Iedzīvotājiem naudu dāvinās?

Pašvaldība ir gatava daudzdzīvokļu māju remontu programmā ieguldīt līdz 14 vai pat vairāk miljoniem eiro gadā. Māju vecākie par jaunajām iespējām iztaujāja Rīgas mēru

Šī gada maija beigās apstiprināta svarīga programma: mērs Nils Ušakovs ir apsolījis, ka pašvaldība līdzfinansēs 50% no daudzdzīvokļu māju remontos iztērētajiem līdzekļiem. Lai piedalītos programmā, iedzīvotājiem ir jāizpilda divi nosacījumi. Pirmais – jāpārņem māja savā valdījumā no Rīgas domes bilances, otrais – jāizveido mājā biedrība.

Noteikumi pieņemti vienbalsīgi!

Šie noteikumi tika pieņemti maija beigās, un par jauno kārtību nobalsoja visi domes deputāti, kas piedalījās sēdē (kā atzīst sēdes dalībnieki – ļoti rets vienbalsības paraugs). Jau nākamajā dienā Rīgas Kongresu namā pēc speciāla ielūguma sapulcējās aptuveni 400 māju vecākie. Viņiem jaunās iespējas izskaidroja mērs Nils Ušakovs.

– Mēs visi zinām, ka daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanā Rīgā ir milzums objektīvu un subjektīvu problēmu, – atzina pilsētas mērs. Šo situāciju iespējams labot, māju apsaimniekošanā iesaistot pašus iedzīvotājus. Pirms kāda laika mēs organizējām kursus, kuros sagatavojām māju vecākos, taču šis paņēmiens nepalīdzēja. Māju vecākie žēlojās, ka viņiem ir grūti iesaistīt pārējos dzīvokļu īpašniekus, nav iespējams noorganizēt pat tik nepieciešamu darbību kā dzīvokļu īpašnieku kopsapulci.

Tādēļ, lai aktīvajiem mājas iedzīvotājiem būtu vieglāk ietekmēt pārējos dzīvokļu īpašniekus svarīgu jautājumu risināšanā, Rīgas dome ir pieņēmusi speciālu programmu. Nils Ušakovs atzīst, ka šajā programmā rīdziniekiem ir paredzēti divi „burkāni” – divi instrumenti iedzīvotāju motivēšanai:

– Pirmais instruments – tas ir līdzfinansējums remontdarbiem: mājām, kuras dzīvokļu īpašnieki būs pārņēmuši savā valdījumā, Rīgas dome ir gatava četru gadu periodā atdot 50% no remontdarbos iztērētajiem līdzekļiem.

Otrs „burkāns” ir ne mazāk nozīmīgs. Sevišķi tas attiecas uz mājām, kuras patlaban vēl nav gatavas ieguldīt savus līdzekļus remontdarbos. Pašvaldība dod 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Atlaidi šādā apmērā 2 gadus varēs izmantot ikviena māja, kura būs dzīvokļu īpašnieku valdījumā. Ja iedzīvotāji mājas pārņemšanu nokārtos 2017. gadā, atlaidi izmantos 2018. un 2019. gadā, ja dokumentāciju izdosies savest kārtībā tikai 2018. gadā, tad secīgi atlaide būs nākamos divus gadus.

Apsaimniekošanas modeli izvēlas īpašnieku kopība

Lai pretendētu uz līdzfinansējumu un iegūtu atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim, dzīvokļu īpašniekiem pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā vēl jānokārto mājas noņemšana no Rīgas domes bilances. Lai arī izklausās sarežģīti, tas nav nekas neizpildāms. Pēc būtības mājas pārņemšana valdījumā nozīmē visu juridisko formalitāšu nokārtošanu, lai mājas iedzīvotāji beidzot kļūtu īsteni un lemttiesīgi noteicēji savā mājā.

– Pēc mājas pārņemšanas valdījumā dzīvokļu īpašniekiem nav obligāti jāsāk pašiem apsaimniekot savu māju, – pasvītroja Rīgas mērs. – Viņiem ir pietiekama izvēles iespēja – dzīvokļu īpašnieku kopība var uzticēt apsaimniekošanu biedrībai, izraudzīties tādu apsaimniekošanas uzņēmumu, kādu vēlas, vai palikt pie esošā apsaimniekotāja, pat ja tas ir pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks.

