Daudzi nelielu māju iemītnieki saprot, ka ņemt pārvaldīšanu savā ziņā nozīmē ietaupīt līdzekļus, reizēm arī ātrāk tikt pie remonta. Bet izšķirties par tādu patstāvību reizēm ir grūti. Vai prātojat, kā rīkoties? Uzziniet par zemūdens akmeņiem, kas jūs gaida ceļā uz savas mājas pārvaldīšanu.
„Neko sliktu neesmu darījis!”
Andris ieradās redakcijā ļoti sarūgtināts tūlīt pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) apmeklēšanas. Tur viņš bija brīdināts, ka nodarbojas ar nelikumīgu komercdarbību un var saņemt sodu.
– Bet es taču neko sliktu neesmu darījis, – puisis nopūtās, – vienkārši gribēju pārvaldīt māju, kurā pats dzīvoju.
Andra māja (saprotamu iemeslu dēļ neminam tās adresi) ir pavisam neliela – tikai desmit dzīvokļu. Pēdējo gadu laikā iedzīvotāji nomainījuši divus pārvaldniekus, bet vēlamo apsaimniekošanas kvalitāti tā arī nav panākuši.
– Mēs tikai maksājām naudu, bet pretī nesaņēmām nekādus manāmus pakalpojumus mājas uzlabošanai, – viņi gaužas.
Kad pēdējā namu pārvalde paziņoja, ka likvidējas, iedzīvotājiem nekas cits neatlika kā pārņemt māju pašu pārvaldīšanā. Kaimiņi sapulcējās pie mājas durvīm un pilnvaroja Andri kā pašu jaunāko un enerģiskāko ķerties pie dokumentu noformēšanas.
– Tā sanāca, ka pats arī sāku pārvaldīt māju, – viņš stāsta. – Atvēru kontu uz sava vārda, aprunājos ar iedzīvotājiem. Nolēmām mājas remonta fondā maksāt 12 santīmus par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Tā nav nekāda lielā nauda, bet pēdējo astoņu mēnešu laikā mēs gan skursteņus esam pārmūrējuši, gan jumtu salāpījuši, gan jaunas ārdurvis ielikuši.
Tas viss kļuva iespējams tāpēc, ka cilvēki uzticējās Andrim. Turklāt viņš no iepriekšējā apsaimniekotāja bija pārņēmis mājas ilggadējos ietaupījumus – pusotra tūkstoša latu. Naudas glabāšanai viņš atvēra kontu uz sava vārda un pamazām vien sāka organizēt mājā remonta darbus.
Neliela māja likuma slazdos
Mājas iemītnieki bija apmierināti, arī Andris par dzīvi nežēlojās. Taču pavisam nesen viņš saņēma uzaicinājumu ierasties VID.
– Inspektors aizrādīja, ka es nelikumīgi nodarbojos ar komercdarbību, – par VID apmeklējumu stāsta Andris. – Pildot pārvaldnieka pienākumus, man vajagot reģistrēties kā individuālam komersantam vai pašnodarbinātai personai.
Vēl Valsts ieņēmumu dienestā esot paziņojuši, ka Andrim jāmaksā nodokļi no visiem viņa kontā ieskaitītajiem mājas līdzekļiem – tie it kā esot... viņa paša ienākumi.
– Mazajām mājām visur met sprunguļus ceļā! – puisis bija dziļi sašutis. – Mēs maksājam valstij nodokļus no algas, nodokļus par dzīvokli un zemi, nodokļus par komunālajiem pakalpojumiem. Tagad mūs vēl spiež dalīties savos niecīgajos remonta uzkrājumos. Atliek viens – mest pārvaldīšanu pie malas un nodot māju kādam svešam apsaimniekošanas uzņēmumam. Bet tas noteikti cels cenas. Neviens komersants nebūs ar mieru bez maksas pārvaldīt māju, kā es to darīju!
Izdevīgāk ir dibināt biedrību
Neiedziļinoties situācija šķiet absurda un bez izejas. Nolēmām ar jautājumiem vērsties pie mūsu pastāvīgās ekspertes Taisas Štāles, ekonomikas maģistres ar daudzu gadu pieredzi māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas grāmatvedībā.
