Dzīvojat Rīgas domes dzīvoklī? Gatavojieties papildu izdevumiem

Galvaspilsēta ievieš jaunu maksu pašvaldības dzīvokļu īrniekiem, atvieglojumi – tikai dažiem.

Rīdzinieku ilggadējais ieradums, dzīvojot pašvaldības un neprivatizētā mājoklī, maksāt tikai par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, kļūst par pagātni. Rīgas dome ir apstiprinājusi jaunu kārtību: no 2026. gada 1. jūlija par pašvaldības kvadrātmetru lietošanu tiks iekasēta pilnvērtīga īres maksa. Turklāt vislielākie rēķini gaida tās ģimenes, kuras pašvaldības dzīvokļos iemitinājušās pirms 2002. gada.

Līdz šim pašvaldība faktiski neiekasēja naudu "par sienām", taču spēkā stājušais Dzīvojamo telpu īres likums deva ierēdņiem iespēju pārskatīt šo pieeju. Ierēdņi to pamato ar "samērīgumu": pašvaldībai kā īpašniekam rodas izdevumi par mājokļa remontu un uzturēšanu, tādēļ īrniekam kā lietotājam šie izdevumi ir daļēji jāsedz.

Izdzīvošanas matemātika: kā aprēķināt savu pārmaksu?

Ja dzīvojat pašvaldības dzīvoklī, sagatavojiet kalkulatoru. Jaunās maksas jeb atlīdzības formula ir šāda: (dzīvokļa universālā kadastrālā vērtība × 2,5%) / 12 mēneši.

Vidēji pilsētā tas nozīmēs papildu maksājumu no 15 līdz 85 eiro mēnesī par vienu dzīvokli. Dzīvokļiem ar visām ērtībām maksa būs augstāka, savukārt mājokļu iedzīvotājiem bez ērtībām vai nolietotās mājās tiek solīta zemāka likme. Salīdzinājumam: ja brīvajā tirgū "sērijveida" dzīvokļa īre 2023. gadā izmaksāja vidēji 5,90–7,40 eiro par kv. m (ieskaitot apsaimniekošanu), tad pašvaldības noteiktā atlīdzība 2026. gadā būs vidēji no 0,53 eiro par kvadrātmetru dzīvoklī bez ērtībām līdz 4,90 eiro par kvadrātmetru dzīvoklī ar ērtībām.

Kam "atvieglojums", bet kam — tukšs maks?

Pilsētas vara apzinās, ka daudziem tas būs trieciens, tādēļ ir ieviesta atvieglojumu sistēma:

• Sociālie dzīvokļi: 1963 sociālo dzīvokļu īrnieki tiek atbrīvoti no atlīdzības par dzīvojamās telpas lietošanu.
• 50% atvieglojums: Pienākas ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, bērniem ar invaliditāti vai personām ar invaliditāti kopš bērnības, kuras saņēmušas pašvaldības dzīvokli mājokļa palīdzības programmas ietvaros (t.i., pēc 2002. gada 1. janvāra),.
• 30% atvieglojums: Personām ar maznodrošinātas personas statusu, kuras saņēmušas dzīvokli mājokļa palīdzības kārtībā (t.i., pēc 2002. gada 1. janvāra). Atbilstība statusam tiks pārbaudīta katru gadu 15. oktobrī,.

Svarīgi zināt: iedzīvotājiem, kuri saņēmuši pašvaldības dzīvokļus pēc 2001. gada, līdz ar jaunās īres maksas ieviešanu no rēķiniem pazudīs iemaksas turpmākajiem remontdarbiem,. Līdz ar to ir iespējama situācija, ka kopējā rēķina summa pat nedaudz samazināsies.

Turpretim aptuveni 3500 neprivatizēto dzīvokļu īrniekiem, kuri orderus saņēmuši padomju laikā vai līdz 2001. gada 31. decembrim, nepienākas ne atvieglojumi, ne atbrīvojums no remonta iemaksām. Tiesa, viņi varēs vērsties pēc mājokļa pabalsta, ja pēc komunālo maksājumu segšanas viņu rīcībā paliks līdzekļi, kas nesasniedz noteikto minimumu.

Interesants fakts - no visiem mājokļa pabalsta saņēmējiem Rīgā pašlaik tikai 5% (aptuveni 945 ģimenes) ir pašvaldības dzīvokļu īrnieki. Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā šis skaitlis neizbēgami augs.

Kur paliks miljoni?

Pašvaldība plāno būtiski papildināt budžetu. Tikai no tiem iedzīvotājiem, kuri saņēmuši dzīvokļus saskaņā ar vecajiem orderiem (pirms 2002. gada), 2026. gadā tiek prognozēti ieņēmumi aptuveni 257840 eiro mēnesī.

Vara sola šo naudu ieguldīt dzīvojamā fonda sakārtošanā, ēku remontam ņemto kredītu dzēšanā un uzkrājumu veidošanā nākotnes remontdarbiem.

Tomēr arī birokrātija "apēdīs" savu daļu: rēķinu sagatavošana un piegāde uz mājām, kuras nepārvalda pašvaldības struktūras, pusgada laikā izmaksās aptuveni 13260 eiro,

Privatizācija: "Vilciens aizgājis vai vēl stāv?"

