Rīga ķērusies pie balkoniem

Martā galvaspilsētas lielākais namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmums SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) piedāvās klientiem piedalīties balkonu apsekošanas programmā. Ja kādam dzīvokļa īpašniekam ir radušās aizdomas par sava balkona drošību, viņš var uzaicināt ciemos tehnisko darbinieku. Papildu informāciju RNP iedrukās ikmēneša rēķinos, nepalaidiet garām.

Viena programma visai pilsētai

Par Rīgas balkonu slikto tehnisko stāvokli tiek runāts jau sen, bet līdz šim uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks šo konstrukciju tehnisko apsekošanu ir veicis tikai „uz acīti”. Ja arī ir gadījies kādu balkonu apskatīt uzmanīgāk, tad tikai pēc dzīvokļa īpašnieka lūguma. Šā iemesla dēļ namu pārvaldei ir visai skopa informācija par balkonu patieso stāvokli.

– Martā sāksies pilsētas kopējā programma, – pastāstīja SIA Rīgas namu pārvaldnieks sabiedrisko attiecību speciālists Krists Leiškalns. – Kopā ar dzīvokļa rēķiniem klienti saņems uzaicinājumu vērsties mūsu tehniskajā daļā, ja balkona stāvoklis viņiem vieš bažas.

Leiškalns uzsver, ka vienkāršības labad paziņojumi tiks nosūtīti visiem SIA Rīgas namu pārvaldnieks klientiem, bet programmā, protams, piedalīsies tikai tie, kam ir dzīvoklis ar balkonu.

Demontāžai – 100 procentu piekrišana

Juris Romaņenko, SIA Rīgas namu pārvaldnieks Tehniskās pārvaldes vadītāja v.i., uzskata, ka iedzīvotāju līdzdalība palīdzēs namu pārvaldei veikt balkonu padziļinātu tehnisko apsekošanu. Saņēmuši pieteikumu, pārvaldes darbinieki sazināsies ar dzīvokļa saimnieku un vienosies par ērtāko apskates laiku.

– Lielākajai daļai Rīgas namu balkonu vajadzīga tikai vienkāršota renovācija, bet daļai laiks veikt kapitālo remontu. Balkoni ir mājas kopīpašums, tāpēc pašiem dzīvokļu īpašniekiem būs jāizlemj to liktenis. Avārijas situācijās mēs piedāvāsim divus risinājumus – remontu vai demontāžu (saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumu balkonu demontāžai nepieciešama simtprocentīgi visu attiecīgās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišana).

Neliels remonts nevienam balkonam nebūs lieks

Deniss Prokovskis, SIA Rīgas namu pārvaldnieks būvniecības nodaļas vadītājs, uzskata, ka situācija ar balkoniem Rīgā ir nopietna, bet ne traģiska: no 30 000 balkonu pašvaldības uzņēmuma apsaimniekotajās mājās kapitālais remonts nepieciešams tikai 2–3%.

– Toties gandrīz visiem balkoniem vajadzīga vienkāršota renovācija, – skaidro speciālists. – Dažviet jāatjauno hidroizolācija, dažviet jāpielabo apmetums, dažviet jāpiemetina metāla konstrukcijas. Balkoni kalpo jau 20–30 gadu, skaidrs, ka iekrājušās problēmas.

Projekti ir gatavi

Kā lai dzīvokļa īpašnieks saprot, vai ir laiks aicināt SIA Rīgas namu pārvaldnieks speciālistus veikt balkona padziļinātu tehnisko apsekošanu? Tas noteikti ir jādara, ja redzami betona konstrukciju bojājumi, plaisas un betona plākšņu deformācija, metāla konstrukcijas vai margas ir pārāk sarūsējušas, lien laukā balkona armatūra vai savienojumi kļuvuši nestipri (ļogās margas vai ir sašķiebies viss balkons).

SIA Rīgas namu pārvaldnieks balkonu remontam jau ir sagatavojusies. Pēc RNP pasūtījuma speciālisti ir izstrādājuši kapitālā remonta tipveida projektus, kas piemēroti lielākajai daļai daudzstāvu dzīvojamo namu.

– Projekti sagatavoti sešu standarta projektu mājām ar balkoniem: vecā lietuviešu projekta, Hruščova un Brežņeva laika projektu,  602., 318. un 316. sērijas mājām, – stāsta Deniss Prokovskis. – Katrai sērijai pasūtīti vismaz trīs kapitālā remonta izpildes varianti, ņemot vērā mājas novietojumu un stāvu, kurā atrodas balkons.

Tā kā projekti jau gatavi, RNP varēs sākt balkonu remontu, tiklīdz dzīvokļu īpašnieki būs pieņēmuši attiecīgu lēmumu un būs izraudzīts būvuzņēmums – darbu izpildītājs.

