Sods – līdz 2000 eiro

123rf.com

Rīgā stājusies spēkā jauna lodžiju iestiklošanas kārtība: kā visu izdarīt saskaņā ar normatīviem?

Šajā vasarā Rīgā stājās spēkā jauna lodžiju iestiklošanas kārtība. Ja agrāk iedzīvotājiem bija jāizstrādā un jāsaskaņo ar pašvaldību vienots stiklojuma projekts, tad tagad viņiem ir iespēja izmantot Pilsētas attīstības departamenta (PAD) izstrādātos tipveida projektus.

Rīgas dome ir paziņojusi, ka jaunā kārtība attiecas uz pirmās un otrās grupas mājām. Ar tipveida stiklojuma projektiem iespējams iepazīties jaunā pilsētas attīstības dokumenta Rīgas teritorijas plānojums pielikumā. Tipveida projekti izstrādāti, lai nodrošinātu sērijveida māju vienotu ārējo veidolu.

Nepieciešams kopības lēmums

Rīgas domes paziņojumā teikts, ka katras mājas dzīvokļu īpašniekiem būtu jāpieņem kopības lēmums par turpmāko lodžiju iestiklošanas kārtību vai nu pēc tipveida projekta, vai pēc individuāli izstrādāta projekta, kuru saskaņos ar PAD. „Ne vienā, ne otrā gadījumā iestiklošana nav obligāta visiem,” skaidro pašvaldībā, – katram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības izlemt, kad iestiklot lodžiju un vai to vispār vajag darīt. Taču, iestiklojot lodžiju, viņam jāizmanto projekts, ko apstiprinājis mājas dzīvokļu īpašnieku vairākums.

Uzdevums kļuvis vieglāks

Tipveida projekta izmantošana ievērojami vienkāršo uzdevumu. Patiešām, šajā gadījumā dzīvokļu īpašniekiem nav jāpasūta atsevišķs projekts un jāsaskaņo būvniecības dokumentācija ar pašvaldību. Taču, ja konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieki nobalsojuši par individuāli izstrādātu stiklojuma projektu, tad viņiem jāpieaicina sertificēts arhitekts, kurš izstrādā fasādes vizuālo risinājumu un atbilstīgā stiklojuma skici, kas jāsaskaņo ar PAD.

Lai pārliecinātos par visām niansēm ar lodžiju iestiklošanu saistītajās problēmās, sagatavojām jautājumus Pilsētas attīstības departamenta atbildīgajiem darbiniekiem. Atgādinām, ka balkonu iestiklošana normatīvajā regulējumā nav paredzēta, un tas nozīmē, ka balkonu iestiklošana ir nelikumīga.

Otrā vai trešā grupa?

Uz jautājumiem atbild Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Kaspars Līcītis.

– Kas ir otrās un trešās grupas mājas, uz kurām attiecas jaunie noteikumi? Un kā iedzīvotājiem zināt, kurai grupai viņu māja pieder?

– Mājas tiek iedalītas trīs grupās atkarībā no būvniecības sarežģītības un iespējamās ietekmes uz vidi. Pirmā grupa ir visvienkāršākās mājas, trešā grupa ir vissarežģītākās. Daudzdzīvokļu ēkas pieder pie otrās vai trešās grupas. Trešajā grupā ietilpst tās daudzdzīvokļu mājas, kurām ir seši un vairāk stāvi, pārējās daudzdzīvokļu mājas ietilpst otrajā grupā. Otrās un trešās grupas māju lodžiju iestiklošanas process neatšķiras.

– Kādu sēriju mājām PAD speciālisti ir izstrādājuši lodžiju aizstiklojuma tipveida projektus?

– Tie ir izstrādāti 103., 104., 119., 464., 467. un 602. sērijas mājām.

– Un kur var iepazīties ar šiem tipveida projektiem, tajā skaitā, ja dzīvokļa īpašniekam nav interneta?

– To var izdarīt, sazinoties ar tuvāko Rīgas apkaimju iedzīvotāju centru.

Rīgas apkaimju iedzīvotāju apkalpošanas punkti atrodas šādās adresēs: Centra apkaimei – Brīvības ielā 49/53, Āgenskalna apkaimei – Eduarda Smiļģa ielā 46, Maskavas forštates apkaimei – Daugavpils ielā 31, Teikas apkaimei – Ieriķu ielā 43A, Bolderājas apkaimei – Gobas ielā 6A, Vecmīlgrāvja apkaimei – Ziemeļblāzmas ielā 36. Katram iedzīvotāju apkalpošanas punktam ir apkaimes koordinators. Sīkāku informāciju par visiem jautājumiem var iegūt, zvanot pa bezmaksas tālruni 80000800.

Tipveida projekti nav piemēroti visiem

– Ar ko sākt dzīvokļa īpašniekam, kurš vēlas lodžiju iestiklot pēc tipveida projekta?

– Jāvēršas pie mājas apsaimniekotāja, kurš organizē kopsapulci vai dzīvokļu īpašnieku aptauju. Kopsapulcē jāpieņem lēmums par veidu, kā īpašnieki vēlēsies iestiklot lodžijas – pēc tipveida vai individuāla projekta.

– Pieņemsim, ka visi iedzīvotāji nobalso par tipveida projektu. Kā rīkoties tālāk?

– Ja dzīvokļu īpašnieki nolemj izmantot tipveida projektu, tad par to nav ne jāziņo PAD, ne jāraksta iesniegumi. Vienkārši katrs dzīvokļa īpašnieks stiklo lodžiju pēc apstiprināta projekta sev ērtā laikā. Taču ir kāda nianse: arī tipveida dzīvojamām ēkām var būt modifikācijas un atšķirīgs ēku tehniskais stāvoklis, pie kura PAD apstiprinātās arhitektoniskās paraugskices var nebūt izmantojamas, tāpēc pirms aizstiklošanas darbiem ieteikums piesaistīt sertificētu būvspeciālistu, kas veic ēku tehnisko apsekošanu, lai noteiktu, vai konkrētais risinājums ir pieļaujams.

