Viss par to, cik dzīvokļu Rīgā būs tiem, kuri gaida rindā, kā cīņā ar pārvaldnieku palīdzēs dome un kā izrakstīt no sava dzīvokļa krāpnieku!
Par dzīvokļa jautājumiem galvaspilsētā atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departaments. Šīs iestādes speciālistiem iespējams pasūdzēties par namu pārvaldes darbu, uzdot jautājumus par tarifiem, viņi pieraksta rīdziniekus dzīvokļu rindā un izskata pieteikumus, kas saistīti ar dzīvesvietas deklarēšanu. Pēc kādas vēl palīdzības Rīgas iedzīvotāji vēršas Mājokļu departamentā? – par to stāsta tā direktors Anatolijs Aleksejenko.
Mājokļu un vides departaments atbild par visiem dzīvokļiem Rīgā, kas nav privatizēti vai speciāli celti tiem, kuri gaida rindā, kā arī izskata iedzīvotāju iesniegumus par vairāku māju noņemšanu no Rīgas domes bilances. Atgādinām, ka pēc Likuma par privatizāciju dzīvokļu īpašniekiem ir pienākums noorganizēt kopīgu mājas sapulci un pārņemt pārvaldīšanas tiesības par savu īpašumu. Tas dod viņiem vairāk iespēju piedalīties mājas apsaimniekošanā, pieņemt lēmumus par remontu un pat mainīt pārvaldnieku. Taču ne visi iedzīvotāji steidzas pārņemt mājas, bet tie, kuri tomēr šajā nolūkā vēršas Mājokļu un vides departamentā, sūdzas, ka uzreiz nesaņem pozitīvu atbildi.
– Iedzīvotāji sūdzas, ka departaments lēnām izskata iesniegumus par māju noņemšanu no Rīgas domes bilances. Kāpēc notiek šāda kavēšanās?
– Es neteiktu, ka mēs aizkavējam māju nodošanu iedzīvotājiem, – saka Anatolijs Aleksejenko. – Procesu drīzāk traucē tas, ka paši dzīvokļu īpašnieki nezina likumus un nespēj izpildīt tās prasības jau pirmajā etapā, pieņemot lēmumu par mājas pārņemšanu. Bet par to, ka kopsapulces protokolu izskatīšanas procesu neviens speciāli neaizkavē, liecina fakts, ka pagājušajā gadā mēs nodevām īpašniekiem 60 māju.
– Tas ir daudz?
– Es neteiktu, ka daudz. Saprotams, ka parasti iedzīvotāji ļoti aktīvi spriež par to, ka māju nepieciešams pārņemt savā īpašumā, taču par maz ir tikai par to klaigāt, ir jāuzraksta paziņojums par kopsapulci, jāuzaicina uz to īpašnieki un pareizi jānoformē protokols. Tam iedzīvotājiem spēka un vēlēšanās pietrūkst.
– Visdrīzāk, kā jau jūs pareizi teicāt sākumā, viņiem trūkst zināšanu.
– Tādā gadījumā katrs dzīvokļa īpašnieks var atnākt uz departamentu pie mūsu galvenā speciālista Ērika Vītola, kurš sniedz konsultācijas iedzīvotājiem par jautājumiem, kas saistīti ar māju noņemšanu no bilances un īpašnieku sabiedrības veidošanu. Viņš pieņem Rīgā, Brīvības ielā 49/53, 5. stāvā, 512. kabinetā. Šis speciālists vienmēr ir gatavs sniegt nepieciešamo konsultāciju, palīdzēt noformēt visus dokumentus un arī piedalīties dzīvokļu īpašnieku sapulcē, pārstāvēdams pašvaldību kā tās dzīvokļu īpašnieks.
– Cik ātri pašvaldībai ir pienākums izskatīt īpašnieku kopīgās balsošanas protokolu un nodot mājas pārvaldīšanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai?
