Rudenī iedzīvotāji var iepazīties ar savas mājas apsaimniekošanas plāniem nākamajam gadam. Saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu apsaimniekošanas uzņēmumiem līdz 15. oktobrim jānosūta klientiem 2013. gada tāmes projekti. No šiem dokumentiem var uzzināt daudz interesanta – kāda būs maksa par mājas apsaimniekošanu nākamajā sezonā, kādi remonta darbi ieplānoti, cik dārgi iedzīvotājiem izmaksā sētnieka pakalpojumi.
Pirmo jautājumu par gada tāmēm redakcija saņēma īsi pirms oktobra numura iznākšanas. Kādas divpadsmit stāvu mājas iemītnieki Pārdaugavā bija iepazinušies ar 2013. gada plāna projektu. Pārvaldnieka ieceres viņus apmierina, tikai samulsinājusi viena tāmes pozīcija – mājas, tās pamatkonstrukciju tehniskā apsekošana. Pārvaldnieks par šo pakalpojumu paredzējis no iedzīvotājiem 2,5 tūkstošu latu lielu maksu.
– Gribētos saprast, ko ietver tehniskā apsekošana un kāpēc tā tik dārgi maksā, – saka mājas iemītnieki.
Kas jādara pārvaldniekam?
Uz jautājumu, kas ir tehniskā apsekošana, precīzu atbildi dod Ministru kabineta noteikumi Nr. 907. Lūk, pilnīgs to darbu saraksts, kuri apsaimniekošanas uzņēmumam jāveic jūsu mājā:
„10. Piesaistītā zemesgabala vizuālās pārbaudes ietvaros tiek veiktas šādas darbības:
10.1. ietvēm un piebraucamajiem ceļiem, tiltiem, laipām un kāpnēm:
10.1.1. divas reizes gadā – lietusūdens noteces vizuālā pārbaude;
10.1.2. divas reizes gadā – seguma un malu stāvokļa vizuālā pārbaude;
10.2. apzaļumojumiem:
10.2.1. divas reizes gadā – koku lapotņu un sakņu stāvokļa vizuālā pārbaude;
10.2.2. divas reizes gadā – apzaļumojumu ietekmes uz dzīvojamo māju, tās iekārtām un inženierkomunikācijām vizuālā pārbaude;
10.3. sētām, žogiem, vārtiem, atbalsta mūriem:
10.3.1. divas reizes gadā – krāsojuma un citu veidu apstrādes vizuālā pārbaude;
10.3.2. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav notikusi nosēšanās;
10.3.3. divas reizes gadā – vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušies citi bojājumi;
10.4. divas reizes gadā – notekūdeņu krājtvertņu un individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, atkritumu konteineru un to laukumu vai atrašanās vietu vizuālā pārbaude.
11. Dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku pamatkonstrukciju profilaktiskās apsekošanas ietvaros reizi gadā tiek veiktas šādas darbības:
11.1. pamatu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:
11.1.1. nav notikusi nosēšanās;
11.1.2. nav radušās plaisas;
11.1.3. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);
11.1.4. nav atlobījies apmetums;
11.1.5. aukstums un mitrums nav nodarījis bojājumus;
11.2. nesošo sienu, pārsegumu un kāpņu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai:
11.2.1. nav notikusi nosēšanās;
11.2.2. nav notikusi šuvju atvēršanās starp mājas elementiem (piemēram, pamata blokiem, paneļiem);
11.2.3. nav radušās deformācijas (piemēram, nosvērumi, izliekumi);
11.2.4. nav radušies mitruma vai pelējuma plankumi, kondensāta radīti bojājumi, krāsojuma bojājumi;
11.3. jumta un jumta pārkares vizuālā pārbaude:
11.3.1. jumta nesošajām konstrukcijām;
11.3.2. jumta segumam;
11.3.3. jumta šuvēm;
11.3.4. jumta lūkām un savienojumiem;
11.3.5. ūdensnoteku tīrībai;
11.4. fasādes elementu vizuālā pārbaude:
11.4.1. fasādēm, balkoniem, cokoliem un karnīzēm;
11.4.2. logiem un durvīm, to rāmjiem, blīvēm, slēdzenēm, eņģēm, stiklojumam vai virsmai;
11.5. skursteņu un dūmvadu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas un mitruma radīti bojājumi;
11.6. pagraba telpu vizuālā pārbaude:
11.6.1. sienām, grīdām un griestiem, lai konstatētu, vai nav parādījušies mitruma vai pelējuma plankumi vai kondensāts;
11.6.2. lai konstatētu, vai nav radies kondensāts uz ūdensvada caurulēm vai citām konstrukcijām pagraba telpās;
11.6.3. lai konstatētu, vai neiesūcas ūdens.
