■ Kā rīkoties iedzīvotājiem, kuri ir pārliecināti, ka pārmaksā par apkuri?
■ Kādu kaitējumu var nodarīt pārvaldnieks, kurš neatskaitās par mājas tehnisko apkalpošanu?
■ Vai aktīvie iedzīvotāji var ieekonomēt mājai tūkstošus eiro remontdarbos?
Februārī Latvijas iedzīvotāji saņēma lielus rēķinus par apkuri, un redakcijā uzreiz atskanēja zvani: “Kā tā? Uzņēmums Rīgas siltums informē, ka 2016. gadā siltuma tarifs ir par 16% mazāks nekā 2015. gada janvārī, bet saņēmām rekordlielus rēķinus! Mums nekad nav nācies tik dārgi maksāt par siltumu!” Vienlaikus iedzīvotāji sūdzas par karstumu dzīvokļos un viņiem ir aizdomas, ka piegādātājs speciāli dod mājām vairāk siltumenerģijas, ”lai kompensētu savus zaudējumus, kas saistīti ar silto ziemu”. Kas notiek patiesībā?
Vai mums neuzspiež siltumu?
Kā informē Rīgas siltums, 2016.gada janvārī iedzīvotāji patērēja par 56% vairāk siltumenerģijas nekā 2015.gada decembrī. Tas saistīts ar to, ka vidējā temperatūra janvārī bija –6,1 grāds Celsija, kas ir gandrīz par 10 grādiem mazāk nekā decembrī (+3,7 grādi Celsija). Temperatūra zem nulles Rīgā noturējās 24 dienas, tāpēc arī lielāki ir apkures rēķini.
Tāpēc nav saprotams, kāpēc iedzīvotāji, saņemot lielus rēķinus, žēlojas, ka saņēmuši lielāku siltumenerģiju, nekā viņiem nepieciešams. Mēs jautājām par šo situāciju Igoram Trubko, Rīgas apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājam un Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājam.
– Iedzīvotājiem ir radies iespaids, ka mājām piegādā vairāk siltuma, nekā tas ir nepieciešams, tāpēc arī ir lieli rēķini. Kāds tam ir iemesls?
– Atbilde ir ļoti vienkārša – dzīvokļi patiešām mēdz būt pārkurināti. Bet šādas problēmas rodas tikai mājās, kurās nav sava pilnvarotā pārstāvja. Tā nav ne municipālā pārvaldnieka, ne Rīgas siltums vaina. Mājām vienkārši nav cilvēka, kurš nodotu šīm instancēm iedzīvotāju vēlmes. Taču šāda mājas pārstāvja esamība noteikta arī Likumā par dzīvojamo māju pārvaldīšanu.
– Kas pieņem lēmumu par siltuma temperatūru, ja mājai nav sava pārstāvja?
– To dara pārvaldnieks un kompānija, kas apkalpo mājas iekšējos siltumtīklus. Rīgā, kā zināms, tas ir Rīgas siltums.
– Kā jūs domājat, vai iedzīvotāji pamatoti tur aizdomās siltuma piegādātāju par apzinātu pārmērīgu kurināšanu?
– Nē, problēma nav tāda, ka piegādātājs vēlas pārdot mums lielāku siltumu. Lieta ir tāda, ka apkalpojošai organizācijai ir iespēja uzstādīt siltummezglu jebkurai mājai komforta vai ekonomiskā siltuma režīmā. Ja mājā tiek uzstādīts ekonomiskais režīms, tad pastāv risks, ka daži iedzīvotāji sāks žēloties, ka ir auksti. Lai izvairītos no izsaukumiem un sūdzībām, Rīgas siltums ekonomiskā režīma vietā bieži vien uzstāda komforta. Temperatūra dzīvokļos sasniedz +22 – +23 grādus, un līdz ar to maksa sadārdzinās par 10–15% un pat vairāk.
Ko darīt, lai pasūdzētos?
– Ko iedzīvotājiem darīt?
– Ja dzīvokļu īpašniekiem ir karsti, kā likums, viņi sāk rakstīt pārvaldniekam. Ar iesniegumu no viena dzīvokļa nepietiek, lai pārvaldnieks prasītu Rīgas siltums noregulēt siltumu visai mājai. Likumsakarīgi, ka jāraksta kolektīvas vēstules vai arī jāsasauc kopīga sanāksme. Kamēr iedzīvotāji šo problēmu atrisinās, ziema beigsies un arī apkures sezona.