Divi ierobežojumi

Uz iedzīvotāju jautājumu, vai uz pašvaldības līdzfinansējumu varēs pretendēt tikai uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās mājas, mērs steidz sniegt skaidrojumu:

– Nē, tas nepavisam nav tā! Šī programma ir iecerēta daudzdzīvokļu māju atbalstam neatkarīgi no tā, vai māja ir Rīgas namu pārvaldnieka vai kāda privāta apsaimniekošanas uzņēmuma, kooperatīva vai dzīvokļu īpašnieku biedrības klients. Kā redzat, mēs nelobējam sava uzņēmuma intereses, bet vēlamies palīdzēt visiem rīdziniekiem. – Mērs piebilst: – Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka programma visādā ziņā ir eksperiments. Kopš 1991. gada, kad cilvēki kļuva par savu dzīvokļu īpašniekiem, viņiem neviens nav palīdzējis izprast īpašnieka tiesības un arī pienākumus. Lūk, šī ir pirmā Rīgas domes atbalsta programma. Tā ir jauna pieredze pašvaldībai, tādēļ pirmajā etapā ir paredzēti daži ierobežojumi. Piemēram, 2017. gadā līdzfinansējumu mājas remontdarbiem var saņemt tikai tās mājas, kurās nav mazāk par 10 dzīvokļiem un kuras ir uzceltas līdz 1993. gadam. Kā redzams, vispirms mēs vēlamies palīdzēt padomju gados celtajām mājām.

Atzīšos, šobrīd neviens no mums nespēj prognozēt, cik daudzdzīvokļu māju kopību pārstāvji vērsīsies pie mums līdzfinansējuma saņemšanai pirmajos atbalsta programmas darbības mēnešos. Varbūt skaits būs mērāms desmitos, varbūt simtos, bet varbūt pat tūkstotis. Lai pārbaudītu, vai pašvaldības dienesti ir gatavi tādai administratīvajai slodzei, tika noteikti minētie ierobežojumi attiecībā uz dzīvokļu skaitu un mājas uzbūvēšanas gadu. Kad sistēma stabilizēsies, ir plāns programmu paplašināt arī tām mājām, kurās ir mazāk nekā 10 dzīvokļu, un visbeidzot arī tām mājām, kuras uzbūvētas pēc 1993. gada.

Būs iepirkumu konkurss

Mērs turpina skaidrojumu, kā saņemt līdzfinansējumu:

– Rīgas domes noteikumi stāsies spēkā jūnija beigās. Par programmas īstenošanu atbildīga būs Rīgas domes pašvaldības aģentūra Rīgas enerģētikas aģentūra. Šai iestādei būs jāizstrādā iekšējo dokumentu pakete, kas noteiks, kādā kārtībā tiks piešķirts līdzfinansējums. Liels lūgums māju pilnvarotajiem pārstāvjiem – ja jums ir idejas, kā šo procesu padarīt vienkāršāku, ar savām idejām vērsieties Rīgas enerģētikas aģentūrā.

Jau patlaban ir iezīmējušies vairāki scenāriji, kā mājas varēs pretendēt uz līdzfinansējumu. Ja māja ir Rīgas namu pārvaldnieka klients un remontdarbus ir uzticējusi pārvaldniekam, procedūra būs vienkārša (tikai pašvaldības uzņēmumiem jebkurā gadījumā būs jāorganizē iepirkumu konkurss par remontdarbu izpildītāju).

– Tāpat katrai mājai vai dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir tiesības neuzticēties pašvaldības apsaimniekotājam un viņa aprēķinātajām tāmēm. Pieņemsim, ka iedzīvotāji patstāvīgi gribēs izvēlēties darbu izpildītāju. Tādā gadījumā būs tikai viens noteikums – remontdarbu veicēja atlasei jānotiek saskaņā ar standarta iepirkuma procedūru. Šos iepirkumus biedrību kooperatīvu vai privātu apsaimniekošanas uzņēmumu pārvaldītajās mājās veiks Rīgas enerģētikas aģentūra. Paskaidrošu ar konkrēta piemēra palīdzību: ja māja pati ir izvēlējusies firmu, kas par pieņemamu cenu būtu gatava veikt remontdarbus, tad šim uzņēmumam jābūt iekļautam Rīgas enerģētikas aģentūras izsludinātajā konkursā.

