Tiesā pierādīts: ūdens zudumus ne vienmēr var norakstīt uz dzīvokļu īpašniekiem
2015. gadā Latvijā stājās spēkā tiesas lēmums, kas atbrīvoja divus Rīgas iedzīvotājus no maksas par ūdens korekciju. Iemesls – nepareiza pārvaldnieka darbība, kurš formāli izpildīja likuma prasības un mājā nemeklēja cēloņus ūdens zudumiem. Tiesa nostājās dzīvokļu īpašnieku pusē. Kā pārliecināties, ka jūsu pārvaldnieks rīkojas pareizi?
Kāpēc mums jāmaksā?
Visas Latvijas iedzīvotāji saskaras ar tādu jēdzienu kā “ūdens patēriņa korekcija”. Normatīvie akti dod pārvaldniekam tiesības izrakstīt klientam papildus rēķinus par tā saucamajiem ūdens zudumiem. To var darīt, ja mājā ir fiksēta atšķirība starp kopīgā mājas skaitītāja rādījumiem un summu, ko rāda dzīvokļu skaitītāju rādījumi, ko nodod iedzīvotāji.
Daudzi dzīvokļu īpašnieki un īrnieki nepiekrīt tādai skaitīšanai. Viņi balstās uz patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kurā teikts, ka jebkuram cilvēkam ir jāapmaksā tikai tie pakalpojumi, kurus viņš reāli ir saņēmis. Konkrētajā gadījumā par galveno normatīvo aktu kalpo Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013, kuros teikts sekojošais:
“19. Ja izveidojas atšķirība starp mājas kopējā skaitītāja rādījumiem un izlietoto, ko fiksē skaitītāji dzīvokļos, tajā skaitā arī attiecībā uz ūdeni, kura noplūde notikusi avārijas vai remonta laikā, jāveic ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks nodrošina patērētā ūdens starpības samaksu saskaņā ar atsevišķu dzīvokļu skaitu”.
Var padomāt, ka iedzīvotājiem ir tikai pienākums maksāt un nav tiesību iegūt pareizu aprēķinu. Noteikumos Nr. 1013 ir arī cits punkts, par kuru ne visi zina. Tieši tas daļēji aizsargā patērētājus no krāpšanas:
“30. Ja ūdens patēriņa sadalījumā trīs mēnešus pēc kārtas parādās atšķirība ūdens patēriņā, pārsniedzot 20 procentus, un ir atbilstošs iesniegums no dzīvokļa īpašnieka, tad pārvaldnieks divu mēnešu laikā noskaidro cēloni, kāpēc rodas atšķirības ūdens patēriņā, un rakstiski informē dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu atšķirības ūdens patēriņā. Kopīgi ar dzīvokļu īpašniekiem viņš novērtē iespējas veikt šādus pasākumus”.
Līdz 2013. gada 1. oktobrim bija spēkā cita likuma Nr. 1013 redakcija – pārvaldniekam bija ļauts meklēt cēloni ūdens atšķirībām pusgadu. Valdība taisnīgi aprēķināja, ka tas ir pārāk ilgs laiks un saīsināja to līdz diviem mēnešiem. Kā redziet, tam ir liela nozīme.
Viss sākas ar sūdzību
Latvijas namu pārvaldes saņem daudz sūdzību par lielu ūdens korekciju, bet pārvaldnieki visbiežāk atbild ar skaidrojumu: “Saskaņā ar likumu iedzīvotājiem ir jāmaksā, bet atrast noplūdes cēloņus nav mūsu spēkos”. Reizēm dzīvokļu īpašniekiem piedāvā dzīvokļos uzstādīt augstas precizitātes C klases skaitītājus, kas aprīkoti ar distancētu rādījumu nolasīšanas sistēmu.
Noskaidrojās, ka tas ir vienīgais veids, kā apstādināt ūdens zādzību. Rīgā Kleistu ielas 6.nama iedzīvotāji nesamierinājās ar namu pārvaldes standarta skaidrojumu un iesūdzēja tiesā, lai pierādītu, ka pārvaldnieks nepilda savus pienākumus un nepiedāvā klientam reālu, pareizu veidu, lai novērstu “noplūdi”.
