Pagājušajā nedēļā notika pirmā lielā SIA Rīgas namu pārvaldnieks valdes priekšsēdētāja Ervina Straupes tikšanās ar iedzīvotājiem. Dzīvokļu īpašnieki un māju vecākie varēja pašvaldības namu pārvaldes vadītājam paust savas problēmas un uzdot aktuālus jautājumus.
„Es pārstāvu māju Lubānas ielā 43, korpuss 4. Pagājušajā gadā no zemes īpašniekiem saņēmām lielus rēķinus par mājai piesaistītā zemes gabala nomu. Teikšu atklāti: tas bija spēriens, kas lika iedzīvotājiem pievērsties mājas lietām.
Mūsu māja būvēta 1958. gadā, tajā ir vienas kāpnes, astoņi dzīvokļi. Divdesmit gados esam samaksājuši namu pārvaldei vismaz 20 tūkstošus latu, bet neesam pieredzējuši nekādus plānveida remonta darbus.
Pagājušajā gadā nolēmām izskatīt Rīgas namu pārvaldnieka piedāvāto tāmi un sarēķinājām, ka tikai tehniskās apkopes pozīcijā vien pārmaksājam namu pārvaldei 300–400 latu gadā. Savus labojumus tāmē nepaspējām izdarīt, tāpēc maksājam atbilstoši namu pārvaldes noteiktajiem tarifiem. Vēlamies ieteikt, lūk, ko: uzticiet atbildību par mūsu mājām konkrētiem namu pārvaldes darbiniekiem, kuri personiski zinātu visu par māju tehnisko stāvokli, varētu aprunāties ar iedzīvotājiem un saskaņot tāmes. Ļoti lūdzam nestrādāt ar klientiem formāli!”
– Labs ierosinājums, uz kuru varu atbildēt ļoti īsi. Nupat mēs beidzām jauno speciālistu atlasi namziņa amatam. Katram tādam darbiniekam būs uzticētas 80–100 mājas. Šiem cilvēkiem, kā jau jūs iesakāt, būs pilnībā jāatbild par uzticētajiem objektiem, jāzina visas to problēmas un jāprot iedzīvotājiem izskaidrot ikvienu apsaimniekošanas tāmes pozīciju.
„Mēs esam Bieziņa ielas 7. nama iedzīvotāji. Pēdējo triju gadu laikā mūsu māju ļoti bieži apmeklējusi avārijas brigāde, turklāt izsaukumi parasti ir bijuši tikai sestdienās un svētdienās. Situācija reizēm ir vienkārši smieklīga: piektdienā elektriķis veic mājā plānotos darbus, bet jau svētdienā viņš ierodas pēc avārijas izsaukuma, kas maksā 52 latus.
Ir vēl viena pretenzija. Likumā skaidri pateikts: ja mājā notikusi avārija, pārvaldniekam desmit darba dienu laikā jāinformē iedzīvotāji par veiktajiem darbiem un to izmaksām, tikai pēc tam viņš var izrakstīt rēķinu par remontu. Mēs ne reizi neesam saņēmuši no namu pārvaldes tādu pārskatu, tāpēc uzskatām, ka nauda avārijas remontam mājai norakstīta nelikumīgi. Lūdzam atdot mūsu naudu! Pretējā gadījumā gatavosim dokumentus iesniegšanai tiesā.
Šogad namu pārvalde tāmē ieplānojusi noteiktu summu avārijas izsaukumiem. Pēdējos trīs gadus mūsu māja avāriju likvidētājiem ir maksājusi aptuveni 500 latu gadā, bet tagad, saņēmuši tāmi, mēs kļuvām gluži mēmi: namu pārvalde šādiem izsaukumiem jau paredzējusi 1500 latu. Kas notiek?”
– Jums ir pilnīga taisnība: namu pārvaldei desmit dienu laikā jāinformē iedzīvotāji par veiktajiem avārijas darbiem. Ja tas netiek darīts, tas ir likuma pārkāpums, – teic Ervins Straupe. – Runājot par avārijas izsaukumu izmaksām, varu teikt, ka vecās namu pārvaldes ar šiem izdevumiem rīkojās dažādi. Vienas aprēķināja savu avārijas brigāžu uzturēšanas izmaksas un dalīja tās ar visu apsaimniekošanā esošo māju dzīvojamās platības kvadrātmetriem. Tādējādi iedzīvotāji dabūja visam iecirknim izlīdzinātu maksājumu.
