Latvijas mājokļu īres tirgus pašlaik ir izkropļots, jo tā saucamais „pelēkais” īres tirgus ir mērāms aptuveni 80% apjomā – daudzi telpas izīrē, atbilstoši nenoformējot un nereģistrējot darījumus. Tas galvenokārt attiecās uz darījumiem starp fiziskām personām, uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) speciālisti. Nekustamā īpašuma aģentiem būtu svarīgi, lai šis tirgus sektors tiktu sakārtots, tiktu noteikts aģenta profesionālais statuss un ieviesta obligāta sertifikācija.
Mājokļu īres tirgū, kas galvenokārt koncentrēts Rīgā, cilvēkiem ar vidēju rocību ir minimāls dzīvokļu piedāvājums, var teikt – milzīgs deficīts, tāpēc darījumi notiek ļoti ātri un mitekļi par pieņemamām cenām tiek „izķerti kā karsti pīrādziņi” – dažu stundu laikā. Tie ir dzīvokļi ārpus centra, nelieli (līdz divām istabām) un par īres cenu (bez komunālajiem maksājumiem) no 250 līdz 400 eiro, pašreizējo situāciju īres tirgū skaidro Ober-Haus pārdošanas un īres speciāliste Jolanta Vēvere.
Viņa piebilst, ka vietējie iedzīvotāji dzīvokļus Rīgas centrā vai arī platības ziņā lielākus mitekļus (par īres cenu 500 eiro un vairāk) pieprasa reti, tāpēc šajā segmentā piedāvājums ir pietiekami plašs. Šādus dzīvokļus galvenokārt izvēlas ārvalstnieki.
Īri ar izpirkumu vietējie izvēlas reti, jo šajos darījumos nepieciešama pirmā iemaksa – 10% un vairāk no īpašuma vērtības, tāpēc sanāk maksāt dubulti: ja īre ir, piemēram, 300 eiro mēnesī, tad reālais maksājums sanāk vismaz 600 eiro, kas vietējam klientam nav īpaši pievilcīgi, piebilst Vēvere.