Mājas Ozolciema ielā 56 k-1 pieredze: Mēs prasām taisnību!

Mājas Ozolciema ielā 56 1. korpusa iedzīvotāji vērsušies tiesā pret savu bijušo pārvaldnieku

2019. gadā mājas Ozolciema ielā 56 1. korpusa iedzīvotāji pārņēma savas mājas pārvaldīšanas tiesības no pašvaldības bilances un izvēlējās citu apsaimniekošanas organizāciju. Pagājuši tikai divi gadi, un māja tikusi pie jauna jumta, atjaunota koplietošanas elektroapgādes sistēma, izremontēts un ar bruģi izklāts trotuārs pie māja.

Ziepniekkalna apkaimes mājas Ozolciema ielā 56 1. korpusā ir divas kāpņutelpas un 70 dzīvokļi. Pirms vairākiem gadiem šī lielā māja saskārās ar nopietnām apsaimniekošanas problēmām, tādēļ dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu par pārvaldnieka maiņu.

Problēmas ar jumtu

– 2016. gadā pārvaldnieks, kas tolaik apkalpoja mūsu māju, veica jumta seguma nomaiņu, – stāsta mājas vecākā Natālija Koptenkova. – Jumta remonta procesā būvnieki ir pieļāvuši brāķi.

Segumam izmantotā speciāla mastika, ar kuru būvnieki pārklāja jumtu, sāka uzpūsties. Meistari atgriezās un pārgrieza burbuļus, bet kļuva tikai sliktāk – pārklājuma materiāls sāka plīst un uz jumta atsedzās tīri betona laukumi vispār bez seguma. 

Jāatzīmē, ka bijušais mājas pārvaldnieks šādu izkropļotu jumtu ekspluatācijā nepieņēma un pat apsolīja iedzīvotājiem, ka nepilnības tiks novērstas līdz 2018. gada 20. oktobrim.

– Nepilnību novēršanu mēs tā arī neesam sagaidījuši, – stāsta iedzīvotāji. – Pārvaldnieks, tā arī neparakstījis pieņemšanas aktu par jumta remonta pabeigšanu, no mūsu uzkrājumu fonda noņēma 16 600 eiro – pilnu samaksu par kvalitatīvi izpildītu remontu.

Redzot šādas lietas, dzīvokļu īpašnieki sāka aktīvi domāt par pārvaldnieka nomaiņu uz tādu, kurš ieklausītos viņu viedoklī un kur viņi paši varētu kontrolēt mājas līdzekļu izlietojumu.

Atkārtotam remontam – kredīts

2019. gadā, pārnākot apsaimniekošanā pie uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs, dzīvokļu īpašnieku pirmais jautājums bija par jumtu. Kaut arī kopš iepriekšējā remonta bija pagājuši tikai trīs gadi, jau bija skaidrs, ka jumta segums mājas Ozol­ciema ielā 56 1. korpusam ir jāmaina.

– Mēs nokļuvām izvēles priekšā – vai nu atkal uz jumta klāt mastiku, kas būtu lētāk, vai izvēlēties ilgnoturīgāku materiālu, – stāsta Natālija Koptenkova. – Dzīvokļu īpašnieki pieņēma lēmumu par labu kvalitatīvam seguma materiālam, kas izmaksāja 27 000 eiro. Darbu veikšanai Rīgas namu apsaimniekotājs piedāvāja finanšu institūcijas Altum kredītlīniju. Mēs vienojāmies un uzņēmāmies saistības veikt norēķinus trīs gadu laikā. Katram īpašniekam tika noformēts individuāls atmaksas aprēķins, kas ir atkarīgs no dzīvokļa platības.

Mājas Ozolciema ielā 56 1. korpusa iedzīvotājiem ikmēneša maksājumi par jumtu jākārto vēl divus gadus. Izmaksas ir aptuveni 0,20 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru vai 10 eiro mēnesī no vidēja lieluma divistabu dzīvokļa.

Par haltūru nāksies atbildēt

Ļoti var gadīties, ka šī nauda atgriezīsies dzīvokļu īpašnieku makos. Pēc iedzīvotāju pieprasījuma Rīgas namu apsaimniekotāja juristi dzīvokļu īpašnieku vārdā ir sagatavojuši prasības pieteikumu tiesā.

Šajā prasībā dzīvokļu īpašnieki pieprasa, lai iepriekšējais pārvaldnieks atbild par nekvalitatīvi izpildīto jumta remontu. Pēc dzīvokļu īpašnieku domām, bijušajam pārvaldniekam jākompensē iedzīvotāju izdevumi par jumta seguma atkārtotu nomaiņu – aptuveni 27 000 eiro.

– Tas būtu tikai loģiski, – uzskata Natālija Koptenkova, – jo, ja iepriekšējais mājas pārvaldnieks būtu nodrošinājis kvalitatīvu remontu, tad iedzīvotājiem nenāktos par jumtu maksāt divas reizes.

Pēc Rīgas namu apsaimniekotāja juristu domām, šajā situācijā ir pārkāpti gan normatīvie akti, gan iedzīvotāju tiesības. Iepriekšējais mājas pārvaldnieks no mājas uzkrājumu fonda noņēma atlīdzību par jumta remontu, jumtu nepieņemot ekspluatācijā. Par šādām lietām ir jāatbild.

Sadarbība ar Rīgas siltumu

Divu gadu laikā pēc pārvaldnieka maiņas mājas Ozolciema ielā 56 1. korpusa iedzīvotāji ne tikai izremontējuši jumtu, netrūkst arī citu pozitīvu izmaiņu.

