Apkures sezonas sākums allaž ir nervozs laiks. Saasinās parādu jautājumi, pārvaldnieks nepārprotami paziņo: „Tā kā mājā ir nemaksātāji, siltuma nebūs.” Ultimāts, uz kuru atbildes nav. Vai varbūt tomēr ir kāda izeja?
– Šoruden mēs pārņēmām piecas mājas, kurām iepriekšējais apsaimniekotājs atteicās pieslēgt apkuri, – pastāstīja namu pārvaldes Rīgas namu apsaimniekotājs vadītāja Taisa Štāle. – Jau dažu dienu laikā izdevās šīm daudzdzīvokļu mājām pieslēgt siltumu.
Iedzīvotāji saka: tas bija brīnums. Kompānija LAF nami, kas iepriekš apsaimniekoja mājas Kurzemes prospektā 18 un 24, kā arī kompānija Jaunā vide, kuras aprūpē bija mājas Ieriķu ielā 29 un 31 un Ainavas ielā 2a, pat nesolīja, ka radiatori kādu dienu varētu atdzīvoties.
Visās Rīgas namu apsaimniekotāja pārņemtajās mājās tiešām pastāv nemaksātāju problēma, parāds par siltumenerģiju tām ir no 8 līdz 15 tūkstošiem latu. Uzņēmums Rīgas siltums nevar atslēgt apkuri atsevišķi tikai parādniekiem, tāpēc ir gatavs kopā ar tiem saldēt arī godīgos maksātājus. Likums siltumapgādes uzņēmumam tādas tiesības neliedz. Šobrīd Latvijā siltumenerģijas gala patērētājs skaitās dzīvokļu īpašnieku kopība, tāpēc arī siltumu atslēdz visai mājai pat tādā gadījumā, ja rēķinus nemaksā trīs dzīvokļu īpašnieki no simt.
Bet mājām parādniecēm no skaidrojumiem labāk netiek, tās vēlas siltumu. Parasti pārvaldnieki piedāvā: ja vēlaties saņemt pakalpojumu, samaksājiet kaimiņu rēķinus.
Arī tas ir likumīgi. Ministru kabineta noteikumos Nr. 876, kurus mēs pilnībā publicējam šajā numurā (9.–10. lpp.), teikts:
„26. Piegādātājam ir tiesības, brīdinot trīs dienas iepriekš, pilnīgi vai daļēji pārtraukt siltumenerģijas piegādi lietotājam (...), ja lietotājs noteiktajos termiņos neveic norēķinus atbilstoši līguma nosacījumiem.”
Lai atjaunotu siltumenerģijas padevi, piegādātājam ir tiesības pieprasīt parāda samaksu uzreiz vai pēc saīsināta grafika. Bet tas nozīmē, ka katram godprātīgajam dzīvokļa saimniekam jāsamaksā 100–200 latu parādā palikušā kaimiņa vietā. Turklāt bez garantijas, ka pārvaldniekam izdosies piespiest īsto parādnieku visu samaksāt un tādējādi viņi varēs savu naudu atgūt.
Cilvēki lielākoties nav ar mieru maksāt citu vietā, tāpēc dažiem „saltajiem namiem” mocības turpinās līdz pavasarim.
– Mēs atradām veidu, kā palīdzēt mājām, – stāsta Taisa Štāle. – Mēs paši avansa veidā daļēji samaksājām parādus un tādējādi panācām siltuma pieslēgšanu ļoti īsā laikā.
No Rīgas namu apsaimniekotāja puses tā nav labdarība, arī pašiem dzīvokļu īpašniekiem jāpapūlas, lai problēma tiktu atrisināta. X mājai, piemēram, ir 12 000 latu parāds par siltumenerģiju. Pārejot Rīgas namu apsaimniekotāja aprūpē, tās iemītnieki nolēma izveidot uzkrājumus parāda apmērā.
– Šai nolūkā viņi 36 mēnešus papildus maksās 10 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru, līdz uzkrājums būs sasniedzis 12 tūkstošus latu, – saka Štāle.
Tostarp pārvaldnieks jau sāk aktīvi strādāt ar parādniekiem: sūta brīdinājumus, iesniedz prasības tiesā. Saskaņā ar kopsapulces lēmumu mājas parāds pakāpeniski tiek dzēsts par kopējiem līdzekļiem, bet, tiklīdz izdodas kādu summu atgūt no īstajiem parādniekiem, pārvaldnieks uzreiz to pārskaita uzkrājumu kontā. Ideālā variantā visus godprātīgo iedzīvotāju uzkrātos 12 tūkstošus latu pēc dažiem gadiem varēs novirzīt mājas remontam.
Tā ar vienu Rīgas namu apsaimniekotāja lēmumu reizē noķerti trīs zaķi: māja vairs nesalst, aktivizējies darbs ar parādniekiem un vēl remonta fonds papildinās.
– Maksājumu disciplīna mājās ir pilnībā atkarīga no tā, kā pārvaldnieks strādā ar iedzīvotājiem, – uzskata Taisa Štāle. – Mūsu mājās rēķinus akurāti maksā 96–98% iemītnieku. Tas ļauj risināt vecās problēmas un izvairīties no jaunām.
Te daudziem pārvaldniekiem būtu ko pamācīties.