Piešķirt iedzīvotājiem kaut vai vienu eiro pašvaldībai bez konkursa nav tiesību, tāds ir likums, – paskaidro N. Ušakovs. –Tātad, ja mājas izvēlētais būvniecības uzņēmums ar savu zemāko cenu būs konkursa uzvarētājs, līguma slēgšanai un līdzfinansējuma saņemšanai nebūs šķēršļu. Savukārt, ja uzvarēs kāds cits, ar vēl zemāku cenu, māja vienalga nebūs zaudētāja.

Kā cīnīties ar parādniekiem?

Ar šo iepazīstinošā daļa attiecībā uz programmas nosacījumiem noslēdzās, un Rīgas domes vadītājs sapulcējušos māju pārstāvjus aicināja uzdot jautājumus. Jautājumu bija ļoti daudz, tādēļ mēs pievērsīsimies tikai pašiem nozīmīgākajiem.

– Mani sauc Gaļina Titova, esmu mājas Sēlpils ielā 7 Rīgā pilnvarotā pārstāve. Sakiet, lūdzu, vai pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā mums būs jānoslēdz līgums ar esošo apsaimniekotāju – uzņēmumu Rīgas namu pārvaldnieks?

– Pēc mājas pārņemšanas savā valdījumā jūs varēsiet dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību un apsaimniekot māju paši, tādā gadījumā jums līgums ar iepriekšējo pārvaldnieku nav nepieciešams. Pastāv iespēja turpināt sadarboties ar bijušo pārvaldnieku, tad gan ir jāslēdz pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums ar Rīgas namu pārvaldnieku.

– Savā mājā dzīvoju jau divus ar pusi gadus, un šajā laikā iedzīvotāji paspēja sakrāt naudu trim nopietniem remontdarbiem, tajā skaitā cauruļu nomaiņai. Viss būtu labi, tikai četru dzīvokļu īpašnieki kopā ir sakrājuši 15 tūkstošus eiro lielu parādu. Lai domātu par piedalīšanos domes piedāvātajā programmā, vēlētos saprast, kas tālāk notiks ar mūsu kaimiņu parādsaistībām.

– Ar parādniekiem ir jācīnās, izmantojot pārbaudītu standarta metodi – vēršoties ar prasību tiesā. Uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks ir sniedzis tiesā aptuveni 3000 prasību par parādu piedziņu, un darbs pie tā neapstāsies. Cilvēkiem, kuri nevar apmaksāt rēķinus tādēļ, ka ir nonākuši īslaicīgās grūtībās, pašvaldības uzņēmums vienu reizi gadā izsludina soda naudu amnestiju. Tas nozīmē, ka ikvienam uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks klientam, kurš samaksā komunālo pakalpojumu parādu uzreiz vai vienojas par pakāpenisku saistību dzēšanu, daļēji vai pilnībā tiek dzēsti uzskaitītie soda procenti.

No kurienes būs nauda?

– Cienījamais mēr, Rīgā ir vairāk nekā 5000 daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, tādēļ visu remontēšanai pašvaldībai būs nepieciešami miljardi eiro! Vēlos pavaicāt, kur jūs ņemsiet šādu naudu? Turklāt ir dzirdētas runas, ka šim gadam Rīgas dome māju remontiem ir ieplānojusi tikai 500 000 jeb pusmiljona eiro. Ar to varētu pietikt 5–10 māju renovācijai. Jautājums: kā ar pārējām?

– Ja runājam par pašvaldības potenciālajiem tēriņiem, tad man jāsaka, ka jūs esat pārrēķinājies – par miljardu eiro būtu iespējams uzbūvēt jaunu Rīgu.

Labāk sarēķināsim mūsu potenciālos izdevumus. Pašvaldības uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks katru gadu remontiem tērē aptuveni 12–14 miljonus eiro – dzīvokļu īpašnieku uzkrājumus nākamo periodu remontdarbiem.

