Sevišķi beidzamajā laikā dzīvokļu īpašnieki tiek aicināti dibināt īpašnieku biedrību un tādā veidā uzņemties rūpes pašiem par savu māju. Pēc šādas biedrības nodibināšanas īpašnieki var turpināt izmantot jau esošā apsaimniekotāja pakalpojumus vai arī slēgt jaunu līgumu ar citu apsaimniekošanas uzņēmumu, kā arī uzņemties māju apsaimniekot paši, uzticot šo uzdevumu biedrībai. Reizēm šāds risinājums ir ļoti labvēlīgs mājai, bet lielākajā skaitā gadījumu kā dzīvokļu īpašniekiem, tā jaunajam apsaimniekotājam – biedrībai – tas ir pilnīgi jauns uzdevums, kam viņi nav gatavi ne zināšanu daudzuma, ne kopējās izpratnes līmeņa dēļ. Šajā procesā visai bieži rodas visdažādākie konflikti.
Nosauca par zagli un aprēķināja sodu!
„Mūsu mājā Maskavas ielā 252 k-1 jau astoņus mēnešus darbojas dzīvokļu īpašnieku biedrība,” mums raksta kāds lasītājs. „Pirms kāda laika man vajadzēja mainīt individuālos ūdens patēriņa slaistītājus. Šim darbam biedrības valdes priekšsēdētāja atsūtīja savu vīru. Viņš nomainīja mana dzīvokļa skaitītājus, kaut arī nav šajā jomā sertificēts meistars. Nākamajā dienā priekšsēdētāja paziņoja, ka manā dzīvoklī noņemtie skaitītāji ir bijuši bojāti, turklāt šos bojājumus man neparādīja un mainīšanas laikā par to neinformēja.
Kāds bija rezultāts? Biedrība mani apvainoja ūdens zagšanā – esot sabojājis skaitītāju, lai ietekmētu rādījumus. Par sodu man izrakstīja papildu rēķinu par ūdeni. Mazākais, ko varu teikt, – tas ir nepamatots apvainojums, jo mēs ar māti vienmēr akurāti esam maksājuši par komunālajiem pakalpojumiem un paziņojumu par mēraparāta bojāšanu uzskatām par nepierādītu.
Vai biedrībai bija tiesības mani apvainot skaitītāja sabojāšanā, ja mainīšanas laikā šāds fakts netika fiksēts? Kā lai apstrīdu aktu par sabojāto mēraparātu, ja man to vairs neparāda un atsakās atdot?”
Vai skaitītājs tiešām bija bojāts?
Lasītājs jautā, vai nesertificētam meistaram ir tiesības mainīt un uzstādīt ūdens uzskaites mēraparātus? Jā, šādus darbus cilvēks var veikt, jo Latvijā spēkā esošie normatīvie akti nenosaka, ka sertifikātam jābūt. Tā skaidroja Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta speciālisti.
Otra jautājuma daļa – vai tiešām skaitītājs bija bojāts – nav minētā meistara kompetence. Šādu ekspertīzes slēdzienu var dot tikai sertificētā iestāde Latvijas nacionālais metroloģijas centrs vai kāda cita iestāde, kura saņēmusi metroloģijas centra akreditāciju. Šādas iestādes pēc mēraparāta pārbaudes izsniedz rakstisku atzinumu par mēraparāta atbilstību vai neatbilstību ekspluatācija prasībām. Tas nozīmē, ka ikviens apsaimniekotāja – biedrības – apvainojums ir jāpamato ar dokumentu, ko izsniegusi akreditēta iestāde.
Lai apskatītu visas iespējamās situācijas, pieņemsim, ka skaitītājs tik tiešām bija bojāts. Dzīvokļa īpašnieks uzskata, ka mēraparātu varēja sabojāt pats pārvaldnieks. Visticamāk, ka katra puse paliks pie sava un atrisinājums būs iespējams tikai, vēršoties tiesā, kur pārvaldniekam būs jāsniedz savi pierādījumi, bet īpašniekam – savi. Ja tiesa lems, ka pārvaldnieka pierādījumi ir nepietiekami, tad dzīvokļa īpašnieks atkal caur tiesu varēs prasīt papildu maksas par ūdeni atcelšanu.