– Tas aizņem vidēji trīs mēnešus, turklāt ietverot sagatavošanos kopsapulcei, konsultācijas ar iedzīvotajiem, balsošanas protokola izskatīšanu. Pēc tam Rīgas domes Mājokļu un īres departaments gatavo lēmumu par mājas nodošanu. Mūsu departamentā dokumenti tiek izskatīti apmēram divas nedēļas. Mēs cenšamies nevilcināties, jo saprotam, ka mēneša laikā iedzīvotāji var mainīt lēmumu.
– 2015. gadā iedzīvotāji pārņēma 60 mājas. Tas nozīmē, ka visas šīs mājas vairs nav Rīgas namu pārvaldnieks pārziņā?
– Nē, kad īpašnieki pārņem māju no pašvaldības bilances, viņi iegūst daudz plašākas pilnvaras, lai pieņemtu lēmumus tās apsaimniekošanā, kas ietver remontu un labklājību. Kam uzticēt šo lēmumu izpildi – tā ir iedzīvotāju izvēle. Viņi var palikt pašvaldības apsaimniekošanā, var pāriet pie privāta pārvaldnieka un var paši apsaimniekot māju. Kāds lēmums ir pareizākais? Nevaru pateikt. Ir mājas, kurās ir iniciatīvas bagāti cilvēki, un viņi lieliski visu paveic ar saviem spēkiem, bet citi aiziet no pašvaldības apsaimniekošanas un jau pēc pusgada padodas, jo nezina, kā cīnīties ar parādniekiem vai kā pierakstīt ūdens korekciju.
Kam sūdzēties par pārvaldnieku?
– Zināms, ka ar sūdzībām par savu pārvaldnieku iedzīvotāji var vērsties Mājokļu un vides departamentā. Kā jūs varat palīdzēt mājas iedzīvotājiem, kuri nav apmierināti ar savu namu pārvaldi?
– Kad Rīgā bija 15 atsevišķas pašvaldības namu pārvaldes, mēs saņēmām neticami daudz sūdzību, desmitiem tūkstošu gadā. Interesanti, ka tagad šādu sūdzību kļuvis desmit reižu mazāk. Mēs saņemam apmēram piecus tūkstošus sūdzību gadā. Manuprāt, tas saistīts ar to, ka galvaspilsētā izveidojušies Rīgas namu pārvaldnieks vienotie klientu apkalpošanas centri, kur cilvēks var arī pasūdzēties un ātri saņemt jebkuru izziņu. Agrāk, piemēram, cilvēki sūdzējās, ka rajona namu pārvaldes vadītājs ir tirāns un personīga naida dēļ nevēlas būt pretimnākošs. Bet tagad, lai nepieļautu šādas situācijas, jebkuru lēmumu pašvaldības namu pārvaldē paraksta uzreiz četri pārvaldes locekļi.
– Un tomēr pieci tūkstoši sūdzību par pārvaldnieku – tas nav maz. Par ko cilvēki ziņo departamentam?
– Es tagad pārbaudīju, un izrādījās, ka visbiežāk īpašnieki nav apmierināti ar apkalpošanas kvalitāti, ka ir liels rēķins par dzīvokli, ar to, ka nav iespējams iegūt no pārvaldnieka kādu dokumentu. Jāņem vērā, ka šo piecu tūkstošu sūdzību skaitā ir iesniegumi par privāto namu pārvalžu, kooperatīvu un īpašnieku sabiedrības slikto darbu.
– Tas nozīmē, ka šādus konfliktus jūs arī varat atrisināt?
