Viens no gaidāmās nodokļu reformas punktiem ir samulsinājis kā dzīvokļu īpašniekus, tā īrniekus…
Jūlija beigās Saeimā tiek plānota beidzamo labojumu pieņemšana gaidāmajā likumā par nodokļu reformu. Valdības priekšlikumi, kas skar dzīvokļu īres maksas jautājumu, izraisa neizpratni gan īrniekos, gan dzīvokļu īpašniekos.
Reformā paredzēts kapitāla pieauguma nodokli palielināt līdz 20%. Tas skars tos dzīvokļu īpašniekus, kuri plānojuši pārdot dzīvokli. Līdz šim valsts par šo darījumu prasīja nodokli 15% apmērā no pārdevuma summas (gadījumos, ja īpašniekam dzīvoklis bija īpašumā mazāk nekā piecus gadus, kuru laikā viņš šajā adresē nebija deklarējies 12 mēnešus, vai arī gadījumos, ja šo piecu gadu laikā viņam piederējis vēl cits nekustamais īpašums).
Pēc nodokļu reformas nodoklis pieaugs līdz 20% no darījuma vērtības. Vēl vairāk, tikpat liels nodoklis pēc reformas gaida arī tos dzīvokļu īpašniekus, kas ienākumus gūst no sava īpašuma izīrēšanas. Līdz šim dzīvokļu īpašnieki, kuri nebija reģistrējuši saimniecisko darbību, bet godīgi informējuši par noslēgtu dzīvokļa nomas līgumu Valsts ieņēmumu dienestu, maksāja nodokli 10% apmērā no ikmēneša ienākumiem. Pēc jaunajiem priekšlikumiem šis nodoklis pieaugs līdz 20%.
Šis jauninājums ir izsaucis ne mazums diskusiju dažādos portālos. Lūk, kādu viedokli pauž delfi.lv lasītāji:
“Es saviem īrniekiem piedāvāju noformēt īres līgumu pēc visiem noteikumiem un maksāt nodokli kaut vai šī brīža apmērā – 10%. Un uzreiz brīdināju, ka šos izdevumus iekļaušu īres maksā. Nomnieki atteicās un paziņoja, ka viņiem būs labi arī bez nodokļa…”
“Rezultāts būs tāds, ka par visu samaksās īrnieks, ne jau dzīvokļa saimnieks. Ja jau pašlaik labi izremontēta divistabu dzīvokļa īre Rīgā mēnesī maksā 300–340 eiro, kas būs pēc Jaunā gada?!”
“Šobrīd izdevīgāk ir dzīvokli nopirkt uz kredīta un pēc tam izmaksāt hipotēku. Īres maksas pēc apjoma jau ir izlīdzinājušās ar ikmēneša maksājumu bankai. Tikai lielākā iedzīvotāju daļa nevar saņemt bankas kredītu pārāk stingro noteikumu dēļ. Iznāk, ka mēs kredītu paņemt nevaram, jo neatbilstam bankas kritērijiem, bet par īri nāksies maksāt par 20% vairāk. Turklāt esmu pārliecināts, ka dzīvokļu saimnieki nepalaidīs garām iespēju cenas paaugstināt neatkarīgi no tā, nodokli maksā viņi vai nē.”
Kā redzams, Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka jaunais nodoklis paaugstinās īres maksu, bet dzīvokļu īpašniekus spiedīs “iekāpt pelēkajā zonā”, jo atmaksāt valstij 1/5 daļu no ienākumiem nevienam negribas.
Izrādās, ka likumdevēji jau ir paredzējuši šādu sabiedrības reakciju un laikus nodrošinājušies. Ienākumu nodokļa likuma grozījumos ir teikts, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības uz attaisnotiem izdevumiem, kuri netiks aplikti ar nodokli. Šos izdevumus, protams, būs jāpierāda, bet atļauts iekļaut: telpu remontu, logu nomaiņu, nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu u. c. Attaisnotie izdevumi drīkstēs sasniegt līdz 50% no kopējiem ienākumiem, ko īpašnieks saņem par dzīvokļi. Ņemot vērā šādas “atlaides”, var secināt, ka, pareizi noformējot dokumentus, nodokļa maksājums dzīvokļa īpašniekam var arī gandrīz nepaaugstināties.
Ja tas neizdosies, Latvijā iespējams liels neapmierinātības pieaugums – patlaban valstī īrētos dzīvokļos dzīvo aptuveni 120 tūkstoši ģimeņu jeb 250 000 cilvēku.
Galīgo lēmumu šajā jautājumā Saeima pieņems 27. jūlijā. Sekosim līdzi jaunumiem!