt iedzīvotājiem komunālos rēķinus, kurus viņi spēj apmaksāt;

■ uzbūvēt 50 000 jaunu mājokļu reģionos un Rīgā;

■ 2. pensiju līmeņa uzkrājumus izmantot kā garantiju pirmajai mājokļa iemaksai;

■ panākt, lai strādājošiem jauniešiem līdz 35 gadiem ar ienākumiem vismaz vidējās algas apmērā pirmo iemaksu mājoklim garantētu finanšu institūcija Altum.

14. Politiskā partija „Katram un katrai”

Aldis Gobzems ir vēl viens skaļu solījumu meistars. Priekšvēlēšanu programmā viss ir skaidrs:

■ elektrībai, gāzei, degvielai krīzes laikā PVN – 5% ;

■ atcelsim nekustamā īpašuma nodokli mājsaimniecībām;

■ ar likumu aizliegsim krīzes laikā atsavināt nekustamo īpašumu un piemērot soda naudu par komunālo pakalpojumu parādiem.

Interesanti, ka beidzamais punkts izskatās gan saprātīgs, gan ne pārāk apgrūtinošs valsts budžetam.

15. „Progresīvie”

Diemžēl solījumos attiecībā uz mājokļu un komunālo jautājumu sfēru „Progresīvie” nebūt nav progresīvi, jo atkārto tās pašas acīmredzamās lietas, ko viņu konkurenti:

■ ieviesīsim cenu griestus energoresursiem un palīdzēsim samazināt rēķinus;

■ strauji jāpalielina zemu cenu īres mājokļu pieejamība;

■ veidosim publiski finansētu mājokļu fondu visā Latvijā;

■ Latvijai jābūt energoneatkarīgai;

■ noteiksim ilgtermiņa plānu straujai pārejai sadarbībā ar privāto sektoru uz vietējiem energoresursiem, aizstājot dabasgāzi;

■ izveidosim energoefektivitātes aģentūru, kas atbild par ēku renovāciju, enerģijas kopienām, vietējo resursu gudru izmantošanu.

Daudzi šīs programmas punkti liek uzdot jautājumu: kā jūs, cienījamie politiķi, esat sagatavojušies to izpildīt?  Savukārt attiecībā uz energoefektivitātes aģentūru gribas jautāt: kādēļ tā?  Laikam jau tādēļ, ka Latvijā jau patlaban ir daudz iestāžu, kuras nodarbojas ar renovācijas jautājumiem.

16. „Attīstībai/Par!”

Šai partijai ir ļoti optimistiska nākotnes vīzija, un savā programmā tā sola:

■ lai aizvietotu gāzi un naftu, turpmāko trīs gadu laikā nodrošināt Latvijā papildu 1000 megavatu ieguvi, izmantojot vēju, sauli, koksni, zemes siltumu;

■ augsto apkures rēķinu problēmu atrisināt „saknē” ar māju nosiltināšanu masveidā;

■ uzsākt ilgtermiņa programmu jaunās paaudzes un „zaļā” ūdeņraža koģenerācijas ieviešanai, lai ražotu elektrību ar ekoloģiskiem paņēmieniem, pilnībā aizvietojot gāzi.

17. „Apvienība Latvijai”

Šīs partijas priekšlikumi priekšvēlēšanu programmā ir īsi, bet skarbi:

■ negodīgās OIK sistēmas pilnīga likvidēšana;

■ nekustamā īpašuma nodokļa neapliekamā minimuma noteikšana;

■ aizliegt atsavināt vienīgo īpašumu.

18. „Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu apvienība, Liepājas partija”

Varētu šķist, ka tieši viņiem, „zaļajiem reģionu pārstāvjiem”, vislabāk zināmas iedzīvotāju problēmas, taču savā priekšvēlēšanu programmā politiskā apvienība nāk klajā ar miglainiem formulējumiem:

■ nav jābiedē sabiedrība ar dārdzību gaidāmajā ziemā, bet gan savlaicīgi un izlēmīgi jārīkojas, lai samazinātu augstās inflācijas kaitējumu;

■ ekonomikas pamatiem jābalstās uz atjaunojamiem un atkārtoti izmantojamiem resursiem;

■ prioritāte ir vietējie resursi, samazinot ar transportēšanu saistīto vides piesārņojumu.

Vai sapratāt? Arī mums diemžēl nekas nekļuva skaidrs.

19. Politiskā partija „Republika”

Bijušais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens savas partijas priekšvēlēšanu programmā, saprotama lieta, akcentē iekšējās drošības jautājumus, bet šo to paredz arī mājokļu jautājumos. Uzvaras gadījumā 14. Saeimā partija sola:

■ samazināt elektroenerģijai sadales un pārvades pakalpojumu izmaksas;

■ Latvijas HES saražoto elektroenerģiju nepārdot Nord Pool biržā;

■ šķeldai, kūdrai, labībai u. c. noteikt valsts nozīmes stratēģisko produktu statusu;

■ nepieļaut deficīta veidošanos Latvijas tirgū, maksimāli izmantot vietējos atjaunojamos energoresursus, krīzes laikā nosakot tiem fiksēto tarifu;

■ uzstādīt jaunākās paaudzes mazu, drošu modulāru atomelektrostaciju (AES);

■ vienīgajam mājoklim nepiemērot nekustamā īpašuma nodokli.

Kopsavilkums

Esam pabeiguši katras partijas solījumu revīziju, atlicis tikai izdarīt secinājumus. Lielās partijas, kuru reitingi ļauj paredzēt iekļūšanu 14. Saeimā, priekšvēlēšanu solījumos ir piesardzīgas. Jo mazāka partija, jo priekšvēlēšanu programma ir drosmīgāka.

No vienas puses, ticēt kādam uz vārda nav tas prātīgākais. No otras puses, iedzīvotāji tik tiešām gaida, ka nāks kāda vara, kas samazinās pievienotās vērtības likmi komunālajiem pakalpojumiem, atcels nekustamā īpašuma nodokli vienīgajam nekustamajam īpašumam un aizliegs atsavināt mājokli par parādiem.

Kā lai rod līdzsvaru? Lūk, kā. Daudzas no šīm partijām darbojas pašreizējā Saeimā. Līdz vēlēšanām ir vēl pusotrs mēnesis. Ja politiķi vēlas saglabāt vietas parlamentā, tad tieši tagad viņiem jāpāriet no vārdiem pie darbiem.

Daudzus solījumus no priekšvēlēšanu programmām var īstenot jau tagad. Vēlētājiem ir vajadzīgi nevis solījumi, bet rezultāti.