– Mēs izskatām visus rīdzinieku pieteikumus, pēc tam vēršamies pie pārvaldnieka. Taču daļai sūdzību, protams, nav pamatojuma. Piemēram, cilvēks ir aizmirsis laikus veikt ūdens skaitītāju pārbaudi, bet namu pārvalde viņam nav to atgādinājusi vai uzrakstījusi atgādinājumu ar maziem burtiem dzīvokļa rēķinam otrā pusē. Ar trīs mēnešu kavēšanos cilvēks saņem no pārvaldnieka lielu rēķinu, jo viņš uzstādījis rēķinu vienam dzīvoklim par visas mājas ūdens zudumu. Ko darīt? Šāda kārtība noteikta Ministru kabineta noteikumos, pārvaldnieks, lai kā arī gribētu, nevar samazināt rēķinu.
– Pieņemsim, ka namu pārvalde patiešām ir halturējusi. Ko var izdarīt departaments?
– Mēs izdodam slēdzienu par to, kur un kā pārvaldnieks pārāk brīvi interpretējis likumu. Šādu papīru mēs izsniedzam iedzīvotājam, un viņš to var parādīt namu pārvaldē: ”Redziet? Jums nav taisnība!”
– Bet, ja namu pārvalde tik un tā nevēlas atzīt savu kļūdu?
– Tad cilvēks var vērsties tiesā, bet mūsu slēdziens būs papildu arguments viņa labā.
Kāpēc iebrūk jumti?
– Pēdējā gada laikā Rīgā bija četri gadījumi, kad mājās iebruka jumts vai pagrabs, nokrita skursteņi. Šķiet, namu pārvalde nespēj apsaimniekot vecās mājas.
– Nevēlos ne lielīt, ne rāt pašvaldības namu pārvaldi. Pagājušajā gadā no oktobra līdz decembrim mēs piedalījāmies dzīvokļu īpašnieku sapulcēs 160 avārijas mājās, pārstāvot Rīgas domi kā neprivatizēto dzīvokļu īpašnieku. Mēs redzam, ka privatizēto dzīvokļu īpašnieki nav gatavi ieguldīt naudu sava īpašuma remontam. Viņi gaida, ka naudu iedos namu pārvalde vai Rīgas dome. Taču tas nekad nenotiks. Pašvaldība piedalīsies remontā tikai proporcionāli savu neprivatizēto dzīvokļu platībai, un realitātē par remontu ir jāmaksā darba devējam, bet ne pašai pilsētai.
– Iedzīvotāji taisnīgi jautā, kāpēc namu pārvalde agrāk nav rūpējusies par māju un pieļāvusi avārijas situāciju, kur palikuši viņu uzkrājumi par iepriekšējiem desmit, divdesmit un trīsdesmit gadiem?
– Kādi var būt uzkrājumi, ja iedzīvotāji gadiem ir balsojuši pret namu pārvaldes remonta plāniem, lai ieekonomētu uz dzīvokļa īri? Mums ir vecas mājas, kurās iedzīvotāji vēlas maksāt tāpat kā deviņdesmitajos gados – 0,20 eiro par kvadrātmetru. Par šādu naudu neko nav iespējams uzturēt.
– Taču likumā ir noteikts, ka pārvaldnieks jebkurā gadījumā nevar sēdēt, rokas klēpī salicis. Ja viņš ir konstatējis avārijas situāciju, tad viņa pienākums ir veikt remontu arī tad, ja mājai nav uzkrājumu.
– Jā, taču pēc tam viņam ir jāuzrāda aprēķins par remontu dzīvokļu īpašniekiem. Saprotiet, ko tas nozīmē? Ņemsim vecu koka māju, kuras iedzīvotājiem jau ir parāds par komunālajiem pakalpojumiem 10 – 20 tūkstošu eiro apmērā. Un tagad piedāvājat veikt šai mājai remontu vēl par 20 tūkstošiem eiro un izlikt īpašniekiem papildus rēķinu? Šo naudu nāktos meklēt caur tiesu, cilvēki paliktu bez dzīvokļiem. Katastrofa! Visi kliegtu, ka Rīgas dome izliek iedzīvotājus no mājām.
Bet, ja… uzdāvinātu dzīvokli pilsētai?
– Kāds risinājums?
