Apsaimniekotāja nomaiņa ietaupīja naudu!

16 dzīvokļu īpašnieki izglāba māju, kapitāli izremontēja pagrabu, darbos ietaupīja vairāk nekā 55 tūkstošus eiro un tagad gatavojas pilnai mājas renovācijai

Pirms kāda laika Rīgā, Dagdas ielā 3, notika nelaime. Mājas pagraba pārsegums zaudēja nestspēju, un iebruka pirmā stāva grīda. Par laimi, neviens necieta, tikai iedzīvotājus nācās evakuēt. Patlaban ir zināms, ka remonts mājai izmaksājis 35 tūkstošus eiro, kuri bija jāatmaksā pašiem iedzīvotājiem. Šādas nelaimes Rīgā notiek, bet šoreiz mēs pastāstīsim citādu stāstu, uzreiz pasakot, ka beigas ir labas. Šis ir stāsts par ļoti vecu 16 dzīvokļu koka māju Rīgā, Ezera ielā 5A. Tās dzīvokļu īpašnieki laikus sajuta nelaimes tuvošanos, veica remontu, ieekonomēja gandrīz 60 tūkstošus eiro un patlaban pretendē uz dalību energoefektivitātes paaugstināšanas programmā ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu.

Ar malkas apkuri un sausajām tualetēm

Ezera ielas apkaimē ir ne mazums koka ēku, diemžēl daudzas no tām ir avārijas stāvoklī.

– Nams Ezera ielā 5A ir būvēts 1890. gadā, kad Mīlgrābenā (Jaunmīlgrāvī) darbu sāka Jākoba Kārļa Jesena porcelāna fabrika. Mūsu māja ir fabrikas strādnieku māja, – stāsta dzīvokļa īpašniece Ruta. – Cienījamā vecuma dēļ jau padomju gados māja tika atzīta par dzīvošanai nepiemērotu, tāpēc nekādi apsaimniekošanas darbi netika veikti.

Deviņdesmitajos gados dzīvošanai nederīgie dzīvokļi tika nodoti privatizēšanai, tādēļ daļai mājas radās īpašnieki. Pašlaik šie cilvēki ir spiesti cīnīties par sava īpašuma glābšanu.

– Apkure mums ir autonoma, māja daļēji tiek apkurināta ar malku, daļēji – ar gāzi. Dažiem dzīvokļiem piebūvēs vēl ir saglabājušās sausās tualetes,– stāsta Ruta. – Es šeit sāku dzīvot 2002. gadā, un iesākumā šķita – viss ir labi.

Šādus tādus darbus iedzīvotāji veica pašu spēkiem – kāds salaboja nojumi, cits pienagloja fasādes dēļus. Pagalmā ir zaļā zona – pietiek vietas puķu dobēm, var pat gurķus audzēt.

Pēc dažiem mierīgi nodzīvotiem gadiem Ruta saprata, ka mājai nepieciešams pamatīgs remonts.

„Ko jūs gribat?!”

– Pati devos uz apsaimniekošanas uzņēmumu, lai pieprasītu mājas tehnisko apsekošanu. Mums piedāvāja kāpņu telpās uztaisīt kosmētisko remontu, taču katram bija skaidrs, ka tas mājai nav vajadzīgs – sliktākajā gadījumā sienas paši varējām nokrāsot. Apsaimniekošanas uzņēmuma iecirkņa inženieris man tieši noprasīja: „Ko jūs galu galā gribat?” Es atbildēt nemācēju, jo nezināju, kas tik vecai mājai ir nepieciešams.

  1. gadā mājā notika pirmā dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā kā neprivatizēto dzīvokļu īpašumu valdītājs piedalījās arī Rīgas domes pārstāvis.

– Diemžēl sapulce beidzās ar neko. Lēmumu pieņemt nevarējām, jo remontdarbu plānu apsaimniekotājs tā arī nebija sagatavojis, – atceras Ruta.

Laiks pierādīja, ka iedzīvotāji ne velti bija satraukušies un pārvaldniekam prasījuši remontdarbu plānu. Pirmā stāva dzīvokļu grīdās parādījās biedējošas plaisas, plaisas bija redzamas arī citu dzīvokļu sienās. Beidzot veiktās apsekošanas slēdziens bija nepārprotams – mājas pagrabs ir avārijas stāvoklī, tā pārsegumi ir zaudējuši nestspēju un var iebrukt jebkurā brīdī.

Prātam neaptverama nauda!

Ruta atceras:

– Toreiz mājas apsaimniekotājs paziņoja, ka iedzīvotājiem remonts kopā izmaksās aptuveni 85 tūkstošus eiro, turklāt apmēram 3 tūkstošus eiro no summas jāsamaksā par projektu. Man kā lielākā mājas dzīvokļa īpašniecei bija jāiemaksā aptuveni 10 tūkstoši. Manām iespējām neatbilstoši milzīga summa.

Avārijas stāvoklis un nereālā pārvaldnieka izveidotā tāme lika aizdomāties visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem. Beidzot īpašnieki pieņēma lēmumu – ņemt māju savā valdījumā un par apsaimniekotāju izvēlēties privāto uzņēmumu AS Rīgas namu apsaimniekotājs.

– Toreiz mēs vēl nezinājām, cik mums māja izmaksās. Paši veicām būvniecības firmu aptauju un izvēlējāmies pagraba nostiprināšanas piedāvājumu par 28 tūkstošiem eiro. Pie viena uzzinājām, ka remontdarbu veikšanai nav nepieciešama dārga projekta izstrāde, pilnīgi pietiek ar būvvaldes akceptētu konstruktīvo risinājumu plānu, kas izmaksāja apmēram 500 eiro.

