Pašvaldības dzīvoklis – kā apmaksāt, novēlēt mantojumā, nodot lietošanā
Katru gadu aizvien vairāk rīdzinieku saņem pašvaldības dzīvokļus. Vienlaikus ar ilgi gaidīto dzīvokli cilvēkiem rodas arvien vairāk jautājumu, kas saistīti ar jauniegūto dzīvesvietu. Daudz neskaidrību ir ar tiem dzīvokļiem, kuros īrnieki dzīvo jau kopš padomju laikiem. Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā uzdevām raksturīgākos īrnieku jautājumus.
Mūsu sarunu biedrs ir Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktora padomnieks Ivo Kiršblats.
■ Vai ir iespējams privatizēt pašvaldības dzīvokli, kurā ģimene apmetusies jau padomju gados?
■ Kā pašvaldības dzīvoklī piedeklarēt vēl vienu īrnieku?
■ Vai iespējams privatizēt kaimiņienes dzīvokli, kura jau saņēmusi brīdinājumu par izlikšanu parādu dēļ?
■ Kādos gadījumos cilvēkam var atņemt pašvaldībai piederošu dzīvokli?
Pašvaldības dzīvokļa īres termiņš
– Cik Rīgā ir pilsētai piederošu neprivatizētu dzīvokļu?
– Aptuveni 13 500.
– Kādi ir šo dzīvokļu īres līgumu termiņi?
– Viennozīmīgi atbildēt nav iespējams, jo pastāv trīs veidu īres līgumi. Gadījumos, ja dzīvojamā platība iegūta pirms 2001. gada 31. decembra, īrniekiem ir beztermiņa īres līgums. Dzīvokļu īrniekiem, kuri par tādiem kļuva pēc 2002. gada 1. janvāra, līgums ir noslēgts uz diviem gadiem. Ja cilvēks no pašvaldības saņem sociālo dzīvokli, tad līguma termiņš ir seši mēneši.
– Vai pašlaik vēl iespējams privatizēt dzīvokli, kurā ģimene dzīvo kopš padomju gadiem?
– Tas ir iespējams. Ja mājā vēl nav sākta plānveida privatizācija, dzīvokli var iegūt par privatizācijas sertifikātiem, ja plānveida privatizācijas termiņš ir beidzies, dzīvoklis jāizpērk par naudu.
– Kur noformēt kopš padomju gadiem īrēta pašvaldības dzīvokļa privatizāciju?
– Lai nokārtotu privatizāciju, ir jāvēršas Rīgas pašvaldības dzīvojamo māju privatizācijas komisijā Pērses ielā 10/12, Rīgā. Tālrunis informācijai: 67012649 vai 67012634. Līdzi jāņem personu apliecinošs dokuments un dzīvokļa īres līgums.
Maksa par apsaimniekošanu
– Kurš nosaka pašvaldības dzīvokļa īres maksas apmēru?
– Pašvaldības dzīvokļa īres maksa ir vienāda ar apsaimniekošanas maksas apmēru tās pašas mājas privatizētajiem dzīvokļiem. Īres maksa ir izrēķināta tā, lai nosegtu mājas apsaimniekošanas izmaksas – apsaimniekošanas uzņēmuma pakalpojumus un remontdarbus.
– Vai pašvaldībai ir pienākums iepriekš brīdināt īrnieku par īres maksas paaugstināšanu?
– Šādu pienākumu pašvaldībai uzliek likums Par dzīvojamo telpu īri, kurā noteikts, ka izīrētājam īrnieks par īres maksas izmaiņām jābrīdina sešus mēnešus iepriekš, ja līgumā nav uzrādīts īsāks termiņš.
– Nomnieks iecerējis veikt dzīvoklī mazliet radikālāku remontu nekā tikai tapešu pārlīmēšanu, pieņemsim, viņš vēlas apvienot vannas istabu ar tualeti. Vai tam nepieciešama Rīgas domes atļauja?
– Darbi, kas saistīti ar pārplānošanu, ir jāveic saskaņā ar normatīviem. Uzņēmīgajam nomniekam būs jāizdara, lūk, kas:
■ jāuzraksta iesniegums apsaimniekotājam par ieceri veikt pārplānošanu un tam jāpievieno veicamo darbu saraksts;
■ jāsaņem apsaimniekošanas uzņēmuma atļauja;
■ darbi jāsaskaņo būvvaldē.
– Ja nu īrnieks vēlas aprobežoties tikai ar kosmētisko remontu?
– Tad viņam apsaimniekotājam jāuzraksta iesniegums par plānotajiem darbiem un jāsaņem izziņa par to, ka darbi ir saskaņoti. Tas palīdzēs gadījumos, kad kaimiņi iedomāsies sūdzēties par remontdarbu radīto troksni.
Kam jāmaksā nodokļi
– Vai pašvaldības dzīvokļa īrniekam ir pienākums katru gadu maksāt nekustamā īpašuma nodokli par dzīvokli, kas viņam nepieder?
– Likuma Par dzīvojamo telpu īri 11. pantā ir teikts, ka nomniekam papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājams likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums.
– Kuram jāmaksā par pašvaldības dzīvokli, ja īres līgumā kā nomnieki uzrādīti trīs cilvēki?
– Rēķinu apmaksā jāpiedalās visām personām, kuras dzīvo konkrētajā dzīvoklī. Nomnieka ģimenes locekļiem ir tieši tādas pašas tiesības un pienākumi kā nomniekam. Savukārt nomniekam ir tiesības lauzt īres līgumu ar tiem ģimenes locekļiem, kuri vairāk nekā trīs mēnešus nepilda īres līguma noteikumus, tostarp nepiedalās rēķinu apmaksā.