Piemēram, dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par pāriešanu pie Rīgas namu apsaimniekotāja ar vienu nosacījumu – mājas iekšējo tīklu tehniskā apkope jāveic uzņēmumam Rīgas siltums.

– Vēlos teikt paldies par brīnišķīgu darbu Vasilijam Kasadžikovam, kurš vada nodaļu, kas atbild par mūsu rajonu, – norāda mājas vecākā. – Uzņēmuma speciālisti apkalpo mājas elektrotīklus, auksto un karsto ūdensvadu, kanalizācijas un siltumapgādes sistēmu. Viss, ko dara Rīgas siltuma meistari, notiek laikus un skaidri, bet mājas iedzīvotāji par šiem pakalpojumiem mēnesī maksā 7 centus par katra dzīvokļa kvadrātmetru.

– Liels pluss sadarbībā ar Rīgas siltumu ir skaidrība – saņemu tāmes pat par visnenozīmīgākajiem darbiem. Ar mani tiek saskaņotas tāmes arī par 10 eiro vērtu remontu. Darbi nesākas ātrāk, pirms neesmu tos rakstiski apstiprinājusi.

– Pirmo remontdarbu Rīgas siltuma meistari veica 2019. gadā, – stāsta mājas vecākā. – Tika nomainīta visa koplietošanas elektroinstalācija kāpņutelpās. Patlaban elektrības skapjos valda ideāla kārtība, nomainīti visi drošinātāji, aizvākti nevajadzīgie vadi. Darbus paveica divu nedēļu laikā, meistari aiz sevis savāca pat visus būvgružus.

2020. gadā nomainījām kanalizācijas caurules pagrabā. Kārtējā gada plānos – karstā ūdensvada nomaiņa bēniņos.

Ne tikai komunikācijas

Natālija Koptenkova kopā ar mājas iedzīvotājiem divu gadu laikā pratusi parūpēties ne tikai par mājas iekšējām komunikācijām. No kopējo uzkrājumu līdzekļiem ratiņu telpas tikušas pie jauniem plastikāta logiem un durvīm. Durvis nomainītas arī pagrabiem.

– Kāpēc mēs nolēmām ielikt durvis ratiņu telpā? Pirmkārt, šajā telpā mēs organizējam dzīvokļu īpašnieku sapulces, otrkārt, cilvēki tur var glabāt velosipēdus un ratiņus. Atslēgas glabājas pie katras kāpņutelpas vecākajiem, – paskaidro Natālija Koptenkova.

Vēl pie mājas veikts ietves remonts, tagad izdangātā asfalta vietā ir izlīdzināti celiņi, kas akurāti nobruģēti.

Es nepiespiežu, tikai atgādinu

Var šķist, ka dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā pārņemtajās mājās viss rit kā pa sviestu, bet tas, protams, tā nav. Aktīvie iedzīvotāji pastāvīgi saskaras ar problēmām, kurām jāmeklē risinājumi. Viena no šīm problēmām ir kaimiņu parādi par komunālajiem pakalpojumiem.

– Kad 2018. gadā iepriekšējais pārvaldnieks uzzināja, ka vēlamies pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības un slēgt pārvaldīšanas līgumu ar citu apsaimniekotāju, viņš pārstāja pārskaitīt no iedzīvotājiem saņemto naudu pakalpojumu sniedzējiem, – atceras Natālija. – Četrus mēnešus (no 2018. gada novembra līdz 2019. gada februārim) bijušais pārvaldnieks nav pārskaitījis uzņēmumam Rīgas siltums ne centa no naudas, ko turpināja saņemt no iedzīvotājiem.

Mājas pārvaldnieks atrada skaidrojumu savai darbībai, paužot, ka vairāki dzīvokļu īpašnieki mājā it kā nav maksājuši par siltumu, tāpēc viņš vairākus gadus ir veicis Rīgas siltuma rēķinu apmaksu, ieguldot savus līdzekļus. Saprotams, mājai mainot apsaimniekotāju, naudu nolēmis paņemt atpakaļ kā ieturējumus no visu dzīvokļu īpašnieku maksājumiem. Natālija Koptenkova uzskata, ka tas nav pareizi.

– Pārvaldniekam nav jāiegulda savi līdzekļi komunālo pakalpojumu apmaksai. Viņam ir pavisam cits uzdevums – efektīvi un savlaicīgi piedzīt parādus no nemaksātājiem. Mūsu iepriekšējais pārvaldnieks to nedarīja.

Iepriekšējā pārvaldnieka bezdarbības rezultātā mājai ir sakrājies kopīgs parāds par siltumu, kas nu nonācis Rīgas namu apsaimniekotāja atbildībā. Tagad šis parāds daļēji jau ir apmaksāts, arī situācija ar individuāliem parādiem stabilizējusies.

– Pašlaik mūsu mājā ir daži dzīvokļi, kuros laiku pa laikam mēdz uzkrāties parāds, – stāsta Natālija Koptenkova. – Es par to zinu un pie šiem iedzīvotājiem iegriežos. Nē, es nelieku viņiem maksāt, nenodarbojos ar teroru un pat neatgādinu par parādu. Tā vietā es paskaidroju, ka saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem cilvēkus, kuri nemaksā par dzīvokli, var izlikt uz ielas. Ja šāda perspektīva nešķiet aizraujoša un zaudēt dzīvokli parāda aptuveni 1000 eiro apmērā negribas, tad jāizdomā, kā pakāpeniski norēķināties.