– Atkārtošu vēlreiz savu jautājumu: kā rīkoties iedzīvotājiem, lai panāktu siltuma regulēšanu un mazāku samaksu?
– Mājā nepieciešams ievēlēt pilnvarotu personu, kura pēc vairākuma dzīvokļu īpašnieku lēmuma tiks pilnvarota veikt tiešas sarunas ar pārvaldnieku un Rīgas siltums. Šis cilvēks zinās situāciju mājā, saņems no iedzīvotājiem sūdzības un operatīvi nodos uzdevumu apkalpojošai organizācijai attiecībā par siltummezgla regulēšanu.
Iedzīvotājiem ir jādiktē noteikumi!
– Kā problēmu risina jūsu namu pārvalde Rīgas namu apsaimniekotājs?
– Katrā mūsu pārvaldībā esošajā mājā ir vai nu pilnvarots pārstāvis, ko izvirza iedzīvotāji, vai noteikta valde. Tāpat mājai ir noteikts savs meistars. Iedzīvotājs jebkurā brīdī var piezvanīt meistaram vai tehniskā dienesta priekšniekam un pateikt, kas viņu neapmierina, piemēram, par apkuri. Mēs esam gatavi noregulēt sistēmu, tiklīdz saņemsim atļauju no mājas valdes.
– Ko darīt, ja tikai vienā atsevišķā dzīvoklī ir auksti?
– Ja sūdzība saņemta no viena dzīvokļa iemītnieka par temperatūru dzīvoklī, tad mūsu meistars noteikti veiks mērījumus un meklēs cēloņus, kāpēc dzīvoklis ir auksts vai tajā ir liels karstums. Kopējos siltumtīklus apkalpo mūsu meistari. Viņi katru dienu atrodas pie mājas. Viņiem ir uzdevums regulāri iegriezties telpā, kur ir uzstādīts siltummezgls, un sekot līdzi visām niansēm savā darbā. Vienam meistaram ir vidēji 10 mikrorajona māju, viņš pārzina katru savu māju no A līdz Z.
– Tātad iedzīvotājam ir tiesības izsaukt meistaru uz dzīvokli. Bet siltummezgla regulēšana, lai pazeminātu temperatūru visā mājā, noteikta tikai ar mājas valdes atļauju…
– Jā, šāda kārtība noteikta mūsu līgumā ar nosacījumu, ja gadījumā valde ir pašlikvidējusies, tad lēmumu pieņem pats pārvaldnieks. Taču līdz šim visu māju valdes aktīvi piedalās apkures jautājumu risināšanā. Temperatūras režīmi visās mājās ir apstiprināti un tiek ievēroti. Grūtības rodas tikai atsevišķos gadījumos un gandrīz vienmēr saistītas ar to, ka paši iedzīvotāji dzīvokļos veikuši nelikumīgu pārveidošanu. Neticēsiet, bet mēs esam redzējuši, ka daži vannas istabās ir ierīkojuši apsildāmās grīdas uz kopējās karstā ūdens apgādes sistēmas rēķina. Viņiem ir silti, bet augšējo dzīvokļu iemītnieki nevar sagaidīt karsto ūdeni.
Izvēles iespējas noved pie ekonomijas
– Kādu temperatūru mājokļos uzstāda iedzīvotāji, kad viņiem tiek dota izvēles brīvība?
– Viņi priekšroku dod temperatūrai no +18 līdz +21 grādam. Ja temperatūra mājā ir augstāka, tad telpas tiek pārkurinātas un rodas lieki tēriņi.
– Kā jūs uzskatāt, vai siltummezgla regulācija palīdz samazināt apkures izmaksas?
– Protams! Dažreiz, lai samazinātu rēķinus, pietiek noregulēt stāvvadus, sabalansēt sistēmu. Taču Rīgas siltums vai municipālais pārvaldnieks to izdarīt nevar, kamēr mājā nav kontaktpersonas. Kā Rīgas siltums var uzzināt par temperatūru katrā dzīvoklī jūsu mājā? Mēdz būt, ka vienā dzīvoklī panelī ir bojājums, tāpēc tur ir auksti, un meistari, lai šiem iedzīvotājiem būtu silti, cenšas no jauna noregulēt temperatūru visā mājā. Rezultātā citos dzīvokļos ir karsti, rēķini – lieli. Bet varbūt mājas vecākajam un pārvaldniekam ir jāvienojas par kādu citu lēmumu? Piemēram, var veikt termoauditu, noteikt aukstuma cēloni atsevišķos dzīvokļos un novērst bojājumu panelī, hermetizēt šuves. Tas ir lētāk, nekā visai mājai pārmaksāt par apkuri.
