Rīgas lielākās mājas iedzīvotāji ir sašutumā par to, ka apsaimniekotājs nerēķinās ar viņu viedokli
Lielākajā mājā Rīgā briest sacelšanās, daudzu iedzīvotāju naidīgā noskaņojuma cēlonis ir pārvaldnieka tāmes par apsaimniekošanu 2020.gadam.
Ko renovācijas vietā?
Pa kādai lielai mājai ir katrā Rīgas mikrorajonā. Izmēru dēļ tās ieguvušas „Ķīnas mūra” iesauku. Savs mūris ir Purvciemā, savs – Bolderājā, lielākajā no mūriem Ziepniekkalnā ir 11 kāpņutelpas un 396 dzīvokļi.
Staņislavs Bogdanovs šajā mājā dzīvo kopš 1989. gada. Īpaša interese par notiekošo mājā radās pēc tam, kad mājai samērā autoritatīvā stilā piedāvāja komplekso renovāciju.
– Esmu bijušais celtnieks, tādēļ biju pret renovāciju, – stāsta S. Bogdanovs. – Mūsu māja ir no keramzītbetona, bet keramzīts pats ir labs siltinātājs. Taču, kad mājā sākās aģitācija par renovāciju, daudzi teica „par”, principā neizprotot jautājuma būtību. Tikai pēc tam, kad cilvēki uzzināja, ka renovācijas izmaksas svārstīsies starp 4,5–5 miljoniem eiro, sākās parakstu atsaukšana un atteikšanās iesaistīties turpmākajās aktivitātēs.
Gatavojoties renovācijai, mājai sagatavoja tehnisko apsekojumu un energoauditu. Protams, ka speciālistu atzinumi apstiprināja daudzu neatliekamu darbu nepieciešamību.
– Es piedāvātu sākt ar logu nomaiņu koplietošanas telpās, – saka S. Bogdanovs. – Tas ir viens no efektīvākajiem paņēmieniem siltumnoturības paaugstināšanai mājā. Mūsu mājā joprojām ir vecie, savu laiku nokalpojušie koka logi kopš mājas uzcelšanas. Pašreizējais apsaimniekotājs gan ne reizi nav piedāvājis logu nomaiņu kāpņutelpās.
Naudu notērē sīkumos
– Māja ir jāsaved kārtībā, bet pārvaldnieks mūsu naudu tērē visādiem sīkumiem, – uzskata Bogdanova kunga kaimiņiene Ludmila. Piemēram, 2019. gada novembrī pie mājas tika uzrakti un nomulčēti vairāki laukumi, kuros pārvaldnieka darbinieki sastādīja hortenziju krūmus. Ludmilai nav saprotams, kurš no mājas iedzīvotājiem ir devis piekrišanu, jo plānotajos darbos labiekārtošanas aktivitātes paredzētas nebija. Tikpat neizprotams mājas iedzīvotājiem ir vējtveru remonts. Patiesībā viss remonts ietvēra tikai 11 vējtveru sienu nokrāsošanu, kas iedzīvotājiem tik un tā izmaksāja ne mazu summu.
– Runājot par būtiskiem darbiem, jāpiemin pagraba pārsegumu siltināšana, ko pārvaldnieks 2019. gada plānā bija paredzējis veikt par 50 000 eiro. Neskatoties uz to, ka mājai šādi līdzekļi bija un, domājot par siltumnoturības paaugstināšanu, tas būtu vērtīgs ieguldījums, darbi netika veikti. Darbu plānā 2020. gadam mēs atkal ieraudzījām to pašu pagrabu pārsegumu siltināšanu, tikai jaunajā sezonā darbu izmaksas pieaugušas gandrīz 4 reizes – tagad tie ir 228 000 eiro, – dokumentus rāda S. Bogdanovs.