Pirmajā posmā jāmaksā nebūs

Tomēr SIA Rīgas namu pārvaldnieks projektam ir arī vājā vieta: apsekošanu veikt nav grūti, bet kā vienoties ar iedzīvotājiem par remontdarbu finansēšanu? Pat ja avārijas stāvoklī būs tikai viens balkons, maksāt nāksies visiem mājas īpašniekiem.

– Esam sastādījuši provizoriskas tāmes un noskaidrojuši, ka viena balkona vienkāršota renovācija (hidroizolācijas nomaiņa, sīki remontdarbi) izmaksās no 500 līdz 1700 eiro, kapitālais remonts – no 1700 līdz 3100 eiro un demontāža no 1300 līdz 2700 eiro, – pastāstīja Juris Romaņenko. – Kāpēc cenas svārstās? Cena ir atkarīga no balkona novietojuma, bojājumu pakāpes un pat balkonu skaita mājā, kuriem nepieciešams remonts.

Par laimi pirmajā posmā SIA Rīgas namu pārvaldnieks no dzīvokļu īpašniekiem naudu neprasīs – balkonu tehniskās apsekošanas izmaksas ir iekļautas apsaimniekošanas maksā. Vienīgais izņēmums būs tādi sarežģīti gadījumi, kad nepieciešams sertificēta eksperta atzinums. Par šo pakalpojumu būs jāmaksā no mājas kopējiem līdzekļiem, un tā cena ir aptuveni 200 eiro.

Kā remontēsim?

Kas notiks pēc tam, kad pilsētas balkoni būs apsekoti? SIA Rīgas namu pārvaldnieks Tehniskā pārvalde sola katrai mājai sastādīt remontdarbu tāmi. Dzīvokļu īpašnieku kopība var nobalsot par remontu jau šogad. Šai nolūkā īpašnieki var pārdalīt jau esošos mājas uzkrājumus, noteikt augstāku apsaimniekošanas maksu, lai izveidotu remonta fondu, vai arī ņemt bankas kredītu.

Ja dzīvokļu īpašnieki nepieņems lēmumu balkonus remontēt tūlīt, pārvaldnieks darbu izmaksas iekļaus 2015. gada uzkrājumu plānā. Apsaimniekošanas un remonta tāmes dzīvokļu īpašniekiem tiks nosūtītas 2014. gada oktobrī. Iedzīvotājiem būs vesels mēnesis, lai ar kopīgu balsojumu atteiktos no apsaimniekošanas maksas paaugstināšanas vai klusējot piekristu.

Īpaša saruna būs par avārijas situācijām, jo nav izslēgts, ka daži Rīgas balkoni izrādīsies bīstami.

– Pēc tādu balkonu apsekošanas mēs nekavējoties informēsim īpašniekus par situāciju, brīdināsim, ka uz balkoniem nedrīkst uzturēties, norobežosim teritoriju vai uzliksim aizsargtīklu, – sola Juris Romaņenko. – Tas nepieciešams, lai nepieļautu avāriju, un tādos gadījumos likums ļauj mums rīkoties bez dzīvokļu īpašnieku piekrišanas.

Neberiet uz betona sāli!

SIA Rīgas namu pārvaldnieks speciālisti atgādina, ka balkonu stāvoklis lielā mērā ir atkarīgs no iedzīvotāju ieradumiem. Daudzi cilvēki uz balkoniem glabā smagas mantas, kurām neatrodas vieta dzīvoklī. Eksperti slēdzienos norāda, ka tas ir viens no faktoriem, kas nevēlami ietekmē balkona stāvokli: smagas mantas rada nevajadzīgu slodzi uz konstrukcijām, neļauj balkonam nožūt.

Deniss Prokovskis iesaka balkona grīdu nenosegt ar linoleju, jo zem tā bieži uzkrājas mitrums:

– Salā ūdens sasalst un izplešas, nesošajā konstrukcijās rodas plaisas. Toties pareizi saliktas flīzes ar aizdarītām šuvēm ir laba lieta – ja ievērots slīpums, tās novada no balkona ūdeni.

Interesanti, ka dzīvokļu īpašnieki, paši to neapzinādamies, bieži vien nodarbojas ar kaitniecību. Salā balkona grīda apledo, un cilvēki bez žēlastības skalda ledu ar asiem priekšmetiem. Skalda kopā ar betonu, protams.

Viens otrs uz apledojušās balkona grīdas kaisa sāli, neapjaušot, ka sāls – tā ir nāve betonam. Bez tam RNP tehniskie darbinieki neiesaka pie balkonu margām kārt lielus puķupodus.

– Pats esmu redzējis, kā balkonam tiek piekārti divi divus metrus gari konteineri ar smagu mitru zemi, – saka Deniss Prokovskis. – Tas pastiprina slodzi uz margām, tās var neizturēt un nolūzt.