Mežciema iedzīvotāji stāsta, ka viņu rajonā iemājojis „ūdens pūķis”. Tā viņi godā vietējās namu pārvaldes Mežciema namsaimnieks speciālistu, kurš regulāri apmeklē dzīvokļus, lai pārbaudītu ūdens skaitītājus. „Vannas istabā mazgājos, bet viņš jau klāt, klauvē un dusmojas, ka nelaiž iekšā!” vieni sūkstās. Otri, gluži pretēji, priecājas: „Vajadzētu veselu tādu „pūķu” brigādi nolīgt, lai staigā pa dzīvokļiem un pārbauda. Tad vienam otram kaimiņam vairs prātā nenāks ūdeni zagt.” Tā vai citādi, bet kontrolieris namu pārvaldē strādā jau vairāk nekā pusgadu un velti maizi neēd – katru mēnesi aiznes priekšniecībai divus līdz sešus blēžiem atņemtus magnētu komplektus.
Kā nomazgāties par santīmiem
Magnētu epidēmija Rīgu pārņēma tūlīt pēc pirmo ūdens skaitītāju uzstādīšanas. Izveicīgi prāti atklāja, ka uz aparātiem var iedarboties ar visparastākajiem magnētiem – noliec pārīti blakus ūdens mērītājam, un bultiņa uzreiz sāks riņķot daudz lēnāk. Mazgājies, cik tīk, un maksā santīmus!
Sākumā starpību starp mājas kopējā skaitītāja un dzīvokļu ūdens mērītāju rādījumiem sedza Rīgas dome, bet ar laiku pārlika uz iedzīvotāju pleciem. Un tad arī atklājās stāvokļa patiesais traģisms. Izrādījās, ka magnēti palīdz nevis taupīt, bet gan... zagt ūdeni pašu kaimiņiem. Daži, sirdsapziņas mocīti, atteicās no pārbaudītā paņēmiena samazināt summu dzīvokļa rēķinā, bet citi turpina lietot magnētus, un ne tikai tos. Pavisam namu pārvaldes Mežciema namsaimnieks speciālisti saskaitījuši sešus veidus, kā tiek zagts ūdens.
– Es jums tos sīki neaprakstīšu, lai nevestu kārdinājumā godīgus cilvēkus, – uzreiz brīdināja namu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Pēteris Ladnijs. – Bet par problēmu labprāt parunāšu, īpaši jau tāpēc, ka mēs te, Mežciemā, esam atraduši vairākus efektīvus paņēmienus, kā laupīt iedzīvotājiem vēlēšanos zagt un tādējādi samazināt tā dēvēto ūdens „korekciju”.
Revolūcijai nav gatavi
Nesen divas mājas Mežciemā izšķīrās par revolucionāru soli un uzstādīja jaunus pretmagnētiskus ūdens mērītājus, kam rādījumi nolasāmi no attāluma. Abos daudzstāvu namos līdz tam bija prāvs „korekcijas” apjoms – līdz 25% mēnesī. Pēc tam, kad sāka darboties jaunā sistēma, delta vairākkārtīgi samazinājās. Reizē uzlabojās emocionālā noskaņa mājās: cilvēki pārstāja cits uz citu skatīties ar aizdomām un skraidīt ar sūdzībām pie namu pārvaldnieka. Tagad tur visi zina, ka moderno skaitītāju nevar apmānīt, un arī tie, kas agrāk blēdījās, tagad ir spiesti par ūdeni maksāt tik pat godīgi kā visi pārējie.
Ja parēķina, cik daudz liela māja ietaupa, izzūdot „korekcijai”, iznāk, ka par jaunākās paaudzes ūdens mērītājiem izdotā nauda tiks atgūta pusgadā vai pat ātrāk. Šķiet, pirmatklājēju paraugam vajadzētu sekot visam rajonam, bet nekā! Mežciems ir liels, bet jauni skaitītāji joprojām ir tikai divās mājās. Neiekļaujas iedzīvotāji programmā, laikam jau baidās. Tāpēc arī namu pārvaldei cīņa pret ūdens zagšanu jāturpina pa vecam.