Svetlana Ž. un Agnis A. ir vienas kāpņu telpas kaimiņi un abi nav apmierināti ar rēķinu sagrozīšanu, tāpēc nolēmuši kopā tiesāties. Iesniegums ar pretenzijām tika uzrakstīts 2013.gada rudenī. Tajā Svetlana norādīja, ka līdz ar samaksu par iztērēto ūdeni namu pārvalde ilgu laiku pieskaitīja nepamatotu korekciju par ūdens izlietojumu: “Ar laiku ūdens atšķirība kļuva lielāka, bet namu pārvalde nevēlējās kontrolēt situāciju un pieņemt mērus, lai samazinātu korekciju”. Pirmo reizi Svetlana vērsās pie pārvaldnieka 2012. gada 27.februārī. Viņa informēja, ka maksu par ūdens korekciju 40 procentu apmērā no reālā patēriņa uzskata par nelikumīgu, pieprasīja atgriezt samaksātos līdzekļus un turpmāk atbrīvot no rēķiniem par ūdens zudumu. Pēc mēneša pārvaldnieks atsūtīja atbildi, kurā paziņoja, ka “mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu nolasīšanas brīdī būtu vēlama iedzīvotāju pilnvarota pārstāvja klātbūtne”.
Namu pārvalde rekomendēja visos mājas dzīvokļos uzstādīt C klases skaitītājus.
2012. gada martā Svetlana iesniedza apkalpojošajai organizācijai atkārtotu iesniegumu. Viņa paziņoja, ka ar saņemto atbildi nav apmierināta – “Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 nedod pārvaldniekam tiesības novilcināt nepilnību novēršanu, kuru rezultātā iedzīvotāji cieš lielus materiālos zaudējumus”. Dzīvokļa saimniece turpināja uzstāt, lai viņu atbrīvo no maksas par korekciju. Namu pārvaldes atbilde bija īsa: “Neredzam pamatojumu veikt pārrēķinu”.
Saņēmāt aprēķinu? Neuztraucieties!
2013. gada februārī sieviete nosūtīja kārtējo vēstuli: “Jau ilgu laiku jūs neesat pārbaudījuši skaitītājus mūsu mājas dzīvokļos. Šī iemesla dēļ 2013. gada janvārī ūdens korekcija mūsu mājā bija 61,72% no faktiski patērētā ūdens daudzuma. Informēju, ka ar februāri pārtraucu maksāt par zaudējumiem.”
Paralēli saraksti ar namu pārvaldi veica Svetlanas kaimiņš Agnis A. 2012. gada martā viņš rakstiski pieprasīja, “lai pārvaldnieks tuvākajā laikā par saviem līdzekļiem apseko mājas iekšējo ūdensvadu un lai veic pasākumus ūdens zaudējumu samazināšanai, par to rakstiski informējot iedzīvotājus.”
Namu pārvaldes atbilde Agnim uzrakstīta kā vēstules kopija, jo tādu pašu tajā pašā laikā saņēma Svetlana. Pārvalde informē, ka “kopējā ūdensapgādes sistēmā mājai Kleistu ielā 6 nav noplūdes, bet ūdens zaudējumi radušies mājas dzīvokļos.”
Pēc mūsu lasītāju informācijas, līdzīgas vēstules saņēmuši gandrīz visi iedzīvotāji, kas žēlojās pārvaldniekam par lielu ūdens korekciju. Dokumentam nav nekāda spēka, mājas skaitītājs turpina uzskaitīt korekciju.
Parasti dzīvokļu īpašnieki pēc formālas atbildes saņemšanas nonāk pie secinājuma, ka vieglāk samaksāt par korekciju, nekā cīnīties ar neizdarīgu pārvaldnieku. Tomēr Agnis A. izvēlējās iet citu ceļu: gadu vēlāk painteresējās, kādus pasākumus namu pārvalde veikusi korekcijas samazināšanai.
Pārvaldnieks, plecus paraustot, secināja – “Ūdens zaudējumi veidojās dzīvokļos…”, bet dzīvokļa īpašnieks paziņoja, ka par korekciju vairāk nemaksās.
Dumpinieki atbrīvoti no parādiem un sodiem
Namu pārvalde joprojām izsūtīja dumpiniekiem rēķinus par patērēto ūdeni un vairāk nekā gadu aprēķināja soda naudu. 2013. gada novembrī Svetlana un Agnis iesniedza kopēju prasību tiesā, kurā pieprasīja pārrēķinu un atbrīvojumu no samaksas par korekciju. Prasības iesniegumā teikts: “No 2012. gada februāra līdz 2013. gada oktobrim ūdens zudumi mūsu mājā pārsniedza 20%, vidējā korekcija par iepriekšējo periodu sasniedza 37,57% no faktiskā patēriņa un namu pārvalde neveica reālus pasākumus, lai atrastu cēloni noplūdei un palīdzētu iedzīvotājiem.