Ūdensvads, kura avārijas apēd naudu
Ņemot vērā, ka mājas uzkrājumā jau ir vairāk nekā divu gadu uzkrājums un katrs gads ļauj uzkrāt vēl aptuveni 60 tūkstošus eiro, pagrabu siltināšana no uzkrājuma prasītu visus līdzekļus. Bijušais būvnieks nestrīdas, ka pagrabu pārsegumus siltināt vajadzētu, bet vēlāk un ne par tādu cenu. Daudz steidzamāk risināma problēma ir karstā ūdens apgādes sistēmas nomaiņa. Mājā jau ierasta, varētu sacīt – ikdienišķa, lieta ir pārvaldnieka paziņojumi kādā no kāpņutelpām par remontdarbu izpildi sakarā ar avāriju karstā ūdens apgādes sistēmā. Kā piemērs tikai daži darbu izpildes akti: 2019. gada 13. novembris – izpildītie darbi par summu 271 eiro; 2019. gada 14. novembris – izpildītie darbi par summu 287 eiro; 2019. gada 26. novembris – izpildītie darbi par summu 280 eiro un vēlreiz 2019. gada 26. novembris – izpildītie darbi par summu 424 eiro. Matemātika ir vienkārša – pusmēneša laikā avārijas darbi mājas iedzīvotājiem izmaksā vairāk nekā 1000 eiro.
No kurienes tādas cenas?
Staņislavs Bogdanovs ir rūpīgi iepazinies arī ar pārvaldnieka izdevumu tāmi 2020. gadam un nebeidz brīnīties. Izrādās, iedzīvotājiem gada laikā nāksies samaksāt gandrīz 1000 eiro par mājas lietas vešanu, 2000 eiro par mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju vizuālo apsekošanu, kā arī 2200 eiro par līgumu slēgšanu par siltumenerģijas, arī dabasgāzes un elektroenerģijas piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojuma nodrošināšanu, atkritumu izvešanu un zemesgabala lietošanu. Jāatzīmē, ka apsaimniekošanas uzņēmums iedzīvotājus nebeidz pārsteigt, jo šo māju apsaimnieko, kopš izveidojies SIA Rīgas namu pārvaldnieks un visi līgumi ar komunālo pakalpojumu piegādātājiem ir noslēgti.
Izskatās, ka tāmē 2020. gadam apsaimniekotājs laidis darbā visu (arī smago artilēriju) pēc principa: neprasīsi – nedabūsi. Gada samaksa par pakalpojumu Pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība ieplānota
37 736 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka darbu plānošana mājai izmaksā 100 eiro dienā, ieskaitot brīvdienas (gadā – 365 dienas – red. piez.). Turklāt tikai plānošana, bet ne darbu izpilde!
Par darbiem iedzīvotājiem tiek piedāvāti konkrēti skaitļi – 52 tūkstoši eiro gadā maksās mājas sanitārā uzkopšana, 10 000 eiro – liftu apkalpošana, vēl 5500 eiro – avārijas dienesta esamība utt.
Apsaimniekotājs atrunājas
– Esmu vērsies pie apsaimniekotāja ar jautājumiem par šiem plāniem 2020. gadam, – stāsta S. Bogdanovs. – Tas nebija personisks, bet gan kolektīvs iesniegums, jo vēstuli parakstīja 78 mājas iedzīvotāji. Diemžēl mūsu viedokli pilnībā ignorēja. Atbildes vēstulē apsaimniekotājs atsaucas uz Dzīvokļa īpašuma likumu, kurā teikts, ka ikvienu jautājumu, kas saistīts ar mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, noteic dzīvokļu īpašnieku kopības vairākums. Tas nozīmē, ka mājas aktīvistam ir jāsavāc 199 īpašnieku piekrišana (50%+1), lai panāktu ne tik degoša darba kā pagraba pārsegumu siltināšana aizstāšanu ar daudz vajadzīgāko karstā ūdens apgādes sistēmas nomaiņu. Šādu kārtību apsaimniekotājs pieprasa katra darba saskaņošanai. S. Bogdanovs uzskata, ka tas nav pareizi, jo iniciatīvas grupā ietilpst 78 īpašnieki un tas ir pietiekami daudz, lai viņus uzklausītu.
Turklāt savākt 200 parakstus ir gandrīz neiespējami:
– Mūsu māja nav izņēmums, tāpat kā citviet Rīgā aptuveni trešdaļa dzīvokļu tiek izīrēti. Kā lai regulāri sasauc sapulces? Priecājamies par to, ka interneta čatā esam trīsdesmit aktīvi īpašnieki. Viedokļi gan ir dažādi – viens aicina tiesāties ar esošo apsaimniekotāju, citi – izvēlēties citu pārvaldnieku, bet trešie vaicā: „Vai kāds labs apsaimniekošanas uzņēmums mūs ņems?”
