Negaidiet sodu

Dzīvokļu īpašnieku biedrību gada pārskats: tā pareiza sagatavošana 2024. gadā 

Latvijā ir nodibinātas simtiem dzīvokļu īpašnieku biedrības. Vienas savās mājās darbojas kā patstāvīgas pārvaldnieces, bet citu dibināšanas mērķis ir īpašnieku uzdevumā kontrolēt algotā pārvaldnieka darbu. Taču, lai ar kādiem nodomiem izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, 2024. gada pavasarī to gaida jauni izaicinājumi.

Sākot ar 2024. gadu, dzīvokļu īpašnieku biedrībām Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz padziļināts gada pārskats. Pilna dokumentu pakete jāsagatavo arī biedrībām, kas neveic finanšu darbību. Plašāk par prasībām stāsta apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs vadītāja, licencēta grāmatvede Taisija Štāle.

Kādos gadījumos mājas iedzīvotājiem bez savas sabiedrības neiztikt?

– Rīgas namu apsaimniekotājs pārziņā ir aptuveni 60 mājas, kurās ir izveidotas īpašnieku biedrības, – stāsta Taisija Štāle. – Atsevišķās mājās bez biedrības organizēšanas nevarēja iztikt, jo tas bija obligāts nosacījums dalībai valsts renovācijas programmā. Biedrības nepieciešamas arī tajās mājās, kurās remontdarbi tiek veikti ar Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu.

Atsevišķās mājās biedrības neveic finansiālu darbību, tas ir, nesaņem un nemaksā naudu. Citās mājās, gluži pretēji, visi maksājumi no iedzīvotājiem nonāk nevis apsaimniekotāja, bet gan pašas biedrības kontā. Pēc tam biedrības valde norēķinās ar pakalpojumu sniedzējiem, pārvaldnieku un pati kontrolē uzkrājumu fondu.

Neaizmirstiet „nulles” atskaiti!

– Kopš 2024. gada ir stājušies spēkā Biedrību un nodibinājumu likuma grozījumi, tādēļ ikvienai biedrībai tagad VID jāiesniedz samērā sarežģīts gada pārskats par savu darbību, – stāsta Taisija Štāle.

– Vai uzņēmumam šāds padziļināts pārskats jāiesniedz arī tad, ja tas gadiem nav veicis finansiālo darbību?

– VID no šāda uzņēmuma sagaida „nulles” pārskatu, bet tas jāaizpilda pēc tāda paša principa kā uzņēmumam, kurš veic finansiālu darbību.

– Kurš var sagatavot šo pārskatu?

–  Sākot ar 2024. gadu, pārskatu par biedrības finansiālo darbību var sagatavot tās štatā esošais grāmatvedis – šim pilna laika grāmatvedim nav vajadzīga licence. Savukārt, ja biedrībai nav sava grāmatveža, tā pārskata sagatavošanu var uzticēt tikai piesaistītam licencētam grāmatvedim.

Latvijā licences šo pakalpojumu sniegšanai saņēmuši vairāk nekā 3000 grāmatvežu. Licencēšanas process ir pietiekami sarežģīts.

Piemēram, licences iegūšanai grāmatvedim ir jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība. Klientam tā, protams, ir priekšrocība – viņš būs pasargāts no zaudējumiem, kas radušies grāmatveža kļūdas vai nolaidības dēļ, jo tos segs apdrošināšanas kompānija. Negatīvais aspekts ir tāds, ka licencētie grāmatveži paaugstina pakalpojumu cenas, cenšoties attaisnot savus ieguldījumus, lai saņemtu licenci.

Vai varam tikt galā pašu spēkiem?

– Vai var uzticēt atskaites sastādīšanu grāmatvedim, kurš dzīvo mājā un pats ir biedrības biedrs?

– Teorētiski var. Tikai jāsaprot, ka pēdējā laikā ir mainījušās prasības pārskata sagatavošanai. Ja dzīvokļa īpašnieks ir pensionējies grāmatvedis, viņš var netikt galā ar jaunā parauga pārskata sastādīšanu.

– Vai tiešām to var izdarīt tikai licencēts grāmatvedis?

– Jā. Turklāt svarīgi būtu izvēlēties grāmatvedi ne tikai ar licenci, bet arī ar pieredzi nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jomā. Mūsu biznesā ir ļoti daudz nianšu, kuras grūti saprast grāmatvedim, kurš, piemēram, visu mūžu nodarbojies ar algu aprēķiniem. 

Sods līdz 2000 eiro

– Gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts. Kas notiks ar dzīvokļu īpašnieku biedrībām, kuras laikā nepaspēs to iesniegt?