Pats sarežģītākais – iekļūt dzīvoklī
– Mēs īpaši uzraugām tos dzīvokļus, kur ūdens patēriņš uz vienu iemītnieku ir mazāks par kubikmetru mēnesī, – stāsta Pēteris Ladnijs. – Pārējās mājās veicam tikai profilaktiskas pārbaudes.
Namu pārvaldes jauno darbinieku, kura uzdevums ir kontrolēt ūdens skaitītājus dzīvokļos, par „ūdens pūķi” iedēvējis pats Pēteris Ladnijs. Esot skaisti un patiesi, jo šis darbinieks pilda ne tikai kontroles, bet arī soda funkcijas. Saņēmis namu pārvaldē skaitītāju iepriekšējā mēneša rādījumu izdruku, viņš dodas ceļā, klauvē un zvana pie durvīm, tvarstot veiklos dzīvokļu saimniekus, kuri oficiāli pamanās ūdeni tikpat kā netērēt. Pie vieniem ierodas no rīta, pie otriem vakarā, trešos vaktē vai visu dienu. Reizēm pret viņu izturas rupji, reizēm neatver durvis. Ko lai dara, cilvēkiem ir tiesības neatvērt.
– Likums stingri sargā mājokļa neaizskaramību, – saka Pēteris Ladnijs. – Ielauzties dzīvoklī bez brīdinājuma drīkst tikai policisti, kas vajā bēgošu noziedznieku. No otras puses, ar klientiem noslēgtajos uzņēmuma Mežciema namsaimnieks līgumos ir īpašs punkts, kas nosaka, ka namu pārvaldes darbiniekam ir tiesības iekļūt dzīvoklī, lai pārbaudītu iekšējo komunikāciju stāvokli. Parasti mūsu darbiniekam tomēr izdodas tikt dzīvokļos. Tālākais ir atkarīgs no saimnieku godīguma. Ja ar skaitītāju viss ir kārtībā, tiek rakstīts pozitīvs slēdziens. Bet katru mēnesi mūsu „ūdens pūķis” atrod arī vairākus ar magnētiem aprīkotus skaitītājus.
Psiholoģisks uzbrukums zagļiem
Magnetizēto ūdens mērītāju īpašniekiem nākas sarkt un svīst no šausmām. Viņiem patiešām ir iemesls baidīties: namu pārvalde Mežciema namsaimnieks ūdens zagļus soda ar visu likuma bardzību.
Saskaņā ar Rīgas domes noteikumiem Nr. 39 zagli soda ar tādu rēķinu par ūdeni, kas līdzinās diennakts patēriņam, ja krāns visu laiku ir līdz galam atgriezts. Pie nomināla spiediena stundā pa krānu iztek 1,5 kubikmetri ūdens, diennaktī – 36 kubikmetri. Pirmajā reizē rēķinā ieraksta šādu patēriņu, par atkārtotu pārkāpumu ar domes atļauju rādījumu trīskārt palielina. Reiz samaksājis par 108 kubikmetriem ūdens, dzīvokļa saimnieks tik drīz vairs tamlīdzīgu pārkāpumu neatļausies.
– Katru mēnesi sastādām līdz sešiem aktiem, bet dzīvokļus, kuros atklāti pārkāpumi, pastāvīgi kontrolējam, – paskaidro Pēteris Ladnijs.
Nesen namu pārvalde sagādāja vēl vienu līdzekli cīņai pret blēdīšanos ar skaitītājiem – par uzņēmuma līdzekļiem nopirka pretmagnētiskās uzlīmes. Tās ir speciāla materiāla josliņas, kas maina krāsu, ja tām tuvina magnētu. Tagad, pat ja dzīvokļa saimnieks pirms kontroliera ierašanās paspēs noskrūvēt magnētu no skaitītāja, „pūķis” vienalga pamanīs, ka ar ūdens mērītāju veiktas nelikumīgas darbības. Par to, cik veiksmīga izrādīsies šī sistēma, pagaidām vēl pāragri spriest, bet pēc diviem trim mēnešiem kļūs skaidrs, vai ar uzlīmēm izdevies samazināt garnadžu skaitu.