– Kā dzīvokļu īpašniekiem, kuri nav piedalījušies kopības lēmuma pieņemšanā, uzzināt par saskaņotā projekta izmantošanu?

– Visiem dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem ir jābūt ievietotiem konkrētās mājas elektroniski kārtotajā lietā Būvniecības informācijas sistēmā.

Kā sodīs par nelikumīgu stiklojumu?

– Gandrīz katrā mājā ir lodžijas, kas iestiklotas bez projekta un saskaņošanas. Kas ar tām notiks, ja dzīvokļu īpašnieki nobalsos par tipveida stiklojuma projekta izmantošanu?

– Ja lodžija aizstiklota bez būvniecības dokumentācijas, tā ir patvaļīga būvniecība, kura jānovērš. Ja dzīvokļu īpašnieki izvēlēsies lodžiju aizstiklošanu pēc paraugskices, tad arī patvaļīgi aizstiklotās lodžijas būs jāpārstiklo atbilstīgi tipveida risinājumam.

– Un kāds sods draud dzīvokļu īpašniekiem, kuri atsakās mainīt vai demontēt esošos stiklojumus?

– Ja tiek konstatēta un pierādīta patvaļīga lodžijas aizstiklošana, tajā skaitā būvdarbi veikti pēdējo trīs gadu laikā, vainīgo personu var sodīt, piemērojot brīdinājumu vai naudas sodu.  Lieta tā, ka administratīvā pārkāpuma procesu var sākt ne vēlāk kā trīs gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, kā tas noteikts Administratīvās atbildības likuma 118. panta trešajā daļā.

– Ar kādu sodu jārēķinās pārkāpējiem?

– Naudas sods var būt gana liels. Gadījumos, kad būvniecība veikta bez paskaidrojuma raksta, apliecinājuma kartes vai būvatļaujas, kad tā ir nepieciešama, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu – fiziskajai personai līdz 400 naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai – līdz 4000 naudas soda vienībām, kā tas noteikts Būvniecības likuma 25. panta pirmās daļas piektajā punktā. Vienas naudas soda vienības apmērs ir 5 eiro.

Tikai ar sodu cauri netikt

– Un kas notiks, gadījumos, kad lodžija ir aizstiklota ilgāk nekā pirms trim gadiem?

– Neatkarīgi no tā, kad tikusi aizstiklota lodžija, konstatējot patvaļīgu būvniecību, paralēli sākas administratīva lietvedība, kuras ietvaros lodžijas īpašniekam tiek uzlikts par pienākumu noteiktā termiņā novērst nelikumīgās būvniecības sekas. Persona tiek brīdināta arī par iespējamām sekām, ja tā nepildīs Pilsētas attīstības departamenta lēmumu.

– Kādas ir sekas?

– Ja dzīvokļa īpašnieks pats nenovērš nelikumīgo būvniecību, tad to var likvidēt piespiedu kārtā. Vienlaikus īpašniekam var piemērot piespiedu naudas sodu, kura minimālais apmērs ir 50 eiro fiziskai personai un no 100 eiro juridiskai personai.

–Ja dzīvokļa īpašnieks atkal un atkal ignorē prasību demontēt nelegālo stiklojumu, viņam tiks piemērots 50 eiro sods?

– Piespiedu soda naudas apmērs var palielināties. Piemēram, maksimālā summa fiziskai personai ir 5000 eiro, juridiskai personai – 10 000 eiro. Bet šī kārtība attiecas tikai uz laiku pēc 1995. gada, kad spēkā stājās pirmais Būvniecības likums.

– Kādēļ tā?

– Atbilstīgi esošajai judikatūrai nav iespējams pārvērtēt būvniecību, kas notikusi pirms 1995. gada. Šajos gadījumos uzraugošās iestādes vienkārši pieņem zināšanai, ka šāda būvniecība reāli pastāv.

– Un kā citādi tiek sodīti cilvēki, kuri kaut ko nelikumīgi uzbūvējuši vai iestiklojuši?

– Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 148 Par nekustamā īpašuma nodokli ikvienam nekustamajam īpašumam, kurā notiek nelikumīga būvniecība, tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis ar likmi 3 % gadā no kadastrālās vērtības. Šāds nodoklis tiek piemērots līdz brīdim, kamēr īpašnieks neizpilda administratīvā akta par nelikumīgas būvniecības novēršanu prasības.

Kā legalizēt stiklojumus?

– Vai tiesa, ka uzraugošās iestādes nesoda iedzīvotājus par nelegāliem aizstiklojumiem, kas ir vecāki par desmit gadiem?

– Nē, iestiklošanas likumības vērtēšana netiek veikta tikai tām lodžijām, kurās šie darbi tika veikti līdz 1995. gadam.

– Pieņemsim, ka mājā vairākas lodžijas jau ir iestiklotas pēc vienota parauga, taču tas nesakrīt ar PAD izstrādāto tipveida projektu. Kā legalizēt šādu būvniecību?

– Lai to izdarītu, dzīvokļu īpašnieki var pieaicināt sertificētu arhitektu, kurš izstrādā skici (atbilstīgi esošajam stiklojumam – red.) un šo skici saskaņo pašvaldībā.

– Cik māju īpašnieki Rīgā jau ir vienojušies par vienotu aizstiklojuma skici un to saskaņojuši pašvaldībā?

– Pagaidām šāda informācija nav apkopota.