Citas namu pārvaldes izrakstīja mājai rēķinu par faktisko avārijas brigādes izbraukumu. Iedzīvotāji ar šo sistēmu nebija mierā. Viens izsaukums varēja maksāt 40–50 latu. Bet ja nu šādu izsaukumu gadā bija 15–20?
Tāpēc 2012. gada tāmēm izvēlējāmies izlīdzināto maksājumu, kas ir atkarīgs no mājas kopējās platības. Ko tas dod? Ieguvējas ir mājas, kurām bieži nepieciešams avārijas remonts, jo tās maksā tikpat, cik mājas, kuras avārijas brigādi izsauc divas trīs reizes gadā.
Bet mājām, kuras nevēlas maksāt „kopējā katlā”, mēs piedāvājam citu variantu. Ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir gatava pieņemt lēmumu, ka par avārijas dienesta darbu māja maksā pēc faktiski paveiktā, namu pārvalde avārijas darbu pozīciju tāmē svītros. Bet tad jārēķinās ar risku, ka faktiskā maksa par avārijas likvidēšanu var izrādīties lielāka par izlīdzināto maksājumu.
Jūsu māja lūdz kompensēt maksu par avārijas remontdarbiem, kas veikti, pārkāpjot likumu. Informēju, ka mūsu namu pārvalde teju pieņems darbā piecus augstas kvalifikācijas būvinženierus. Jaunajiem darbiniekiem būs sarežģīts uzdevums – divu gadu laikā apsekot visas 4000 Rīgas namu pārvaldnieka aprūpē esošās mājas.
Tehniskā apsekošana tiks veikta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Inženieriem vajadzēs izpētīt katru māju, sākot no jumta un beidzot ar pagrabu, un uzrakstīt slēdzienu par tās stāvokli. Viņi pārbaudīs arī iepriekšējo namu pārvalžu veiktos darbus – vai tie atbilst dokumentiem un vai vispār ir veikti.
Varu apsolīt: ja konstatēsim, ka nauda mājai norakstīta bez pamata, mēs veiksim pārrēķinu un atdosim iedzīvotājiem viņu uzkrājumus. Bet tas nenotiks uzreiz, tas tiks izdarīts divu gadu laikā.
Vispirms tehniskā apsekošana tiks veikta mājām, kurām parāds ir mazāks par 5000 latiem vai arī ir uzkrājumi, tad ēkām, kuru iemītnieki visbiežāk sūdzas par tehniskām problēmām, pēc tam visām pārējām.
„Mūsu mājā Vīlipa ielā 6 izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Daudzdzīvokļu mājai pierakstīti 3000 kvadrātmetru zemes, bez tam sētniekam liek uzkopt vēl 1500 kvadrātmetru lielu privātās zemes gabalu. Mēs nevaram dabūt ne zemes plānu, ne ziņas par tās īpašniekiem. Mājas grāmatu namu pārvaldes iecirknī arī mums nerāda!”
– Ministru kabineta noteikumi tiešām uzliek pārvaldniekam par pienākumu katrai mājai iekārtot atsevišķu mājas grāmatu. Šajās grāmatās jābūt visiem dokumentiem par mājai piesaistītā zemesgabala īpašniekiem, tāpat arī līgumiem un tāmēm. Saskaņā ar noteikumiem iedzīvotāji var bez šķēršļiem iepazīties ar šiem papīriem kaut šodien, – apstiprina Ervins Straupe.
– Bet patiesība ir tāda, ka mājas grāmatas mēs varēsim sakārtot tikai līdz 2014. gadam. Mūsu aprūpē ir vairāk nekā 4300 Rīgas namu. Dokumentācija, ko saņēmām no vecajām namu pārvaldēm, ir ļoti dažādā stāvoklī. Ir mājas, kurām visi dokumenti noformēti, bet ir arī tādas, kur kārtības ieviešana dokumentos vēl prasīs lielas pūles.
Mājas grāmatu radīšana ir tieši saistīta ar mūsu jauno speciālistu – būvinženieru darbu. Pabeiguši māju apsekošanu, viņi grāmatas piepildīs ar pareiziem dokumentiem par objektu tehnisko stāvokli. Lai gan Rīgā būs arī mājas, kur process beigsies ātrāk, pilnībā mājas grāmatu noformēšanu mēs pabeigsim 2014. gadā.
