Piecstāvu māju Rīgā, Kristapa ielā 23 jau sen visiem min par paraugu. Pagājis tikai pusotra gada, kopš iedzīvotāji izvēlējās jaunu pārvaldnieku – uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs, bet jau redzami ievērojami uzlabojumi. Šajās dienās, piemēram, tiek pabeigta gala sienas siltināšana, un tad māja kļūs ne tikai siltāka, bet arī glītāka. Bet iedzīvotāji jau vāc naudu jaunām durvīm, cauruļvadu nomaiņai un citiem remontdarbiem.
Spēcīgs kolektīvs
Tas ir stāsts par to, ka nemaz nav tik briesmīgi ķerties pie lieliem darbiem, ja mājā izveidojies draudzīgs kolektīvs.
– Mūsu mājā ir sešdesmit dzīvokļu, – stāsta Oksana Isajeva, dzīvokļu īpašnieku biedrības Kristaps 23 valdes locekle. – Svešu ļaužu ir pavisam maz: piecstāvu namu būvēja viena uzņēmuma darbiniekiem, tāpēc kaimiņi cits citu ļoti labi pazīst. Ja arī mājā parādās jauni iemītnieki, tie parasti ir veco saimnieku radinieki vai labi paziņas. Jaunie dzīvokļu īpašnieki uzreiz saprot, ka mājas cilvēki ir nopietni noskaņoti, tāpēc problēmas savstarpējās attiecībās vai ar maksājumiem mums gandrīz nekad nemēdz būt.
Izšķirties nebija viegli
Tiesa, arī šajā draudzīgajā kolektīvā ne jau viss uzreiz norisinājās gludi. Dzīvokļu īpašnieku sabiedrība Kristapa ielā 23 tika nodibināta sen, vēl privatizācijas gados, bet ar to arī viss beidzās, jo cilvēki baidījās atteikties no pašvaldības namu pārvaldes pakalpojumiem: „Sāksi pārvaldīt patstāvīgi vai sameklēsi privātu apsaimniekotāju, un pazudis būsi...”
Bet laiks rādīja, ka bez patstāvības neiztikt. Tāpat kā daudzi citi iedzīvotāji, arī Kristapa ielas 23. nama iemītnieki par dzīvokli maksāja pašvaldības namu pārvaldei, bet reti kurš saprata, kādiem mērķiem tiek izlietota nauda. Mulsināja tādas dīvainas pozīcijas rēķinos kā maksa par mājas tehnisko apsekošanu, par zāles pļaušanas firmas pakalpojumiem (lai gan pašiem bija savs sētnieks, kurš bija ar mieru pļaut par piecreiz mazāku maksu).
– Par pēdējo pilienu pacietības kausā kļuva tas, ka pilsētas namu pārvalde, kas tobrīd atradās reorganizācijas procesā, divus gadus nespēja noorganizēt nekādus darbus. Šā iemesla dēļ mēs 2012. gada rudenī nobalsojām par mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un nolēmām meklēt citu apsaimniekotāju.
Kāpēc jāpārņem māja?
Jāpiebilst, ka mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšana ir viens no galvenajiem privatizēto dzīvokļu īpašnieku pienākumiem. Tiklīdz mājā pabeigts privatizācijas process, īpašniekiem ir jānodibina biedrība vai jāizrauga pilnvarotā persona un māja jāpārņem no pašvaldības vai valsts bilances. Līdz tam mājas privatizācija neskaitās pabeigta.
Pēc mājas pārņemšanas iedzīvotāji var to pārvaldīt paši, palikt pie iepriekšējā profesionālā pārvaldnieka vai izvēlēties jaunu – pašvaldības vai privāto. Nolīgtajam uzņēmumam var uzticēt gan mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, gan tikai apsaimniekošanu. Pēdējā gadījumā mājas pārvaldītāja ir īpašnieku biedrība, bet nolīgtais uzņēmums pilda tikai praktiskos uzdevumus: kārto grāmatvedību, nodrošina sanitāro kopšanu utt.
Jaunais pārvaldnieks savaldzināja ar atklātību
Ieguvuši mājas pārvaldīšanas tiesības, Kristapa ielas 23. nama iedzīvotāji sarīkoja kopsapulci, lai izlemtu, kādu apsaimniekotāju izvēlēties pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks vietā. Uzaicināja vairākus pretendentus, uzklausīja viņu piedāvājumus. Beigu beigās nolēma uzticēties komercuzņēmumam Rīgas namu apsaimniekotājs, kura pārstāvis uzstājās vispārliecinošāk. Vaicāti, ar ko jaunais apsaimniekotājs viņus tā savaldzināja, iedzīvotāji atbild: „Piena upes ķīseļa krastos mums nesolīja, bet līgumā tika ierakstīts, ka ar mājas naudu rīkojas paši iedzīvotāji. Tas nozīmēja, ka pārvaldnieks nevarēs no mūsu naudas paņemt ne centa bez mājas valdes atļaujas. Mums tas bija ļoti pa prātam!”