12. Reizi gadā veicama dzīvojamās mājas un tai piederīgo ēku iekštelpu grīdu, griestu un sienu virsmu vizuālā pārbaude, lai konstatētu, vai nav radušās plaisas, nosēdumi vai kondensāts, kā arī citi pelējumu veicinoši faktori vai pelējuma sēne.
13. Reizi mēnesī veicama inženierkomunikāciju vizuālā pārbaude:
13.1. apkures sistēmai;
13.2. ūdensapgādes sistēmai;
13.3. kanalizācijas sistēmai;
13.4. ventilācijas sistēmai un klimata iekārtām;
13.5. gāzesapgādes sistēmai.
14. Papildus šo noteikumu 10., 11., 12., un 13. punktā minētajām pārbaudēm vizuālo pārbaudi veic arī pēc vētrām, plūdiem, spēcīgiem nokrišņiem un citām dabas stihijām, kas var radīt dzīvojamās mājas un tajā esošo iekārtu un inženierkomunikāciju bojājumus, kā arī pēc avārijas situācijām, kas var radīt apdraudējumu”.
No „kopējā katla” – uz individuāliem aprēķiniem
Tagad – otrs iedzīvotāju jautājums: vai mājas tehniskā apsekošana var maksāt 2,5 tūkstošus latu gadā? To komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Igors Trubko:
– Mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izdevumus uzņēmumi nosaka pēc diviem atšķirīgiem principiem. Pirmais – „kopējā katla” princips. Spriežot pēc lasītāju teiktā, tieši pēc tā tiek aprēķināta tehniskās apsekošanas cena viņu mājā. Māja ir liela, tāpēc arī pakalpojums maksā nesamērīgi dārgi.
– Kāda ir šā principa būtība?
– Liela namu pārvalde sarēķina savus kopējos gada izdevumus par VISU māju tehnisko apsekošanu. Tādējādi pārvaldnieks iegūst „pacientu vidējo temperatūru slimnīcā”, tas ir, māju tehniskās apsekošanas vidējo cenu visā namu pārvaldē, rēķinot uz dzīvojamās platības vienu kvadrātmetru. Iedzīvotājiem nākas katru mēnesi kārtot šo maksājumu apbilstoši dzīvokļa platībai.
– Bet iznāk, ka nelielas mājas par apsekošanu maksās daudz mazāk nekā lielās. Vai tas ir taisnīgi?
– Kopējā katla princips nav pats samērīgākais šādiem aprēķiniem. Lielas mājas tehniskā apsekošana maksā tikai par 30% dārgāk nekā mazas, bet, ja piemēro vienādu maksu par dzīvojamās platības kvadrātmetru, iznāk, ka divstāvu mājas iemītnieki par pakalpojumu maksā 100 latu gadā, bet divpadsmit stāvu mājai nākas izlikt jūsu jau pieminētos 2,5 tūkstošus latu.
– Vai tas nav likuma pārkāpums?
– Kamēr māja atrodas Rīgas domes bilancē – nē. Taču iedzīvotāji, 2013. gada tāmē ieraugot neizskaidrojami lielus izdevumus par mājas tehnisko apsekošanu, var tos apstrīdēt namu pārvaldē un palūgt pakalpojuma cenu viņu mājai noteikt individuāli. Tā arī ir galvenā alternatīva „kopējā katla” principam: precīzs maksas aprēķins par apsekošanu katrai mājai.
– Vai to iespējams panākt?
– Esmu pārliecināta, ka ir. Pārvaldnieki vienmēr piedāvā klientiem individuālu maksas aprēķinu par sētnieka pakalpojumiem – atkarībā no katras konkrētas mājas vajadzībām. Kaut kādu vidējo uzkopšanas cenu visām namu pārvaldes aprūpē esošajām mājām noteikt neviens neņemas, tas būtu muļķīgi un izraisītu protestus. Tāpēc pats pareizākais būtu atsevišķi aprēķināt arī maksu par tehnisko apsekošanu.