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa izskatīja iedzīvotāju prasību pret namu pārvaldnieku. Tiesā namu pārvalde nepierādīja, ka sešu mēnešu laikā pēc iedzīvotāju sūdzības veica pasākumus, lai noteiktu cēloni ūdens korekcijai.
Tiesas lēmumā uzrakstīts šādi: “Atbildētājs (namu pārvaldnieks – red. piezīme) sešu mēnešu laikā pēc Svetlanas Ž. iesnieguma saņemšanas neizskaidroja patērētā ūdens lielās starpības iemeslus. Viņš neizpildīja normatīvā akta prasību, jo neinformēja dzīvokļu īpašniekus par nepieciešamajiem pasākumiem, lai samazinātu ūdens korekciju un kopā ar dzīvokļu īpašniekiem neievēroja iespēju šādu pasākumu ieviešanā… Tiesa atzīst, ka pēc deviņiem mēnešiem no Svetlanas Ž. iesnieguma (2012. gada novembrī) prasītājiem bija tiesības vairāk nemaksāt par pakalpojumu, kuru nav saņēmuši. Pēc tiesas uzskata iedzīvotājiem ir tiesības nemaksāt bezdarbības atbildētājam, kurš nav ievērojis normatīvos aktus.
Tiesa uzskata, ka Svetlanai un Agnim jāsaņem ūdens korekcijas pārrēķins par trīs mēnešiem, kuru laikā viņi turpināja atmaksāt rēķinu. Pēc tiesas lēmuma namu pārvaldei klientiem jāsamazina parāds par ūdens korekciju, kas uzkrāti no 2013. gada februāra. Iedzīvotāju intereses tiesā pārstāvēja jurists Deniss Gorba, Rīgas domes eksdeputāts un bijušais Īres valdes priekšsēdētājs, tagad Cilvēktiesību komitejas konsultants.
– Uzskatu, ka šis ir izdevies tiesas lēmums. Līdz šim Latvijā zināmi tikai divi gadījumi, kad iedzīvotāji uzvarējuši prasībā par ūdens korekciju, pie tam abas lietas izskatītas, pirms stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.1013. Tiesvedība saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, kad valsts praktiski legalizē ūdens korekciju, nav vienkārša, bet mēs beidzot esam atraduši veidu, kā ietekmēt vienaldzīgus pārvaldniekus.
– Kāpēc cilvēki reti aizstāv savas tiesības jautājumā par ūdens korekciju?
– Iedzīvotājiem vieglāk pārmaksāt par pakalpojumu, nevis pierādīt savu taisnību. Tomēr Svetlanas un Agņa gadījums liecina, ka cīnīties ir vērts. No prasības iesniegšanas laika tiesā par Kleistu ielu 6 ūdens korekcija ievērojami samazinājusies. Vismaz mani klienti rēķinus par šādu “pakalpojumu” nesaņēma.
– Vai process pret namu pārvaldi bija sarežģīts?
– Nē, jo dzīvokļu īpašnieki no paša sākuma rīkojās pareizi. Viņi centās mierīgā ceļā panākt vienošanos ar namu pārvaldi, izmantojot tiesības prasīt pārbaudīt ūdensvadu. Tomēr man šķiet, ka namu pārvalde reaģēja uz klientu prasību augstprātīgi un uzrakstīja atbildes tā vietā, lai reāli rīkotos. Iedzīvotāji nodrošinājās ar paziņojumu norakstiem un namu pārvaldes atbildēm un tiesā viegli pierādīja, ka namu pārvaldnieks neizpildīja Ministru kabineta noteikumu Nr. 1013 prasības.
– Kā vajag rīkoties citiem iedzīvotājiem, kuri arī vēlas pārsūdzēt augsto korekciju tiesā?
– Pirmkārt, viņiem nepieciešams noslēgt vienošanos ar namu pārvaldnieku. Ja mājā ūdens starpība trīs mēnešu laikā ir 20%, tad iedzīvotājiem ir tiesības rakstiski pieprasīt, lai pārvaldnieks pārbauda sistēmu un kopā ar iedzīvotāju īpašniekiem novērtē pasākumu plānu korekcijas samazināšanai. Pēc jaunajiem noteikumiem namu pārvaldei tas jāizdara divu mēnešu laikā. Ja pēc šī laika pārbaude netiek veikta, bet sūdzības iesniedzēji saņem formālu atrakstīšanos, tad var griezties tiesā.