– Šai sakarā atceros kādu notikumu no kara laikiem, ko man stāstīja senči, – smej Pēteris Ladnijs. – Tai laikā Sarkanā armija pierakstīja savās rindās brīvprātīgos un izsniedza tiem šineļus un šautenes. Starp brīvprātīgajiem bija diezgan daudz ne visai godīgu cilvēku, kuri veikli pārdeva kroņa mantu un atkal gāja pieteikties armijā. Lai darītu galu šādām nelikumībām, pavēlniecība nolēma jauniesauktos nofotografēt, bet izrādījās, ka tas ir pārāk dārgs prieks. Tad fotogrāfam ieteica vienkārši ieslēgt zibspuldzi. Fokuss nostrādāja: tā kā brīvprātīgie domāja, ka viņus tiešām nofotografē, viņi kļuva piesardzīgāki un vairs negāja vairākas reizes pieteikties. Tāpat ar tām uzlīmēm. Domāju, ka tās varētu psiholoģiski iedarboties uz negodīgiem cilvēkiem.
Rīgā būs jauni ūdens uzskaites noteikumi
Tuvākajās dienās Rīga droši vien sagaidīs jaunus pašvaldības noteikumus, kuri palīdzēs pret ūdens zādzībām cīnīties ar pilnīgi oficiālām metodēm. Noteikumus jau akceptējusi RD Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja, un gaidāms, ka tie tiks iekļauti plenārsēdes darba kārtībā.
Ko šis dokuments mainīs rīdzinieku dzīvē? Daudz ko, bet vispirms jau skaitītāju nomaiņas un uzstādīšanas kārtību. Pagaidām šo jautājumu dzīvokļa īpašnieks risina divatā ar santehniķi, bet pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā katru uzstādīto skaitītāju pieņems namu pārvaldes pārstāvis. Bez viņa paraksta, kas apliecinās, ka ūdens mērītājs nomainīts pēc visiem noteikumiem, tas gluži vienkārši netiks pieņemts ekspluatācijā.
– Būšu ļoti apmierināts, ja Rīgas dome ieviesīs tādu kārtību, – saka Pēteris Ladnijs. – Pēc savas pieredzes zinu, ka daži meistari, mainot skaitītājus, piedāvā dzīvokļu saimniekiem aktā ierakstīt izdevīgākus rādījumus. Pats dzīvoju Kurzemes rajonā. Kad pienāca laiks mainīt skaitītāju, uz labu laimi piezvanīju vienai no specializētajām firmām un uzaicināju meistaru. Meistars atnāca ar rezerves skaitītājiem maišelī, gods godam nomainīja manu ūdens mērītāju un tad domīgi pavaicāja: „Un ko tad rakstīsim aktā?” Kad pateicu, ka rakstīsim reālos datus, meistars jūtami sadrūvējās. Var jau viņu saprast: par katru klientam izdevīgu ierakstu viņš dabū divus līdz piecus latus. Bet dzīvokļu saimnieki, kuri atļaujas tādas mahinācijas, neapzinās, ka elementāri zog naudu saviem kaimiņiem. Un iegaumējiet: visvairāk par „korekciju” ir spiesti maksāt godīgie cilvēki, kuri kvītīs uzrāda reālo ūdens patēriņu.
Ja RD pieņems jaunos noteikumus, starp firmām, kas uzstāda un maina skaitītājus, un iedzīvotājiem nostāsies objektīvs starpnieks – namu pārvalde, kas ir ieinteresēta samazināt ūdens zudumus. Varbūt kopā ar pretmagnētiskajām uzlīmēm, „pūķiem” un citām eksotiskām lietām tas beidzot palīdzēs Rīgai tikt galā ar visiem apnikušo ūdens patēriņa korekciju. Sen bija laiks!