Lodžiju un balkonu īpašniekiem draud jauni sodi un jauni noteikumi!
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sola sagatavot noteikumus, kas iedzīvotājiem liks vai nu novākt lodžiju un balkonu iestiklojumu, vai arī steidzami legalizēt veiktās pārbūves. Tūkstošiem dzīvokļu īpašnieku, kuri savas lodžijas iestiklojuši jau pirms daudziem gadiem, draud reāli sodi. Ko darīt?
99% nelegālu pārbūvju
Rīgas pilsētas būvvaldē skaidro, ka sodīt iestikloto lodžiju un balkonu īpašniekus varētu jau tagad, jo 99% no tiem pārbūvi veikuši bez nepieciešamās saskaņošanas.
Kas vajadzīgs, lai dzīvoklī pēkšņi neparādītos būvinspektors? Tā kā lodžijas ir visu mājas iemītnieku kopīpašums, jebkuram, kas sadomājis iestiklot sava dzīvokļa lodžiju, vispirms mājā jāsasauc kopsapulce vai jāorganizē rakstiska balsošana par iestiklošanu. Ja vairākums dzīvokļu īpašnieku dod atļauju attiecīgajā dzīvoklī veikt šādus darbus, īpašniekam jāmeklē sertificēts arhitekts un jāpasūta iestiklojuma skice, kas pēc tam būs jāiesniedz savas pašvaldības būvvaldē. Šādu kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”.
Pēc saskaņošanas dzīvokļa īpašnieks var ar mierīgu sirdi uzaicināt būvniekus. Taču te ir viena ļoti svarīga nianse: ja mājā ir saskaņota skice, pēc tās jāvadās arī visiem pārējiem dzīvojkļu īpašniekiem, kuri vēlas iestiklot savas lodžijas. Kā skaidro būvvaldē, tas nepieciešams, lai nodrošinātu vienotu fasādes izskatu.
Ko darīt ar vecajām pārbūvēm?
Mūsu mājās, kur lodžijas iestiklotas pirms 10–20 un pat 30 gadiem, nepieciešamo dokumentu nav, tātad jebkurā brīdī var ierasties būvinspektors, veikt pārbaudi un atvēlēt kādu laika sprīdi nelikumīgās būves likvidēšanai. Ja jūs kavēsieties vai vispār neņemsiet vērā būvinspektora brīdinājumus, nāksies maksāt sodu. Lai piespiestu noteikumu pārkāpēju rīkoties, jebkura būvvalde viņu var sodīt daudzas reizes pēc kārtas, līdz panāk nelegālo konstrukciju nojaukšanu.
Interesanti, ka balkonu iestiklošanu šobrīd spēkā esošie normatīvie akti vispār neparedz, tātad jebkurš dzīvokļa īpašnieks, kurš ar skici vai bez tās uz balkona uzbūvējis slēgtu pieliekamo vai ziemas dārzu, var saņemt sodu un rīkojumu sakārtot konstrukciju sākotnējā izskatā.
MK noteikumi Nr. 529 neparedz īpašu kārtību pirms daudziem gadiem iestiklotām lodžijām un balkoniem, tiem tiek piemērota tāda pati kārtība kā svaigi būvētām konstrukcijām. Nu beidzot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ķērusies pie veco iestiklojumu legalizācijas noteikumu izstrādes.
Ušakovs sola panākt „amnestiju”
Pēc provizoriskas informācijas, patvaļīgi iestikloto balkonu īpašniekiem, kuri atteiksies pildīt jaunās prasības, var draudēt gan administratīvais sods, gan paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme. Rīgas dome tik bargai pieejai nepiekrīt. Nesen Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs paziņoja, ka pašvaldība gatavo priekšlikumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā risināt nelegāli iestikloto balkonu un lodžiju problēmu.
„Ideja par „legalizāciju” radīs liekus un būtiskus tēriņus pilsētas iedzīvotājiem, kuriem jau šobrīd savu problēmu pietiek,” savā Facebook profilā raksta pilsētas mērs. „Tā radīs arī papildu slodzi būvvaldei, kurai arī bez desmitu tūkstošu iestiklotu balkonu un lodžiju „legalizācijas” darba netrūkst.”
Pēc Ušakova vārdiem, Rīgas dome uzstāj, ka ir nepieciešama „amnestija” tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuru lodžijas un balkoni jau ir iestikloti. „Rīdzinieku situācija šobrīd izskatās šādi: nevajag uzreiz jaukt nost savas iestiklotās lodžijas vai masveidā skriet uz būvvaldi legalizēties. Mēs strādājam pie „amnestijas” varianta. Ja jums tagad ir vēlme iestiklot savu balkonu vai lodžiju, dariet to pēc visām likuma prasībām,” aicina Rīgas mērs.
Bet Salaspilī prasa nojaukt!
Rīgas domes priekšlikumi tiks nosūtīti atbildīgajām monistrijām, galīgo lēmumu, kā jau var nojaust, mēs uzzināsim ne agrāk kā 2016. gadā. Bet tas nenozīmē, ka iedzīvotāji var atlaist nervus. Salaspilī, piemēram, nesen pieņemts lēmums sodīt piecstāvu mājas Rīgas ielā 2 iemītniekus, kuri aizstiklojuši savus balkonus.
