Konflikta situācijās Ekonomikas ministrija iedzīvotājiem iesaka: „Ja neesat mierā ar sliktu pārvaldnieku, nomainiet ar labu!” Bet pamēģiniet nomainīt. Lasītāji stāsta: no darba atbrīvotais pārvaldnieks nevēlas atdot mājas dokumentus un paliek nesodīts.
Kad pacietība beigusies
Nedienas piemeklējušas kompānijas Laf Nami apsaimniekošanā esošo māju iedzīvotājus Kurzemes prospektā 18, 22 un 24. Līdzīga situācija ir mājās Ieriķu ielā 29 un 31, kā arī Ainavas ielā 2a, kuras vēl nesen apsaimniekoja uzņēmums Jaunā vide.
– Mēs nolēmām atteikties no Laf Nami pakalpojumiem, jo radās problēmas ar apkures pieslēgšanu, – stāsta minēto Kurzemes prospekta namu iemītnieki. – Satraucoši signāli bija jau iepriekš. Sasaucām kopsapulci un nobalsojām par jaunu pārvaldnieku.
Māju uzticēja privātajam uzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs, kam ir laba reputācija. Norunātajā laikā jaunā apsaimniekotāja pārstāvji vērsās pie iepriekšējā pārvaldnieka pēc dokumentiem. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā skaidri norādīts, kādi papīri tam jānodod mājas pārstāvim.
Vispirms iedzīvotāji un AS Rīgas namu apsaimniekotājs pārstāvji uzklausīja pretrunīgus solījumus, bet, ieradušies uzņēmumā Laf Nami uz tikšanos, atdūrās pret slēgtām durvīm.
Kāpēc viņi baidās no patiesības?
AS Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētāja palīdze Ruta Eihmane:
– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka amatu zaudējušajam pārvaldniekam mēneša laikā jānodod lietvedība un uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības. Tas attiecas uz visu dokumentāciju – tehnisko, juridisko un finanšu. Diemžēl reti kurš pārvaldnieks lietas nodod bez cīņas.
Sarežģījumi rodas pat mājās, kas aiziet no pašvaldības uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks aprūpes. Ruta Eihmane stāsta, ka viņas uzņēmums no pašvaldības pārvaldnieka nav saņēmis dokumentus par vairākām mājām Mežciemā un Pārdaugavā. Iedzīvotāju jauno pārstāvi dzenā pa kabinetiem, loki noslēdzas, bet rezultāta nav.
– Ja, pārņemot māju, neizdodas iegūt dokumentus, rodas dažādas problēmas. Piemēram, mēs nezinām, cik daudz naudas uzkrājusi dzīvokļu īpašnieku kopība, kādi ir tās parādi, – saka AS Rīgas namu apsaimniekotājs pārstāve. – Jā, uzņēmums Rīgas siltums var pavēstīt, ka tādai un tādai mājai ir 10 000 latu parāds par siltumenerģiju, bet tas nenozīmē, ka tas pilnībā ir pašu iedzīvotāju parāds. Pilnīgi iespējams, ka pārvaldnieks gluži vienkārši daļu no klientiem saņemtās naudas nav pārskaitījis pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc arī viņš neatdod papīrus – baidās, ka tiks atmaskots.
Pārvaldīšana ar saistītām rokām
Jaunajiem pārvaldniekiem nākas rādīt apbrīnojamu izdomu. Piemēram, viņi savāc no iedzīvotājiem vecos dzīvokļa rēķinus, lai aprēķinātu reālos parādus.
– Bet informācijā mēdz būt arī neaizpildāmi tukšumi, – norāda Ruta Eihmane. – Teiksim, ja mājā veikti kādi darbi, mums no iepriekšējā pārvaldnieka jādabū līgumi ar būvuzņēmējiem – gadījumam, ja būs nepieciešams garantijas remonts. Bez līgumiem, vecajām tāmēm, ziņām par kopējo skaitītāju rādījumiem mums ir pilnībā saistītas rokas!
Piedzīt dokumentus no negodīgiem pārvaldniekiem iespējams tikai tiesas ceļā, bet tamlīdzīgu lietu iztiesāšana Latvijā ilgst gadiem. Kā tai laikā pārvaldīt un apsaimniekot māju? Iedzīvotāji šādā situācijā paliek bez tiesiskās aizsardzības. Bet iepriekšējais pārvaldnieks atklāti ņirdz par viņu prasībām.
– Vienā Kurzemes prospekta mājā dzīvokļu īpašnieki paši savāca pēdējos rēķinus, lai atvieglotu mums jauno sagatavošanu, – pastāstīja AS Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldniece Staņislava Gintalaite. – Drīz vien pamodās arī iepriekšējais pārvaldnieks no Laf Nami, noteica tikšanos, bet, kad mēs ar dzīvokļu īpašnieku kopības pārstāvjiem ieradāmies birojā, durvis bija slēgtas. Pārvaldnieks atbildēja uz mūsu telefona zvaniem, bet pieņemt iedzīvotājus atteicās.
Vai tā nav ņirgāšanās?
Vajadzīga valsts kontrole
– Latvijā ir spēkā likumi, kas uzliek pārvaldniekam par pienākumu nodot jaunajam mājas pārstāvim visu dokumentāciju, – komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko, – bet dzīvē šie likumi nedarbojas un to neievērotāji paliek nesodīti.
Pēc Igora Trubko domām, problēmu ir iespējams atrisināt. Šai nolūkā valsts līmenī jānosaka minimālās prasības katram profesionālajam pārvaldniekam. Šim cilvēkam (vai uzņēmumam) katru gadu būtu jānodod īpašā reģistrā pārskats par katru apsaimniekošanā esošo māju: veikto darbu un parādnieku saraksti, kopsapulču protokoli, finanšu informācija. Tad, pārņemot māju, jaunais pārvaldnieks varētu atrast pamata ziņas valsts datu bāzē.
– Iznāk, ka mums vajadzīga nosacīta pārvaldnieku licencēšana, – ir pārliecināts Trubko. – Ja cilvēks vai uzņēmums pārkāpj pārvaldīšanas likumu, nesniedz pārskatu par savu darbu, aiztur iedzīvotāju samaksāto naudu, tam jāaizliedz darboties. Šobrīd varas iestādes mājokļu īpašniekiem dod padomu pašiem kontrolēt savus pārvaldniekus. Tas ir absurds! Cilvēki, kas maksā par apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem, nevar katru dienu sekot tam, ko dara pārvaldnieks. Tas ir valsts pienākums.
Pašreiz iedzīvotāji dokumentāciju var kontrolēt tikai vienā veidā – regulāri pieprasot no pārvaldnieka pārskatus un noņemot svarīgāko dokumentu kopijas. Jebkuram dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piekļūt gandrīz visiem mājas dokumentiem. Ticiet man, rezerves mājas lietas izveide nebūs pārspīlējums, tas būs tikai saprātīgs piesardzības pasākums.