Ja piepildīsies mūsu vēlme un dzīvokļu īpašnieki sāks pārņemt mājas savā valdījumā (un tas ir pats labākais, kas kopš 1991. gada varētu notikt mūsu komunālajā saimniecībā), tad remontdarbu līdzfinansēšanai katru gadu domes budžetā būtu jāieplāno 12–14 miljoni eiro. Mēs labi zinām, ko varam atļauties. Ja šai programmai būs nepieciešami 14 miljoni, tad mēs tos atradīsim. Taču ieskatīsimies patiesībai acīs – visas mājas Rīgā viena gada laikā nepārņems pārvaldīšanas tiesības. Tādēļ tik liela līdzfinansējuma apjoms no domes budžeta tik drīz nebūs vajadzīgs. Pieņemsim, ka jau šajā gadā pašvaldībā pēc līdzfinansējuma vērsīsies 100 māju un ar esošajiem finanšu resursiem visiem nepietiks. Tādā gadījumā Rīgas dome izdarīs grozījumus budžetā, ko bez šī visa tāpat dara katru gadu, un palielinās programmai nepieciešamo naudas apjomu.

Kā ar remontiem kāpņu telpās?

– Jauno noteikumu 17. punktā ir teikts, ka, veicot projektu pieteikumu konkursu, tiek atlasīti pretendenti līdzfinansējuma saņemšanai mājas renovācijai energoefektivitātes ietvaros, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas renovācijai, ja mājas, tās daļas, atsevišķu tehnisko sistēmu vai elementu stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai. Vai tas nozīmē, ka mājas, kuras nav atzītas par dzīvībai bīstamām, nevarēs piedalīties konkursā par līdzfinansējuma saņemšanu?

– Kā jau es vienreiz tiku norādījis, tuvāko nedēļu laikā Rīgas enerģētikas aģentūra izstrādās un pieņems dokumentu paketi, kuros būs beidzamais noteikumu variants, pēc kura tiks strādāts, izsniedzot līdzfinansējumu. Taču plāns radikāli nemainīsies! Katra māja, kura atbildīs kritērijiem, varēs saņemt līdzfinansējumu ne tikai renovācijai un avārijas stāvoklī esošo konstrukciju remontam, bet arī jebkuriem remontdarbiem. Ja dzīvokļu īpašnieki ir gatavi no savas puses ieguldīt 50% no, piemēram, kāpņu telpas remonta vai jaunu pastkastīšu iegādes, vai bērnu rotaļlaukuma iekārtošanas izmaksām, tad pašvaldība samaksās otru pusi no šo darbu izmaksām.

Ko izvēlēties – pilsētu vai valsti?

– Mani sauc Jānis Beikmanis. Vēlos noskaidrot, ar ko Rīgas domes programma atšķiras no valsts atbalsta programmas renovācijai, kuras ietvaros iedzīvotāji tāpat var saņemt 50% līdzekļu no Eiropas Savienības fondiem mājas siltumnoturības paaugstināšanai?

– Daudzi ir uzdevuši jautājumu, vai pastāv iespēja saņemt 50% līdzfinansējumu no pašvaldības un vēl 50% no valstī paredzētās naudas māju renovācijai.

Saprotams, šādi rīkoties nebūs iespējams – būs jāizvēlas viena vai otra programma. Ja runājam par valsts garantijas programmu, tad tur ir ļoti precīzi noteiktas uz ES fondu līdzfinansējumu attiecināmās izmaksas. Visi šie darbi attiecas tikai uz mājas energoefektivitātes paaugstināšanu.

Pašvaldības programma ir daudz plašāka – tā ļauj iedzīvotājiem četru gadu laikā saņemt atbalstu visdažādākajiem darbiem. Piemēram, ar pašvaldības atbalstu 50% apmērā mājā iespējams nomainīt ūdensskaitītājus visos dzīvokļos, bet valsts programma neko tādu neparedz. Iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties. Viņi var uzreiz renovēt visu māju, izmantojot valsts garantiju atbalstu, vai veikt remontdarbu pamazām ar Rīgas domes palīdzību.

Kādu nodokļa daļu samazinās?

– Pārstāvu dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu. Jūs minējāt, ka dzīvokļu īpašniekiem būs iespēja saņemt 90% atlaidi nekustamā īpašuma nodoklim. Kura nodokļa daļa tiks samazināta – par dzīvokli vai par zemi?

– Tikai par dzīvokli. Nodoklis zemei paliks nemainīgs.

– Mūsu mājā jau ir kooperatīvs. Kas mums jādara, lai saņemtu nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi?

– Pēc Līgo svētkiem, kad noteikumi stāsies spēkā, jums jāvēršas pašvaldībā un jāpiesaka sava māja nodokļa atlaižu saņemšanai. Ja to izdarīsiet tagad, atlaidi saņemsiet 2018. un 2019. gadā.

