Ja Latvijas ekonomikā situācija būs labvēlīga, 2014. gadā gaidāms māju un dzīvokļu cenu pieaugums par 10–15%, vēsta Latvijas Radio.
Pagājušajā gadā nekustamā īpašuma tirgus izauga par 14%. Jauno mājokļu cenas auga straujāk nekā dzīvokļu cenas vecajās mājās. Iemesls cenu pieaugumam jaunajos projektos ir ierobežotais dzīvokļu piedāvājums šajā tirgus segmentā, saka nekustamā īpašuma kompānijas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. „Aktivitāte ir samērā liela, bet zināmas grūtības cilvēkiem sagādā kredītu saņemšana,” viņš norāda.
Galvenais nekustamā īpašuma tirgus indikators ir tieši sekundārais dzīvokļu tirgus. Prognoze šim gadam ir optimistiska – cenas varētu pieaugt par 10–15%, bet tikai ar nosacījumu, ka ekonomikā un banku politikā saglabājas labvēlīgas tendences.
Paši pieprasītākie mājokļi ir divistabu dzīvokļi. To vidējā cena ir 40–50 eiro. Aizvien biežāk piesardzīgā attieksme pret kredītsaistībām mudina cilvēkus nevis pirkt, bet gan īrēt dzīvokļus, tāpēc tur cenu pieaugums ir straujāks, saka SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis.
Sērijveida dzīvokļu tirgu jūtami ietekmējis no Latvijas pēdējos gados izbraukušo cilvēku lielais skaits. Pēc dažādiem datiem, valsti pametuši no 100 līdz 300 tūkstoši cilvēku. Aptuveni 100 tūkstoši māju un dzīvokļu stāv tukši. Daļa no šiem objektiem tiek izīrēta, daļa izlikta pārdošanā, daļa vienkārši pamesta. Piedāvājums pārsniedz pieprasījumu, jo mājokļus pērk tikai tie cilvēki, kam tas tiešām nepieciešams.
Aktivitāte nekustamā īpašuma tirgū lielā mērā ir atkarīga no banku politikas, bet tās brīdina, ka varētu nopietni ierobežot hipotekāro kredītu piešķiršanu, ja Saeima pieņems grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz ieviest tā dēvēto „nolikto atslēgu principu”, kas ļaus pircējam vienā dienā atbrīvoties no kredītsaistībām, nododot bankai par kredītu nopirkto dzīvokli.
SEB bankas eksperts Edminds Rudzītis uzskata, ka maksātnespējas pieteikšanas nosacījumu atvieglošana nopietni ietekmēs nekustamā īpašuma tirgu – tas varētu tikt iesaldēts. Bez tam, pēc eksperta teiktā, „nolikto atslēgu princips” pirmo minimālo iemaksu par dzīvokli palielinās vismaz līdz 40%.
Fakts
2013. gads ir bijis pats bagātākais ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū pēdējo piecu gadu laikā. Zemesgrāmatā reģistrēti 47 770 pirkšanas un pārdošanas darījumi. 2012. gadā tādu bija 42 762, bet krīzes laikā 2008. gadā – 33 026. Taču diez vai šie skaitļi ataino reālo ainu: pēc ekspertu vērtējuma, faktiski darījumu bijis par 20–25% mazāks. Lieta tāda, ka statistikā tiek ņemta vērā arī nekustamā īpašuma objektu formāla pārreģistrēšana no vienas struktūras citai, lai gan abas pieder vienam īpašniekam.