– Parasti VID uzņēmumiem dod mēnesi pārskata sagatavošanai. Ja uzņēmums šajā termiņā netiek galā, tam draud naudas sods līdz 2000 eiro.

– Kuru māju iedzīvotāji var saskarties ar īpašām grūtībām, sagatavojot gada pārskatu?

– Patiešām tāda māju kategorija pastāv. Tie ir īpašumi, kuros notiek renovācija. Šo īpašumu finanšu uzskaite dzīvokļu īpašnieku biedrībai ir vēl sarežģītāka, jo tai, lai saņemtu finanšu institūcijas Altum grantu, jāatbilst Eiropas prasībām.

Uzskaitīs arī brīvprātīgos

– Kādas vēl gada pārskata aizpildīšanas nianses nevajadzētu aizmirst?

– Ja dzīvokļu īpašnieku biedrībā nav algotu darbinieku, tad par brīvprātīgajiem (kas nesaņem atlīdzību) VID jāiesniedz atsevišķs ziņojums. Šis ir svarīgs gada pārskata pielikums.

Vēl viens gada pārskata pielikums ir pārskats par uzkrājumu līdzekļu atlikumu. Tajā jānorāda, cik naudas sabiedrība ir savākusi, cik iztērēta un cik atlicis.

– Kā izvēlēties īsto licencētu grāmatvedi?

– Licences un civiltiesiskās atbildības apdrošināšana jau apliecina šāda speciālista pietiekamu kvalifikāciju. Taču jāatceras, ka dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jānoslēdz līgums ar licencētu grāmatvedi un valdes vārdā jāizsniedz viņam pilnvarojums, piemēram, lai iesniegtu ziņojumu VID vai veiktu citas darbības.

Ir jāpasteidzas

– Gada pārskatu iesniegšanas termiņš tuvojas. Cik ātri licencēts grāmatvedis var sagatavot un iesniegt šādu pārskatu?

– Pārskata sagatavošana vidēji aizņem vairākas dienas. Bet tas nenozīmē, ka pārskatu uzreiz var iesniegt VID. Biedrību statūti reizēm paredz gada pārskata apstiprināšanu biedru kopsapulcē. Atgādināšu, ka šādas sapulces sasaukšana pēc normatīvos noteiktajiem termiņiem prasa vismaz divas nedēļas.

– Vai uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs pārraudzītajām mājām, kurās darbojas dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, jūs gatavojat pārskatus un citu finanšu dokumentāciju?

– Jā, tā ir. Bet izmaiņas noteikumos noved pie tā, ka pieaug māju apsaimniekošanas administratīvās izmaksas, tādēļ to māju iedzīvotājiem, kurās ir biedrības, ar to ir jārēķinās.

Jums vajadzīgs revidents!

– Kādas vēl jaunas prasības valsts izvirza dzīvokļu īpašnieku biedrībām?

– Šobrīd Uzņēmumu reģistrs pieprasa, lai dzīvokļu īpašnieku biedrībā tiktu ievēlēta revīzijas komisija, kuras locekļi nav biedrības valdes locekļi, un viņi kontrolētu valdes darbu no ārpuses. Šī prasība ir jāizpilda, jau reģistrējot biedrību.

Kurš modelis labāks – biedrība vai mājas vecākais?

– Vai ir jēga dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību, ja tā neplāno veikt finansiālo darbību?

– Kā jau minēju, biedrības dibināšanai ir jēga, ja dzīvokļu īpašnieki vēlas pretendēt uz valsts vai pašvaldības līdzfinansējumu remontdarbiem.

Vairumā citu gadījumu, lai kontrolētu apsaimniekotāja darbu, dzīvokļu īpašniekiem ir pietiekami ar mājas vecākā vai vairāku pilnvaroto personu izvēlēšanu dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, uzreiz nosakot viņu pilnvarojuma apmēru.

Pilnvarotas personas nodrošina saziņu starp dzīvokļu īpašniekiem un apsaimniekotāju un parasti var pieņemt patstāvīgus lēmumus par remontdarbu organizēšanu par nelielām summām, piemēram, līdz 5000 eiro.

Dzīvokļu īpašnieku biedrības un pilnvarotās personas funkcijas mājās, kurās biedrība neveic finansiālo darbību, praktiski ir vienādas.

– Atšķirība tikai tā, ka mājai ar pilnvaroto personu, nav jāsniedz gada pārskats Valsts ieņēmumu dienestā?

– Tieši tā.

Par svarīgākajām izmaiņām Biedrību un nodibinājumu likuma jaunajā redakcijā uzziniet šeit.