Saglabāsies arī trīspusējie līgumi

– Esmu mājas Krišjāņa Valdemāra ielā pilnvarotais pārstāvis. Līdz šim remontdarbu veikšanai mēs praktizējām trīspusēja līguma slēgšanu starp darbu izpildītāju, ko izvēlējāmies paši, biedrību un mājas apsaimniekotāju. Vai arī turpmāk varēsim veikt darbus, slēdzot trīspusējus līgumus?

– Iespējami divi varianti. Ja biedrība visu darbu izmaksas spēj segt no saviem līdzekļiem, tad var brīvi izvēlētie darbu izpildītāju. Ja tomēr vēlaties atgūt 50% līdzfinansējumu no Rīgas domes, tad likums noteic, ka darbu izpildītāju drīkst izraudzīties tikai iepirkuma procedūras ietvaros, ko izsludinās Rīgas enerģētikas aģentūra.

– Mans jautājums par būvfirmas izvēli nav nejaušs – esam piedzīvojuši, ka uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks sākumā piedāvā darbus par vienu cenu, bet pēc tam to palielina pusotru reizi. Tas piespiež iedzīvotājus pašiem meklēt darbu izpildītāju…

– Pašvaldība nekādā gadījumā neuzstāj, ka darbi jāpilda uzņēmumam Rīgas namu pārvaldnieks, to var darīt jebkura kompānija, ko izvēlējušies iedzīvotāji, tikai – pēc apstiprināšanas iepirkumu konkursā.

Ko darīt trim mājām, katrā ar astoņiem dzīvokļiem?

– Mūsu mājā jau ir nodibināta biedrība, un tā ir noņemta no pašvaldības bilances. Sakiet, lūdzu, kur mums jāiesniedz kopsapulces protokols ar lēmumu par piedalīšanos programmā?

– Kā jau teicu, visu informāciju par to, kādi dokumenti programmas dalībniekiem būs nepieciešami un kur tos vajadzēs iesniegt, darīsim zināmu mēneša beigās, pēc Līgo svētkiem.

– Saistošajos noteikumos ir teikts, ka līdzfinansējumam var pieteikties mājas, kurās nav mazāk par desmit dzīvokļiem. Mūsu kopīpašums sastāv no trīs atsevišķām mājām, kuras izvietotas uz viena zemesgabala. Katrā mājā ir astoņi dzīvokļi. Vai varēsim pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu?

– Ja visas trīs mājas veido vienu kopīpašumu, tad kopā tas ir 24 dzīvokļi. Loģiski, ka viens īpašums, kas atrodas vienā adresē, tikai sastāv no trīs atsevišķām mājām, atbilst programmas prasībām.

Vecie kooperatīvi arī piedalās

– Sakiet, vai vecie kooperatīvi un dzīvokļu īpašnieku biedrības arī varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides? Piemēram, mūsu biedrība ir dibināta 2000. gadā?

– Visas Rīgā nodibinātās dzīvokļu īpašnieku biedrības, tostarp arī jūsu māja, ir tiesīgas pretendēt uz nodokļa atlaidi un 50% līdzfinansējumu remontdarbiem. Laika atskaite sāksies ar to brīdi, kad jūs ieradīsieties Rīgas domē pēc atlaides. Ja tas notiks šinī gadā, tad atlaidi saņemsiet 2018. un 2019. gadā. Ja atliksiet uz nākamo gadu, atlaide būs 2019. un 2020. gadā. Un tā tālāk.

– Sakiet, vai nodokļa atlaidi saņems tikai tie, kas pretendēs arī uz līdzfinansējumu remontdarbiem?

– Nē, tas tā nebūs. Ikviena māja var pretendēt tikai uz vienu projekta programmu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi. Tikai jums jāatceras viena lieta – no iesnieguma iesniegšanas brīža sāksies četru gadu perioda laika atskaite jūsu mājai.

Vai dzīvokļu īpašniekiem neradīsies jauni tēriņi?

– Esmu mājas vecākais kopš 1990. gada un šajā laikā neesmu saņēmis nevienu kapeiku. Ja tagad mājas jāpārņem dzīvokļu īpašnieku valdījumā, jānoņem no pašvaldības bilances, tad taču būs nepieciešams pārvaldnieks. Sakiet, vai tas būs jāapmaksā dzīvokļu īpašniekiem?