Iespējams ekonomēt desmitiem tūkstošu eiro
S. Bogdanovs ar domubiedriem nolēma pārbaudīt, vai tiešām ir neiespējami atrast citu apsaimniekošanas uzņēmumu. Izrādījās – nekā neiespējama nav. Turpat Ziepniekkalnā ir apsaimniekošanas uzņēmums, kura pārvaldīšanā ir desmitiem māju. Tur mājas pārstāvji uzzināja, ka remontdarbus iespējams veikt tikai pēc saskaņošanas ar mājas aktīvu, kuram atļauts kontrolēt katru izlietoto eiro. Aktīvisti pat saņēma apsaimniekošanas darbu projektu tāmi, kura bija par 20% zemāka nekā esošā.
– Ir iemesls runāt ar kaimiņiem, – spriež S. Bogdanovs. – Galvenais būs cilvēku spēja nonākt pie vienota risinājuma.
Kaut kad iedzīvotājiem vajadzēs vienoties, jo neizlēmība maksā pārlieku dārgi. Nerunājot par apsaimniekošanas izmaksām, iedzīvotāju kontrolētie remontdarbi parasti izmaksā par 30–50% lētāk. Tas nozīmē, ka konkrētās mājas pagraba pārseguma siltināšanas izmaksas varētu no piedāvātajiem 228 tūkstošiem eiro samazināties uz pusi.
Jautājums – vai tas var kalpot par argumentu iedzīvotāju aktivizēšanai?
Jāsāk darboties!
Situāciju komentē Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Igors Trubko:
– Vai mājas aktīvists Bogdanova kungs vienpersoniski var apstrīdēt remontdarbu plānu vai pieprasīt pagraba pārseguma siltināšanas darbus aizstāt ar logu vai cauruļvadu nomaiņu?
– Nē, Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka šādus jautājumus izlemj dzīvokļu īpašnieku kopība.
– Kā vieglāk panākt vienošanos?
– Labākais veids, kā vienoties par mājas apsaimniekošanas jautājumiem, ir sasaukt kopsapulci vai mājā organizēt aptauju.
– Lielā mājā ir sarežģīti par katru jautājumu organizēt sapulci vai rakstveida aptauju.
– Varbūt grūti, bet ne neiespējami. Rīgā ir mājas, kuras ar šādu uzdevumu ir tikušas galā. Piemērs – lielākā māja Bolderājā, Stagaru ielā 4, kurā ir 15 kāpņutelpas. Neskatoties uz kopējo īpašnieku skaitu, iedzīvotāji nobalsoja par pārvaldnieka maiņu un jau pirmajos mēnešos ir paveikuši daudz remontdarbu.
– Kā rīkoties iedzīvotājiem, kuriem ir grūti sanākt kopā?
– Vislabākais ir izvēlēties mājas pārstāvi vai pat mājas valdi, kurai dot zināmas tiesības piedalīties mājas apsaimniekošanā. Tik lielā mājā kā konkrētā visracionālāk būtu vienā sapulcē vai aptaujas balsojumā ar 50% +1 „par” pieņemt vairākus lēmumus: par mājas valdījuma tiesību pārņemšanu, kas nozīmē atbrīvoties no SIA Rīgas namu pārvaldnieks kā piespiedu pārvaldnieka pakalpojumiem, par mājas valdes izvēlēšanu, kuras tiesības noformulēt mājas pārvaldīšanas līgumā. Mājas valdei parasti tiek noteiktas šādas tiesības: ar pārvaldnieku saskaņot vai mainīt plānotos remontdarbus, izvēlēties darbu izpildītājus, saskaņot plānoto apsaimniekošanas maksas lielumu.
– Kā rīkoties, ja dzīvokļu īpašnieki izvēlēsies mainīt apsaimniekošanas uzņēmumu?
– Vislabākais ieteikums – izvēlēties labu apsaimniekošanas uzņēmumu, kuram ir pieredze māju pārņemšanas jautājumos. Visas formalitātes, kādas jānokārto dzīvokļu īpašniekiem, veiks izvēlētā pārvaldīšanas uzņēmuma speciālists.