– Vai tiešām cilvēkam, kurš nolēmis bez atlīdzības pārvaldīt māju, noteikti jāreģistrē savs īpašais statuss?
– Pastāv vairāki varianti, – skaidro Taisa Štāle. – Dzīvokļa īpašniekam, kurš kļuvis par pārvaldnieku, tiešām jāsakārto attiecības ar VID. Viņam ir tiesības reģistrēties kā individuālam komersantam vai pašnodarbinātai personai. Viņš var arī atvērt savu mikrouzņēmumu, nodibināt pats savu sabiedrību ar ierobežotu atbildību vai arī organizēt mājā dzīvokļu īpašnieku biedrību.
– Kurš no variantiem būtu visizdevīgākais cilvēkam, kas pārvalda nelielu māju?
– Vislabāk būtu izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību. Tādas organizācijas nodod finanšu nodaļā vienkāršotas gada bilances un pārskatus. Turklāt starpība starp mājas ienākumiem un izdevumiem šādā gadījumā paliek biedrības kontā, iegūst rezerves fonda statusu un netiek aplikta ar nodokļiem.
– Vai, izveidojot biedrību, iedzīvotāji var Andri ievēlēt par valdes priekšsēdētāju un pilnvarot turpmāk pārvaldīt māju?
– Tieši tā.
– Kādus nodokļus maksā dzīvokļu īpašnieku biedrības?
– Ja biedrībā kā māju apkalpojošā organizācijā strādā algoti darbinieki, jāmaksā Latvijā noteiktie darbaspēka nodokļi. Ja pārvaldnieks strādā bez maksas, bet citu darbinieku nav, nekādi tiešie nodokļi biedrībai nav jāmaksā. Svarīgi tikai neaizmirst iesniegt finanšu nodaļā gada pārskatus.
Kā nekļūt par grēkāzi
– Kas notiks, ja Andris pēc VID ieteikuma reģistrēsies kā pašnodarbināta persona vai individuālais komersants?
– Visi līdzekļi, kas nonāks viņa kontā, tostarp arī komunālie maksājumi skaitīsies Andra tiešais ienākums un tiks aplikti ar attiecīgu nodokli – vai nu 15% no kopējā līdzekļu apgrozījuma, vai arī 25% no mājas ienākumu un izdevumu starpības.
– Atdot tik lielu naudu negribas.
– Tāpēc pārvaldniekam, kas rīkojas ar mājas naudu, nav izdevīgs pašnodarbinātas personas vai komersanta statuss. Tas palielina nodokļu slogu mājai, kā arī palielina pārvaldnieka personisko atbildību par iedzīvotāju parādiem.
– Kā to saprast?
– Ja māju pārvalda privātpersona, visi līgumi ar pakalpojumu sniedzējiem tiek slēgti uz viņa vārda. Ja daļa iedzīvotāju paliks parādā par siltumu vai ūdeni, piegādātāji ar pretenzijām ies pie pārvaldnieka. Tiesas ceļā tie var vērst piedziņu uz viņa personisko mantu. Tas ir ļoti neizdevīgi, jo godīgs cilvēks, kurš uzņēmies savest kārtībā savu māju, var ciest citu iedzīvotāju parādu dēļ.
– Kādu padomu varat dot Andrim un citiem, kas nonākuši līdzīgā situācijā?
– Pirmkārt, nevajag pārņemt mājas pārvaldīšanu, nekonsultējoties Valsts ieņēmumu dienestā. Otrkārt, ja cilvēks nezināšanas pēc vairākus mēnešus pārvaldījis māju bez speciāla statusa, viņam draud lieli naudas sodi. Tāpēc Andrim vajadzētu iespējami ātrāk mājā izveidot dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārskaitīt uzkrājumus uz biedrības kontu. Kopsapulces protokolā jānorāda, ka Andris šo līdzekļus saņēmis pagaidu glabāšanā, līdz mājā tiek izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība. Tādējādi gan māja, gan pārvaldnieks var izvairīties no soda un lielām nepatikšanām nākotnē.