– Vai Rīgā ir mājas, kur saprātīgas regulēšanas un siltināšanas ceļā apkures rēķinos tiek sasniegta ekonomija?
– Varu atbildēt tikai par mājām, kas atrodas Rīgas namu apsaimniekotājs pārvaldībā. Reizēm pietiek tikai ar noteiktiem lēmumiem. Pirms diviem gadiem nosiltinājām mājas galus Raņķa dambī 7/1, un tur uzreiz samazinājās iedzīvotāju sūdzību skaits. Taču mums ir mājas, kurās veikta pilnīga renovācija. Salaspilī, ēkā Miera ielā 21, pēc kompleksās siltināšanas maksa par apkuri ir mazāka nekā visās citās mājās pilsētā. Bet agrāk šīs mājas iedzīvotāji bija rekordisti – maksāja visvairāk salīdzinājumā ar pārējiem.
Sekojiet līdzi ne tikai siltumam, bet arī naudai!
– Vēlos uzsvērt, ka iedzīvotājiem ir jāievēl pilnvarots pārstāvis vai mājas valde ne tikai tāpēc, lai kontrolētu rēķinus par apkuri. Pēdējā laikā jautājumi rodas par to, kādi vēl citi pārvaldnieki veic māju tehnisko apkalpošanu. Mans viedoklis – šie darbi iedzīvotājiem arī ir jākontrolē, un pastāvīgi, – saka Igors Trubko.
– Un kādas problēmas iespējamas tiem iedzīvotājiem, kuri uzticas pārvaldniekam un neko nepārbauda?
– Pēdējā laikā, pārņemot mājas no citiem pārvaldniekiem, mēs redzam, ka siltuma un ūdens mezgli atrodas briesmīgā stāvoklī. Uzņēmumi Rīgas siltums un Rīgas ūdens prasa, lai mēs nekavējoties savestu šīs komunikācijas kārtībā, pretējā gadījumā draud mājām nesniegt pakalpojumus. Mēs esam pieraduši pie darba un izpildām visas prasības. Taču man nav skaidrs, kā iepriekšējais pārvaldnieks pamanījās nolaist māju sliktā tehniskā stāvoklī. Rodas aizdomas, ka viņš iedzīvotāju naudu, kas tika maksāta par šiem darbiem, lika savā kabatā. Piemēram, nesen mēs pārņēmām māju Brīvības ielā 352. Mājā visas komunikācijas atradās neapmierinošā stāvoklī, tajā skaitā arī ūdens mezgls. Gada laikā kopīgi ar iedzīvotājiem mēs bijām spiesti savest kārtībā visu aukstā un karstā ūdens apakšējā tīkla mezglu un lielu daļu stāvvadu. Bet ko darīja pārvaldnieks, kura pārziņā pirms tam bija šī ēka?
– Patiešām – kur? Jūs to nenoskaidrojāt?
– Centāmies noskaidrot. Izrādījās, ka iepriekšējais pārvaldnieks solīja ne tikai godīgi apkalpot visas komunikācijas, bet arī pakāpeniski savākt naudu, lai dzēstu vecos iedzīvotāju parādus par apkuri. Viņš pat noslēdza vienošanos ar Rīgas siltums par pakāpenisku parāda atmaksu. Vārdu sakot, slēdzot līgumu starp pārvaldnieku un iedzīvotājiem, izskatījās, ka viss būs kārtībā.
– Un?
– Taču nevienu centu no vecā parāda viņš nenodzēsa, nekādus darbus pagrabos neveica, iedzīvotājiem atskaites par paveiktajiem darbiem nedeva. Mēs kārtējo reizi pārņēmām māju ar parādiem, pilnībā sagrautu ūdens apgādes sistēmu, un bijām spiesti to glābt. Padomājiet tikai – siltummezglā divas sezonas neviens pat pirkstu nepakustināja, lai gan naudu par šiem darbiem iedzīvotāji maksāja.
Mūs apmāna reti, bet pamatīgi
– Bet šķita, ka tie laiki, kad pārvaldnieki pazūd ar iedzīvotāju naudu, jau palikuši pagātnē...
– Šodien negodīgi pārvaldnieki (kuri, par laimi, darbojas vienatnē) vairs nezog naudu atklāti. Taču to naudu, kas tika ieguldīta viņu kasē, tērē pēc saviem ieskatiem un saka iedzīvotājiem: ”Jūs taču piekritāt mūsu apkalpošanas tarifam! Paši redzat, jūsu māja nav sabrukusi, ko tad jūs vēl gribat? Nekādas papildus atskaites mēs jums nedosim.” Fakti rāda, ka iedzīvotāji maksāja tūkstošus eiro par tehnisko apkalpošanu, bet pakalpojumus viņi nesaņēma.