Sabiedriskās apspriešanas laikā (kurā viedokli izteica 111 cilvēki) daudzi rīdzinieki sūdzējās: "Mēs labprāt privatizētu pirms 40 gadiem saņemtos dzīvokļus, bet nav naudas vai nevar vienoties ar radiniekiem".

Domes atbilde ir stingra: iespēja ierosināt dzīvokļa atsavināšanu (izpirkšanu) joprojām pastāv, tostarp piesaistot banku kredītus.

Taču "simboliskas maksas", ko lūdza daži iedzīvotāji, nebūs. Iegūt dzīvokli īpašumā tagad var tikai par cenu, kas ir tuva tirgus vērtībai.

Tautas balss: "Par ko cilvēkiem dzīvot?"

Tikmēr sociālajos tīklos rīdzinieki aktīvi apspriež jaunumus.

Viktorija Belih:

"Tagad tā ir apsaimniekošanas maksa, bet būs vēl īre. Ja februārī par četristabu dzīvokli rēķins bija ap 460 eiro, tad ar 85-100 eiro pielikumu sanāks visi 550 eiro mēnesī. Tā ir vidējā "Maxima" vai "Rimi" pārdevēja alga. Par ko cilvēkiem dzīvot? Parādnieku būs tikai vairāk. Skumji, ka pie mums tā "rūpējas" par tautu.",

Marina Bensone:

"Padomju laikā mūsu rajonā šīs mājas cēla rūpnīcas. Cilvēki stāvēja rindā, paši strādāja būvniecībā... Bet tagad šie asinsūcēji izdomājuši, ka cilvēkiem jāmaksā īre. Vai viņi kaut kapeiku ir ieguldījuši mājas celtniecībā? Nē. Vienkārši sēž treknie purni savos krēslos, un viņiem vienmēr ir par maz".

Savukārt anonīmais lietotājs A. uzskata, ka pašvaldībai jāsāk ar to, ka jāuzņemas atbildība par pilsētas dzīvokļu īrniekiem: "Ja viņu vainas dēļ notiek nelaime, kā Bauskas vai Melnsila ielās, kur sliktos dzīvokļos uzsprāga gāze un visi pārējie iedzīvotāji palika bez jumta virs galvas, tad pilsētas varai jāsedz visi izdevumi cietušajiem. Tās ir rūpes par iedzīvotājiem, bet pārējais — vienkārši mutes dzesēšana".

Savukārt daži citi iedzīvotāji piekrīt domei, norādot, ka īres maksa ir nepieciešama ēku atjaunošanai, jo pretējā gadījumā pašvaldības dzīvokļu īrniekus faktiski "uztur" pārējie pilsētas iedzīvotāji.

Saistošie noteikumi

Rīgā, 2026. gada 26. februārī, Nr. RD-26-33-sn (prot. Nr. 18, 70. §)

Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamās telpas īres maksu

1. Saistošie noteikumi nosaka Rīgas valstspilsētas pašvaldībai piederošas vai tās nomātas dzīvojamās telpas īres maksas (turpmāk – īres maksa) noteikšanas kārtību, kā arī ar sociālā dzīvokļa lietošanu saistīto maksājumu daļu, ko sedz pašvaldība.

2. Īres maksu veido:

2.1. atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk – atlīdzība);

2.2. dzīvojamās telpas platībai proporcionālā dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu daļa;

2.3. ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi;

2.4. maksājumi par dzīvojamai mājai noteiktajiem, turpmākajos periodos veicamajiem remontdarbiem.

3. Atlīdzību kalendāra mēnesī aprēķina pēc šādas formulas:

Ī_m = (V_k x 2,5%)/12,

kur Ī_m –atlīdzība, V_k – izīrētās telpu grupas universālā kadastrālā vērtība.

4. Sociālās dzīvojamās telpas īres maksā atlīdzību neiekļauj.

5. Ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā gadījumos, kad atbilstoši normatīvajiem aktiem palīdzība ir sniedzama, izvērtējot ienākumu līmeni, un īrniekam kārtējā gada 15. oktobrī ir maznodrošinātas personas statuss, atlīdzībai nākamajam gadam nosaka samazinājumu 30 % apmērā.

6. Ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, ģimenei, kurā ir divi vai vairāki nepilngadīgi bērni, bērns ar invaliditāti vai persona ar invaliditāti kopš bērnības, atlīdzībai nosaka samazinājumu 50 % apmērā.

7. Ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītie maksājumi ir:

7.1. maksājumi par pakalpojumiem – ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītajiem ūdensapgādes un kanalizācijas, siltumapgādes, sadzīves atkritumu savākšanas un citiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar dzīvojamās mājas pārvaldnieka starpniecību;

7.2. nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi;

7.3. dzīvojamās telpas platībai proporcionālā maksa par dzīvojamai mājai piesaistītās zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes.

8. Pašvaldība sedz 50 % no maksājumiem par sociālo dzīvojamo telpu siltumapgādes pakalpojumiem.

9. Ja dzīvojamā telpa izīrēta, sniedzot palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, īres maksā neiekļauj maksājumus par dzīvojamai mājai noteiktajiem, turpmākajos periodos veicamajiem remontdarbiem.

10. Par atlīdzības maksājumu kavējumu īrnieks maksā nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās summas par katru kavējuma dienu.

11. Par atlīdzības maksājumu īrniekam var tikt izrakstīts atsevišķs rēķins.

12. Saistošie noteikumi stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

Rīgas domes priekšsēdētājs V. Kleinbergs