Tiesības mantot pašvaldības dzīvokli
– Kopā ar māti dzīvokļa īres līgumā iekļauti arī viņas bērni, kas kādā brīdī izvēlējušies dzīvot šķirti. Vai pēc mātes nāves bērniem ir tiesības atgriezties uz dzīvi pašvaldības dzīvoklī?
– Jā, protams. Visi ģimenes locekļi, kuri bija ierakstīti dzīvojamo telpu īres līgumā, saglabā savas tiesības lietot pašvaldības dzīvokli. Arī gadījumos, ja viņi ilgu laiku dzīvoklī nav dzīvojuši.
– Vai īrniekam ir tiesības pašvaldības dzīvokli novēlēt mantojumā cilvēkam, kurš nav ierakstīts īres līgumā?
– Nē, pašvaldības dzīvokļa īpašnieks ir pilsēta, tādēļ to novēlēt mantojumā nav iespējams.
Kam tiesības izmantot pašvaldības dzīvokli
– Pašvaldības dzīvoklī pēc līguma dzīvo sieviete ar dēlu. Vai dēlam ir tiesības šajā dzīvoklī dzīvot kopā ar savu jauno sievu?
– Ja visi īres līgumā ierakstītie pilngadīgie ģimenes locekļi piekrīt tam, ka viņu dzīvojamā platībā dzīvos vēl viens cilvēks un arī pašvaldība tam neiebilst, tad vedeklai ir tiesības dzīvot pašvaldībai piederošajā dzīvoklī.
– Tēvs ar dēlu dzīvoja denacionalizētā mājā, līdz ieguva pašvaldības dzīvokli. Pēc laika dēls pārvācās dzīvot pie mātes un jauno adresi deklarēja kā savu dzīvesvietu. Vai dēls pazaudēs tiesības nākotnē dzīvot pašvaldības dzīvoklī?
– Dzīvesvietas deklarācijas fakts neko nemaina, tādēļ tas nekalpos par pamatu, lai nepilngadīgs jaunietis zaudētu tiesības dzīvot pašvaldības dzīvoklī, kurā dzīvo viņa vecmāmiņa vai tēvs. Izslēgt nepilngadīgu bērnu no īres līguma var tikai, pamatojoties uz viņa vecāku kopīga iesnieguma pamata. Šāds iesniegums ir jāiesniedz pašvaldībā.
– Vai iespējams privatizēt kaimiņienes dzīvokli, ja zināms, ka viņu izliek par parādiem?
– Nē, šādas tiesības ir tikai pašai īrniecei vai viņas ģimenes locekļiem.
– Ar sievieti noslēgts īres līgums. Pēc pašvaldības dzīvokļa saņemšanas viņa apprecas. Vai vīram ir tiesības dzīvot šajā dzīvoklī?
– Jā, pašvaldība pieņems lēmumu, ka īrnieces vīram ir tiesības izmantot dzīvojamo platību, jo viņš kļuvis par ģimenes locekli.
– Sieviete īres līgumā ir ierakstīta viena, bet pēc laika nodibina civilattiecības. Vai viņai ir tiesības dot atļauju savam civilvīram deklarēties konkrētajā dzīvoklī?
– Cilvēks, kurš nav ierakstīts īres līgumā, nedrīkst dzīvot pašvaldības dzīvoklī, kur nu vēl to norādīt par savu oficiāli sasniedzamo dzīvesvietu (deklarēties). Vispirms viņam nepieciešama īrnieka, tad dzīvokļa īpašnieka – Rīgas domes – atļauja. Tas nozīmē – jāraksta iesniegums Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam un tas jāiesniedz Rīgā, Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā.
– Vai nomnieks var zaudēt īres tiesības, ja bez īpašnieka – pašvaldības – atļaujas dzīvoklī ielaiž dzīvot svešus cilvēkus?
Jā, tas ir iespējams. Līgumu var lauzt arī gadījumos, ja īrnieks savu pašvaldībai piederošo dzīvokli izīrē citam. Turklāt uz ielas var atrasties ne tikai īrnieks, bet arī visa viņa ģimene. Likuma Par dzīvojamo telpu īri 28.6 pants nosaka – ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē vai arī tajā bez izīrētāja piekrišanas dzīvo nepiederošas personas, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.
– Sieviete un viņas dēls ir saņēmuši pašvaldības dzīvokli, abi ierakstīti īres līgumā. Pēc tam viņa apprecas. Kuram būs tiesības pēc nomnieces nāves dzīvot šajā dzīvoklī? Dēlam, kurš jau sen kā par savu dzīvesvietu deklarējis citu adresi, vai dzīvam palikušajam laulātajam?
– Par šo jautājumu būs jāvienojas pašiem radiniekiem. Ja viņiem neizdosies vienoties, lietu šķirs tiesa. Ģimenes locekļiem ir solidāra atbildība, ko nosaka īres līgums. Ja cilvēks, kura vārds ierakstīts īres līgumā, ir deklarējies citā adresē un pašvaldības dzīvokli, uz kuru viņam ir tiesības, vairs neizmanto, tad tas ir jānokārto: jāuzraksta iesniegums ar lūgumu izslēgt viņu no īres līguma. Iesniegums jāiesniedz apsaimniekotājam.