– Pieņemsim, ka iedzīvotāji izvēlas pilnvaroto pārstāvi, kurš dosies pie pārvaldnieka, ielūkosies pagrabā, jautās padomu Rīgas siltumā. Jūs esat pārliecināts, ka tas dos konkrētu rezultātu?
– Esmu pārliecināts, jo gan mūsu namu pārvaldē, gan daudzās citās tā arī notiek. Piemēram, mēs nesen pārņēmām māju Rīgā, Duntes ielā 29/31. Tiklīdz dzīvokļu īpašnieki saprata, ka pašiem ir jāpieņem lēmums, process izkustējās. Pārvaldīšanas laikā mēs ielikām viņiem jaunas durvis un logus, saremontējām jumtu, atrisinājām problēmu ar kanalizāciju. Iedomājieties! Zem tādas daudzstāvu mājas līdz šim eksistēja atkritumu bedre. Protams, šo māju sagaida vēl daudz darbu, taču gods un slava dzīvokļu īpašniekiem, kuri atsaucās mūsu piedāvājumiem.
Maksa palielināsies? Tas nav obligāti!
– Visticamāk tādi globāli remontdarbi pieejami tikai lielu namu iemītniekiem?
– Jums nav taisnība, lūk, cits piemērs no mūsu prakses. Māja Rīgā, Eksporta ielā 8/1, nav liela, tajā ir tikai seši dzīvokļi. Iedzīvotāji lūdza pārņemt apsaimniekošanu, īsā laikā uzstādīja jaunu jumtu, tagad māja izskatās citādi. Bet nesen mūsu pārziņā nonāca māja Ezera 5a, arī pavisam maza. Iepriekšējais pārvaldnieks prasīja no iedzīvotājiem 3500 eiro tikai par tehnisko mājas apskati, bet pēc tam piedāvāja sakrāt vēl 80000 eiro fundamenta remontam un pirmā stāva pārsegumam. Strādājot kopīgi ar iedzīvotājiem, mēs ievērojami samazinājām nākamos tēriņus. Piemēram, tehnisko apskati mēs esam gatavi veikt apmēram par 300 eiro, un nākotnē paši dzīvokļu īpašnieki lems, kādus darbus veikt pirmām kārtām. Fundamenta remonts, ja būs nepieciešami sarežģīti darbi, izmaksās līdz 15000 eiro.
– Bet kā, jūs sakāt, ka iedzīvotāji piedalās arī lēmumu pieņemšanā, un jaunus jumtus uzliek, mājas galus siltina. Taču ne katrai mājai tam atradīsies līdzekļi! Cik daudz jāmaksā, lai saņemtu šādus pakalpojumus?
– No 1. marta mēs pārņēmām četras jaunas mājas, viena no tām – Bērzpils ielā 3, un tas ir pozitīvs rādītājs. Mājai ir 5000 eiro liels parāds par ūdeni un tieši tāds pats par apkuri, uzkrājumus remontdarbiem iepriekšējais pārvaldnieks pagaidām nav nodevis, tāpēc uz tiem mēs neceram. Agrāk iedzīvotāji uzticēja pārvaldīšanu nelielai apkalpojošai organizācijai, kurai nebija rezervju, lai nodarbotos ar remontdarbiem un piedzītu parādus no parādniekiem. Iedzīvotāji tikai ar apkalpošanu maksāja 0,5 eiro par kvadrātmetru, un visa nauda tika izlietota administrācijas algām. Kad mēs šo māju pārņēmām savā pārziņā, uzmanīgi apskatījām tāmi un pārliecinājāmies, ka varam ne tikai izpildīt visus nepieciešamos darbus par sākotnējo cenu, bet arī ietaupīsim līdzekļus, lai pakāpeniski nodzēstu bezcerīgos mājas parādus. Protams, arī remontus veiksim pēc plāna, un to visu – par to pašu maksu, ko prasīja no iedzīvotājiem iepriekšējais pārvaldnieks. Tā kā nav nepieciešams paaugstināt tarifu uz pakalpojumu rēķina, lai glābtu māju. Svarīgāk ir to pārvaldīt saprātīgi, un vēl – lai iedzīvotāju pulkā būtu aktīvisti, kuri sekotu līdzi un labā nozīmē iejauktos visā notiekošajā.