Lūk, ko pastāstīja mājas vecākā Tatjana Bondarenko:
– Pagājušajā gadā mēs veicām plašus savas mājas labiekārtošanas darbus. Pildot kopsapulces lēmumu, noslēdzām līgumu ar firmu, kas sakārtoja mūsu balkonus: no jauna nobetonēja grīdas, piemetināja režģus, nokrāsoja balkoniņus no ārpuses.
Pēc remonta Salaspils iedzīvotāji, ejot pa Rīgas ielu, apstājās, lai papriecātos par ārējo veidolu mainījušo piecstāvu namu. Taču tagad mājai uzmanību pievērsuši ne tikai garāmgājēji, bet arī amatpersonas.
– Nesen man piezvanīja no Salaspils domes, – stāsta Tatjana, – un paziņoja: „Steidzami brīdiniet iedzīvotājus, ka viņiem ir trīs dienas laika, lai novēktu balkonu nelegālo iestiklojumu, pretējā gadījumā būs sodi!” Es sasaucu kopsapulci, dzīvokļu īpašnieki bija sašutuši. Viena dzīvokļa balkons tika iestiklots tikai pirms mēneša, cilvēkiem, protams, sāp sirds!
Kādu sodu uzliks?
Ja dzīvokļa īpašnieks pēc būvvaldes brīdinājuma saņemšanas tomēr atsakās novākt balkona stiklojumu, viņš tiks sodīts saskaņā ar Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksa 152. pantu:
„Par būves renovāciju, rekonstrukciju vai restaurāciju bez akceptēta projekta vai būvatļaujas (izņemot gadījumus, kas noteikti Vispārīgajos būvnoteikumos) vai vienkāršotās renovācijas vai vienkāršotās rekonstrukcijas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 70 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām – no 280 līdz 4300 eiro.”
Vai nu neviens, vai visi reizē
Pēc Tatjanas teiktā, būvvalde tomēr atstājusi īpašniekiem šauru izeju – ieteikusi pasūtīt vienotu visas mājas balkonu iestiklošanas projektu un panākt, lai par šādu variantu nobalsotu simtprocentīgi visi dzīvokļu īpašnieki.
– Skaidrs, ka savākt pilnīgi visu dzīvokļu īpašnieku parakstus ir tikpat kā neiespējami, – uzskata mājas vecākā. – Cilvēki negribēs parakstīt tādu papīru, jo baidīsies, ka pēc apstiprināšanas nāksies iestiklot savus balkonus piespiedu kārtā.
Salaspils būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs apstiprināja, ka Rīgas ielas 2. nama iedzīvotājiem ir noteikts termiņš nelikumīgo būvju novākšanai:
– Jums jāsaprot, ka likums paredz vienotu iestiklošanas kārtību. Pirmkārt, ārpus fasādes kopējās rekonstrukcijas atļauts iestiklot tikai lodžijas, bet mājai Rīgas ielā 2 ir balkoni. Otrkārt, pat tam, lai iestiklotu lodžijas, iedzīvotājiem par to jāvienojas kopsapulcē un jāpasūta skice. Tādā gadījumā neviens neliks īpašniekam rekonstruēt lodžiju, ja viņš to nevēlēsies. Bet, ja iestiklošana tomēr ir ieplānota, nāksies to veikt pēc mājas kopējā projekta.
Pēc Valērija Sičova teiktā, ar lodžiju pārbūvi viss esot skaidrs. Lodžija Latvijas būvnormatīva izpratnē ir pārsegta un no trim pusēm norobežota ārtelpa, kas papildina iekštelpas. Turpretī balkons saskaņā ar to pašu normatīvu ir „no fasādes plaknes uz āru izvirzīts vaļējs norobežots laukumiņš”. Ir atšķirība? Ir!
Ministrija aizliedz aizstiklot atsevišķus balkonus
– Ja balkonu aizstiklo, tas vairs nav balkons, – saka Salaspils būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs. – Es savā dzīvoklī nekad neko tādu nedarītu!
Skaidrs, ka iedzīvotājiem tas ir vājš mierinājums. Viņi vēlas ar saviem balkoniem rīkoties pēc pašu ieskatiem. Bet tur jau tā nelaime, ka Dzīvokļa īpašuma likums to aizliedz, jo jebkurš balkons vai lodžija ir visu mājas īpašnieku kopīpašums, tātad jebkādi darbi tur var notikt tikai ar īpašnieku kopības piekrišanu.
– Bet ko nozīmē jūsu ieteikums savākt 100% dzīvokļu īpašnieku parakstus, lai vienlaicīgi aizstiklotu visus balkonus mājai Rīgas ielā 2?
– Mēs uzreiz netikām skaidrībā, ar ko balkonu iestiklošana atšķiras no lodžiju iestiklošanas, tāpēc nosūtījām pieprasījumu Ekonomikas ministrijai. Valsts sekretārs R. Beinarovičs nupat šajās dienās atbildēja: lodžijas sērijveida mājās drīkst stiklot, ja iedzīvotājiem ir ar būvvaldi saskaņota skice. Turpretī balkonus iespējams aizstiklot, tikai veicot uzreiz visas ēkas fasādes pārbūvi, kam nepieciešams būvprojekts minimālā sastāvā. Skaidrs, ka tādiem darbiem vajadzīga dzīvokļu īpašnieku piekrišana!