– To, vai maksāt vai nemaksāt pārvaldniekam, lemj dzīvokļu īpašnieki. Domāju, ka gadījumā, ja māju turpinās apsaimniekot Rīgas namu pārvaldnieks vai cits apsaimniekošanas uzņēmums, nekas vairāk nebūs jāmaksā. Ja mājā tiks izveidota biedrība, kura izvēlēsies mājā saimniekot pati, situācija veidojas citāda.

Jebkurā gadījumā par biedrības valdes vai priekšsēdētāja darba apmaksu dzīvokļu īpašnieku kopībai būs jāizlemj kopsapulcē.

– Izveidot biedrību nav sarežģīti, bet kā tālāk tikt galā ar visu birokrātiju? Piemēram, kā sagatavot un nodot ikgadējo biedrības bilanci?

– Katras biedrības darbību regulē likums. Protams, biedrībai katru gadu būs jānodod bilance un ikmēneša atskaites Valsts ieņēmumu dienestā. Pat tad, ja biedrībā nenotiek saimnieciskā darbība un tā nenodarbojas ar mājas apsaimniekošanu, tai jānodod gada pārskats. Vienīgi šāds pārskats būs ļoti vienkāršs un pieaicināts grāmatvedis ar to tiks galā stundas laikā. Protams, grāmatveža darbs būs jāapmaksā biedrībai un tie būs papildu izdevumi.

Lielākais vairums dzīvokļu mājā nav privatizēti

– Mūsu mājā ir 17 dzīvokļu, bet deviņi no tiem nav privatizēti un pieder pilsētas pašvaldībai. Sakiet, kā lai šādā situācijā pieņem lēmumu par biedrības dibināšanu?

– Tieši tāpat kā visās citās mājās – privatizēto dzīvokļu īpašniekiem ir jāsasauc kopsapulce uz jāuzaicina pārstāvis no Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta. Viņš kā valdītājs pārstāvēs visus neprivatizētos dzīvokļus un balsos par biedrības dibināšanu, lai māja varētu pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu.

– Mūsu mājai ir pieklājīgs uzkrājums jumta remontam. Sakiet, kas notiks ar šo naudu, ja nolemsim mainīt Rīgas namu pārvaldnieku pret citu apsaimniekošanas uzņēmumu?

– Notiks tieši tas, ko nosaka likums, – iepriekšējam apsaimniekotājam ir pienākums jaunajam apsaimniekotājam atdot ne tikai mājas dokumentus, bet arī visus finanšu līdzekļus, to skaitā uzkrājumus remontiem.

„Jā, esam gatavi jūsu mājā ieguldīt miljonu!”

– Sakiet, vai pastāv līdzfinansējuma ierobežojums? Ja mēs savā mājā ieguldīsim miljonu, vai tiešām no pašvaldības atgūsim 500 tūkstošus?

– Ierobežojumi remontdarbu tāmes apjomā nav paredzēti. Ja jūs tiešām esat gatavi ieguldīt tik lielus līdzekļus, pilsēta par to tikai priecāsies. Cik vajadzēs, tik arī ieguldīsim!

– Mūsu mājā ir tikai seši dzīvokļi un ūdensvads avārijas stāvoklī. Tiek piedāvāts jauns pievienojums, bet tas maksā 20 tūkstošus eiro, kas sešiem īpašniekiem ir ārkārtīgi liela summa. Sakiet, vai mums ir iespēja pretendēt uz dalību programmā?

– Diemžēl programmas pirmajā etapā jums nav iespēju. Taču es prognozēju, ka jau 2018. gada beigās programma tiks paplašināta un tajā varēs piedalīties mājas ar mazāku dzīvokļu skaitu.

Noticēt sev

– Mūsu mājas iedzīvotāji vairs nekam netic, nav sapulcināmi pat uz kopsapulci. Kā rīkoties?

– Ja dzīvokļu īpašnieki negrib pat ierasties uz sapulci, tad pašvaldība jums neko nepalīdzēs. Kaut ko paveikt varēs tikai mājas aktīvisti. Rīgas dome var iedot instrumentu, ar ko sākt sarunu, – tā ir 90% atlaide nekustamā īpašuma nodoklim. Stimuls nav liels, tomēr var kalpot par sākumu. Pēc tam ar Rīgas namu pārvaldnieka palīdzību varam noorganizēt kopsapulci. Vienīgais, ko nevaram izdarīt, – dzīvokļu īpašnieku vietā atnākt uz sapulci un nobalsot...