– Iedzīvotājiem pašiem ir jāmaksā par sava īpašuma uzturēšanu un remontu. Es savulaik piedāvāju alternatīvu variantu: ja jūs neesat spējīgi maksāt par lielu dzīvokli, uzdāviniet to pilsētai! Dome dzēsīs jūsu parādus un iedalīs jums mazāku pašvaldības dzīvokli.
– Taču pilsēta nevar pieņemt dāvanā simtiem dzīvokļu vecās vai avārijas mājās. Ko jūs ar tiem darīsiet?
– Esmu vadījis apmēram 90 sapulces, lai iedzīvotājiem nodotu šo ideju. Vai zināt, cik dzīvokļu pašvaldība pēc tam saņēma dāvanā? Nevienu! Pagājušajā gadā tika uzdāvināts viens liels dzīvoklis, viņu mums nodeva vecāka gadagājuma sieviete, kura nespēja samaksāt rēķinus. Mēs sameklējām viņai mazāku dzīvokli, un arī ar visām ērtībām.
– Privatizēto dzīvokļu īpašnieki atklājuši nepatīkamu faktu: ja māju vairs nav iespējams apdzīvot, tad Rīgas dome nepiedāvā viņiem citu dzīvojamo platību, taču kāpēc viņu kaimiņiem no neprivatizētiem dzīvokļiem pienākas cita dzīvojamā platība no pilsētas?
– Tās ir privatizācijas sekas. Vācijā tika privatizēti tikai 10 procenti dzīvojamā fonda, bet Latvijā – 98 procenti.
– Kāda ir mūsu kļūda?
– Pati privatizācija bija avantūra. Šodien, lai iedzīvotāji varētu vienoties par māju apsaimniekošanas principiem, viņiem nepieciešams vienoties savstarpēji. Bet kā vienoties, ja mājā ir 100–200 ģimeņu?
– Un piedevām tādiem cilvēkiem ir liegta iespēja saņemt pašvaldības palīdzību, ja māja kļūst nelietojama.
– Ja, tā ir taisnība.
Deklarēšanās: krāpnieku kļūst tikai vairāk
– Mājokļu un vides departaments izskatīs pieprasījumus no dzīvokļu īpašniekiem anulēt dzīvesvietas deklarāciju trešajām personām. Tas nozīmē, ka jebkurš cilvēks, konstatējot pie sevis neaicinātu deklarantu, var uzrakstīt iesniegumu par viņa izlikšanu. Vai saņemat daudz šādu iesniegumu?
– Līdz 2010. gadam sūdzību daudzums ir samazinājies, un mēs anulējām apmēram 180 krāpnieciskas deklarēšanās gadā. Taču pēdējos gados šādu gadījumu skaits, gluži otrādi, palielinās. 2015. gadā nācās izrakstīt 330 cilvēkus, kuri, lai deklarētos, apzināti bija iesnieguši nepatiesu informāciju, nekad nav dzīvojuši šajā adresē un viņiem nav bijis ar to nekādas saistības. Mums nākas saskarties ne tikai ar krāpniekiem, bet arī ar cilvēkiem, kuri izbraukuši uz ārzemēm, šķirtiem laulātajiem, kuri zaudē deklarēšanās tiesības bijušā partnera dzīvoklī, un tamlīdzīgi. Departaments 2015. gadā kopumā izskatīja un apmierināja 6400 iesniegumus par deklarēšanās anulāciju Rīgā.
– Atgādiniet, lūdzu, kas pareizi jādara, lai vērstos Mājokļu un vides departamentā un anulētu cilvēka deklarēšanos, kurš reāli nedzīvo mājā vai dzīvoklī?