„Kāpēc namu pārvalde šogad rēķinus par mājai piesaistītās zemes nomu mums sūta nevis katru mēnesi, bet gan reizi ceturksnī?”
– Šāda situācija nav radusies nejauši. Līdz pagājušā gada beigām nomas maksa bija iekļauta kopējā dzīvokļa rēķinā. Bet mēs redzam, ka šis maksājums ir viens no problemātiskākajiem, īpaši jau ziemas sezonā. Tāpēc nolēmām to nodalīt atsevišķā rēķinā, lai – teikšu atklāti! – tie klienti, kas nevar samaksāt par zemi, turpinātu mierīgi maksāt par dzīvokli pēc atsevišķa rēķina, nekrājot soda procentus.
Ideāli būtu katru mēnesi nosūtīt iedzīvotājiem atsevišķu zemes nomas rēķinu, bet atzīšos godīgi: pagaidām mēs to tīri tehniski nevaram nodrošināt.
„Dzīvoju Staiceles ielā 7. Pagājušajā gadā mums palielināja zemes nomas maksu. Bijām noraizējušies un lūdzām parādīt mums līgumu ar zemes īpašnieku. Izrādījās, ka pārvaldnieks mūsu vārdā parakstījis vienošanos pēc maksimālās likmes – 6% no zemesgabala kadastrālās vērtības gadā.
Pērnajā novembrī sasaucām 60 dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Protokolā tika ierakstīts: mājas iedzīvotāji pilnvaro pārvaldnieku panākt, lai nomas maksa tiktu samazināta līdz 3% gadā.
Saņēmu no namu pārvaldes atbildi, ka tas neesot iespējams. Kāpēc jūs pārslēdzāt līgumu ar iepriekšējiem nosacījumiem, ja dzīvokļu īpašnieku kopsapulce jums tādas pilnvaras nebija devusi?”
– Nelaime tāda, ka sapulce nebija pieņēmusi pilnīgu lēmumu. Tai vajadzēja pilnvarot namu pārvaldi sākt tiesāšanos gadījumā, ja neizdodas vienoties ar zemes īpašnieku.
Piedevām dzīvokļu īpašniekiem jāizlemj, kā rīkoties, ja lieta tiešām nonāk līdz tiesai. Tiesāšanās Latvijā norisinās ļoti lēni. Pieļausim, ka tā ievilksies līdz vidējam termiņam – pieciem gadiem. Šai laikā mēs naudu no iedzīvotājiem neiekasēsim. Bet pēc pieciem gadiem tiesa var nolemt, ka zemes īpašnieka prasība saņemt maksu pēc 6% likmes ir pamatota. Tādā gadījumā cilvēkiem uzreiz vajadzēs samaksāt rēķinu par visu aizvadīto laika posmu, bet tā būtu milzu summa.
Protams, kopsapulcei ir tiesības pilnvarot pārvaldnieku vest sarunas par zemes nomas maksas samazināšanu. Bet savā protokolā dzīvokļu īpašniekiem jānorāda, ka ir gatavi uzņemties visas tiesiskās sekas un samaksāt pārvaldniekam ar mājas lēmuma izpildi saistītos tiesas izdevumus.
„Mūsu mājas iemītniekiem no Staiceles ielas 1 ir jautājums: cik ātrā laikā namu pārvaldei jādod atbilde uz klienta rakstisku iesniegumu? Un kas šīs atbildes sagatavo? Lieta tāda, ka 2011. gada 20. maijā mēs uzrakstījām jums vēstuli, pieprasot veikt sarunas ar mūsu mājai piesaistītās zemes īpašnieku par nomas maksas samazināšanu. Vai tad mums nevajadzēja saņemt kaut kādu atbildi?”
– Jums noteikti vajadzēja saņemt atbildi, un ļoti žēl, ka tā nav noticis. Apņemamies atbildēt tuvākajās dienās. Saskaņā ar likumu namu pārvaldei jāsniedz iedzīvotājiem rakstiski paskaidrojumi 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.
Informāciju atbildei sagatavo attiecīgais iecirknis, atbildi raksta namu pārvaldes darbinieki.
P.S. SIA Rīgas namu pārvaldnieks administrācija apstiprināja gatavību tikšanās ar māju pārstāvjiem rīkot reizi mēnesī. Tiesa, šā pasākuma norises datumi un formāts vēl jāprecizē.