Jaunais pārvaldnieks atļāva iedzīvotājiem sākt darbus, bet par tiem norēķināties vairāku gadu laikā. Tādā veidā apsaimniekošanas maksa mājai nepalielinājās 10 reižu, kā tas pēc līdzīgas avārijas novēršanas notika raksta sākumā pieminētajai mājai Dagdas ielā 3.

Nākamais solis – renovācija

Patlaban mājas pagrabs nostiprināts ar jauniem balstiem, notīrītas un nostiprinātas sijas. Pēc būvnieku teiktā, pagrabs pašlaik ir pilnīgi drošs.

– Pārējos darbus gribam veikt pilnas renovācijas ietvaros, piesaistot pieejamo Eiropas Savienības fondu atbalstu. Šī projekta ietvaros vēlamies sasniegt rādītājus, kas nodrošinātu līdzfinansējumu 50% apmērā, – stāsta idejas pārņemtie mājas iedzīvotāji.

Tagad iedzīvotājiem ir skaidrs, cik daudz darbu mājai obligāti jāizdara – jāstiprina pamati, jāremontē sausās tualetes un tā tālāk. Daudz darbu neliela māja var izdarīt pašu spēkiem, ir pārliecināti iedzīvotāji.

– Piemēram, veikt remontu apmalei gar pamatiem, – rāda Ruta. – Mājā dzīvo jauni vīrieši, starp viņiem ir arī būvnieki. Diemžēl šeit mēs saskārāmies ar pašvaldības dzīvokļu īrnieku absolūto vienaldzību. Viņi domā: „Nekas, ja šī māja sabruks, man tik un tā iedos jaunu dzīvokli, varbūt vēl labāku par šo.” Bet es esmu īpašniece, un, ja kaut kas notiks, neviens man vietā neko nedos, tieši tādēļ nevaru sēdēt un turēt rokas klēpī saliktas.

Tagad dzīvokļu īpašnieki ir apmierināti, ka paši var piedalīties mājas pārvaldīšanā, sekot līdzi tās stāvoklim, un, galvenais, – ka ir atraduši apsaimniekošanas uzņēmumu, kurš viņiem pa īstam palīdz.

Cerība uz valsts un Eiropas atbalstu

Ruta turpina stāstījumu:

– Pēc sarunas ar Rīgas namu apsaimniekotāja galveno inženieri ir skaidrs, ka nepieciešami vismaz 100 tūkstoši eiro, lai māju savestu kārtībā. Ja mūsu bijušais apsaimniekotājs savlaicīgi būtu veicis remontdarbus, iespējams, mums pašlaik nenāktos tik dārgi maksāt. Lūk, tikai viens piemērs: mājai vietām trūkst lietusūdens notekas, tādēļ nokrišņu ūdens gadiem tecēja uz fasādi. Koka mājai to ilgstoši nevar pieļaut – dēļi ir satrunējuši. Tagad mums jāatrod nauda fasādes remontam, bet pirms 10 gadiem būtu pieticis tikai ar lietusūdens noteksistēmas savešanu kārtībā.

Lēmums par pilnu mājas renovāciju tik nelielai mājai nebija viegls, jo darbu izpildei nāksies ņemt kredītu. Valsts programmas administrators – attīstības finanšu institūcija Altum – pieļauj siltināšanai ņemto kredītu atmaksas termiņu 20 gadu periodā.

Galvenais – tīrība un ventilācija!

Situāciju mājā Ezera ielā 5A komentē būvdarbu izpildītājs un būvuzņēmuma Panda VA vadītājs Viktors Isajevs:

– Objektā mēs strādājām divus mēnešus un patlaban pagrabs ir pilnībā izremontēts – visas konstrukcijas ir nostiprinātas un drošas. Savukārt līdz avārijas situācijai māja nonāca tāpēc, ka pagrabā nepārtraukti tecēja kanalizācija, kas uzturēja ārkārtīgi augstu mitruma līmeni. Vēlos iedzīvotājiem atgādināt, ka ikvienam pagrabam ir jābūt tīram un labi ventilētam, tikai tā konstrukcijas saglabāsies veselas.

Rīgā ir ļoti daudz vecu māju, kurām ir problēmas pagrabos. Ja iedzīvotāji laikus neattapsies un nesāks remontus, sevišķi tas attiecas uz ķieģeļu būvēm, māja var vienkārši sabrukt. Nelaimi var izprovocēt pat tāds „sīkums” kā garām braucoša smagā mašīna, kuras svars izraisa pietiekamu vibrāciju.

Par to, ka jūsu mājas pagrabā viss nav labākajā kārtībā, liecina plaisu parādīšanās sienās. Starp citu, problēmas var rasties arī mājās bez pagrabiem – ja starp grīdu un izolējošo slāni uz grunts nav pietiekami laba ventilācija, grīdas sijas var būt satrunējušas un pamatīgs remonts ir garantēts.

Mans padoms – sekojiet pagrabu stāvoklim un atcerieties, ka savlaicīgi veikts remonts ļaus ietaupīt daudz naudas. Ja nevarat saprast, kas īsti pagrabā notiek un kādēļ zem kājām sāk šūpoties grīda, vaicājiet speciālistiem. Mūsu uzņēmums ne tikai veic remontus, bet izpilda arī objektu apsekošanas darbus.