– Iesniegumu var uzrakstīt mājokļa īpašnieks. Šis iesniegums jāatstāj departamentā (Brīvības iela 49/53, 5. stāvs) vai jāiesniedz jebkurā Rīgas domes klientu apkalpošanas centrā. To var iesniegt arī savā Rīgas namu pārvaldnieks nodaļā. Šos iesniegumus izskata Dzīvokļu pārvaldes speciāla komisija, kura obligāti pārliecinās par to, vai cilvēkam patiešām nav tiesību deklarēties attiecīgajā adresē. Mums ir pietiekami plaša datu bāze, lai nevienu neizrakstītu no dzīvokļa vai mājas vienkārši tāpat.
– Bieži vien dzīvokļu īpašnieki baidās, ka krāpnieks, nelikumīgi piedeklarējies viņu dzīvoklī vai mājā, pēc tam var pretendēt uz šo īpašumu. Vai tā ir?
– Nē, nekādas iespējas iegūt īpašumā jūsu dzīvokli nelikumīgam deklarantam nav, taču viņš tik un tā jūs apkrāpj, jo daži komunālie pakalpojumi mājokļa īpašniekam tiek aprēķināti pēc tajā deklarēto iedzīvotāju skaita. Jo vairāk dzīvoklī pierakstīto cilvēku, jo lielākas izmaksas nekustamā īpašuma īpašniekam.
– Cik ātri jūs anulējat nelikumīgu deklarēšanos?
– Ja, piemēram, tēvs vēlas izrakstīt dēlu, lai viņu sodītu par kaut kādiem pārkāpumiem, tad izskatīšana var ieilgt. Ja lieta attiecas uz krāpnieku, kuram visticamāk nav nekādas saistības ar dzīvokļa īpašnieku, tad process būs ātrāks.
Pārvietošanai nepieciešami 11 miljoni eiro
– Pirms daudziem gadiem Rīgas dome piešķīra kvotas denacionalizēto namu iedzīvotāju pārvietošanai. Summas bija pieklājīgas, daudzas ģimenes varēja nopirkt sev mājokli. Vai šādas kvotas piešķirs atkal?
– Pēdējo reizi tās izmaksāja 2009. gadā. Pusi līdzekļu iedalīja valsts, pusi – Rīgas dome. Iedzīvotājiem bija tiesības izvēlēties, vai nu stāvēt dzīvokļu rindā, vai saņemt līdzekļus, lai pārceltos. Tagad Rīgas dome katru gadu informē Ekonomikas ministriju par to, cik daudz līdzekļu pašvaldība varētu atvēlēt šādām izmaksām. Savukārt valsts katru gadu informē, ka tā nevar piešķirt savu daļu, tāpēc kvotas netiek izmaksātas.
– Cik daudz iedzīvotāju tās gaida?
– Rindā ir 476 ģimenes. Rīgas dome rezervējusi kvotām 5,5 miljonus eiro, vienai ģimenei, kurā ir divi cilvēki, tika plānots izmaksāt apmēram 23 tūkstošus eiro. Taču valdība atkal nav izpildījusi savus pienākumus, tāpēc līdzekļu nebūs.
Pieņem pieteikumus energoauditam!
– Vai pašvaldība šajā gadā ir atradusi līdzekļus energoauditu līdzfinansējumam daudzdzīvokļu ēkās?
– Jā, naudu šim mērķim Rīgas dome piešķir katru gadu. Šajā sezonā tiks iztērēti 9000 eiro. Tas nozīmē, ka palīdzību, lai veiktu energoauditu, saņems apmēram 30 māju. Kopumā rindā uz šo pakalpojumu gaida apmēram 100 māju.
– Vai reģistrēties jau ir par vēlu?
– Nē, to izdarīt nekad nav par vēlu, jo pilsēta ir spējīga atrast papildu līdzekļus šiem vērtīgajiem pētījumiem par stāvokli mūsu mājās. Pēdējā laikā energoauditu sākuši veikt pēc stingrākiem kritērijiem, tāpēc arī pārbaudes cena ir paaugstinājusies. Tagad katra māja, kas iesniegusi pieteikumu, iestājas rindas beigās un gaida, kad tiks iedalīti līdzfinansējuma līdzekļi.