– Sistēma darbojas vienkārši: tagad visu maksu par dzīvokļiem īpašnieki pārskaita nevis pārvaldniekam, bet gan īpašnieku biedrībai, – skaidro Oksana Isajeva. – Un tad jau biedrības valde izlemj, cik daudz naudas pārskaitīt remontam, cik par komunālajiem pakalpojumiem, cik pārvaldniekam, ja viņš ir labi strādājis. Ko mums dod šāda shēma? Pirmkārt, pārliecību, ka visi rēķini tiks samaksāti laikā. Otrkārt, caurspīdīgumu: mēs tagad precīzi zinām, cik maksājis katrs darbs, sākot ar ventiļa nomaiņu pagrabā un beidzot ar mājas ikgadējo tehnisko apsekošanu. Visi rēķini tiek apstiprināti ar tāmēm un citiem dokumentiem.
„Mēs nevienam neko neesam parādā!”
Jāteic, ka iedzīvotāji atzinīgi novērtēja biedrības Kristaps 23 darbu. Tagad maksājumu disciplīna mājā sasniegusi 100%, kas lielākajai daļai Rīgas māju nepavisam nav raksturīgi.
– Mums ir tikai divi dzīvokļi, kuru saimnieki personisku iemeslu dēļ rēķinus maksā ar nelielu nokavēšanos, – priecājas Oksana. – Tas nozīmē, ka biedrība var laikus norēķināties ar pakalpojumu sniedzējiem. Mēs nevienam neko neesam parādā.
Šobrīd 99,9% rīdzinieku par dzīvokli turpina maksāt pēc shēmas „dzīvokļa īpašnieks – pārvaldnieks – pakalpojumu sniedzēji”. Vai visiem var ieteikt pāriet uz shēmu „dzīvokļa īpašnieks – īpašnieku biedrība – pārvaldnieks”? Oksana šaubīgi groza galvu:
– Tas ir ļoti progresīvs pakalpojumu apmaksas veids, bet der tikai mājai, kurai nav parādu vai tie ir pavisam nelieli. Ja mūsu iedzīvotāju parāds par komunālajiem pakalpojumiem būtu vairāki tūkstoši eiro, biedrība netiktu galā ar starpnieka pienākumiem. Mums taču atšķirībā no pārvaldnieka nav savu rezervju.
Tātad iedzīvotāji maksu par dzīvokli kopējā mājas kontā var ieskaitīt un pēc tam norēķināties ar pārvaldnieku tikai tādās mājās, kur nav lielu nemaksātāju. Tas noteikti jāiegaumē.
Kāds skaistums!
Patlaban mājā Kristapa ielā 23 beidzas vērienīgs darbs – gala sienas siltināšana. Turklāt darbs padarīts tā, ka prieks skatīties. Mājas gals noklāts nevis ar krāsainu apmetumu vai neglīto skārdu, bet gan ar dekoratīvām plāksnēm, zem kurām slēpjas vesels siltinātāja „pīrāgs”.
– Mēs paši atradām būvuzņēmumu no Valmieras, kurš piedāvāja uzstādīt ventilējamu fasādes siltināšanas sistēmu, – stāsta Isajeva. – Tas nozīmē, ka zem siltinājuma nekrājas mitrums, sienas vienmēr ir sausas un siltas. Uzņēmumam tas bija pilotprojekts Rīgā, tāpēc darbi mums neizmaksāja dārgi – kopumā 11 000 eiro. Salīdzinājumam: visparastākā siltināšana ar putuplastu, ko pārklāj ar sietu, apmet un nokrāso, mums būtu izmaksājusi aptuveni 15 000 eiro.
Zem dekoratīvajām plāksnēm atrodas vesela sistēma no akmens vates un putuplasta. Fasādes ārējais izskats arī ir labi iedevies: reljefās plāksnes būs grūti sabojāt ar grafiti ķēpājumiem, bet māja uzreiz ir pārvērtusies, gluži kā greznā parādes tārpā ieģērbta.
Pārvaldnieks – iedzīvotāju gribas izpildītājs
– Darbs tika paveikts ātri, dažās nedēļās. Lai gan mūsu māja vienmēr ir bijusi pati siltākā apkaimē, tagad mēs ceram ietaupīt vēl vairāk siltuma, – saka Oksana.
Bet nesen mājas iemītnieki, paveiktā uzmundrināti, nobalsoja par remonta uzkrājumu palielināšanu no 0,07 līdz 0,15 eiro par dzīvojamās platības kvadrātmetru. Tas ļaus mājai labiekārtošanas darbiem gadā iekrāt aptuveni 2500 eiro. Oksanas un viņas kaimiņu nākamais mērķis ir ielikt mājai jaunas ārdurvis un nosiltināt pagrabu, pēc tam varēs padomāt arī par karstā ūdens sadales sistēmas remontu. Ar vārdu sakot, darbs beidzot ir izkustējies no nulles punkta.
– Ko mēs domājam par jauno pārvaldnieku – uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs? – pārjautā Oksana. – Namu pārvaldes darbinieki allaž ir gatavi uzklausīt mūsu vēlmes un organizē darbus. Bet iedzīvotājiem ir svarīgi saprast, ka panākumu pirmais nosacījums ir pašu aktivitāte. Ja mājā nav cilvēku, kas patiesi rūpējas par labiekārtošanu un par kaimiņu naudu, kas vēlas padarīt savu mājokli labāku, tad neviens pārvaldnieks nevarēs palīdzēt. Skaidri jāsaprot, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir pieņemt lēmumus par darbiem un finansējumu, dot uzdevumu pārvaldniekam, bet pārvaldnieka pienākums ir precīzi un noteiktajā laikā izpildīt īpašnieku norādījumus. Rīgas namu apsaimniekotājs šo uzdevumu pilda, un mēs ar visu esam apmierināti!