– Kur var iesniegt pieteikumu?
– Piemēram, pašvaldības namu pārvaldē.
– Bet ja tā ir kooperatīva māja vai to apsaimnieko īpašnieku sabiedrība?
– Šādā gadījumā pieteikumu vislabāk iesniegt departamentā vai Rīgas domes klientu apkalpošanas centrā. Konsultācijas var saņemt Rīgas enerģētikas aģentūrā.
Programma klaiņojošiem kaķiem turpinās
– Vai rīdziniekiem būs iespēja šajā gadā piedalīties programmā, lai sterilizētu savus un pagalma kaķus par pašvaldības līdzekļiem?
– Jā, šim mērķim atkal piešķirti 42 tūkstoši eiro, tā ir pietiekami liela nauda. Pagājušajā gadā par šādiem līdzekļiem mēs sterilizējām 1300 kaķus, šajā gadā, iespējams, varēs sterilizēt vēl vairāk. Programmā var piedalīties arī maznodrošinātie mājas kaķu īpašnieki, kuriem pašvaldība palīdz sterilizēt līdz diviem dzīvniekiem. Taču šīs projekts galvenokārt paredzēts veseliem dzīvniekiem.
– Ko darīt, lai kaķus no mana pagalma noķertu un sterilizētu?
– Uzrakstīt pieteikumu departamentam. Mēs nodosim informāciju veterinārajām klīnikām, kuras uzvarēja konkursā domes finansējuma izlietojumam. Rīgā ir sešas šādas klīnikas. Tās pašas veic dzīvnieku ķeršanu, sterilizē tos un uzrauga, bet pēc tam izlaiž tos pazīstamajā vidē.
– Vai jūs domājat, ka programma darbojas veiksmīgi?
– Pilnībā. Pirms kāda laika mēs izrēķinājām, ka pilsētā ir apmēram 200 tūkstoši klaiņojošu kaķu. Patiesībā viņu nav daudz. Taču pats galvenais, ka šodien šādu dzīvnieku daudzums pilsētā ir stabils un pat nedaudz samazinās.
– Pēdējā laikā pagalmos parādījušās speciālas mājiņas kaķiem. Kā panākt, lai tādas tiktu uzstādītas?
– Rīgas dome nevar vienkārši atnākt un uzstādīt mājiņas klaiņojošiem dzīvniekiem, ir vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsošanas protokols. Cits jautājums, ka mēs varam montēt tādas mājiņas blakus pašvaldību un sociālajām mājām, neprasot iedzīvotāju piekrišanu.
Jaunumi tiem, kuri gaida dzīvokļu rindā
– Izstāstiet, kādus jaunumus piedāvā Dzīvokļu pārvalde tiem, kuri gaida dzīvokļu rindā.
– Uz 2016. gada 1. janvāri dzīvokļu rindā ir 4125 ģimenes Rīgā. Pagājušajā gadā mēs piešķīrām šiem cilvēkiem 437 dzīvokļus, no kuriem 205 bija labiekārtoti. Šogad dzīvokļu būs vairāk, nesen mēs piešķīrām 15 divistabu un trīsistabu dzīvokļus mājā Dubultu ielā (rindā stāv 208 daudzbērnu ģimenes, kurām nepieciešama plaša dzīvojamā platība). Rīgas dome sola šogad rekonstruēt vēl pāris ēkas. Mums iedalīja 900 tūkstošus eiro remontam no pašvaldības esošā fonda. Ticiet, ka mums ir kur šo naudu ieguldīt. Mēs varam remontēt pārvietojamās mājas. Piemēram, Lielupes ielā mums ir māja ar 5,5 tūkstošu kvadrātmetru platību. Pašlaik notiek pārrunas ar uzņēmumu Rīgas pilsētbūvnieks par iespējām atrast iekšējās rezerves un nodot šo māju tiem, kuri stāv rindā.