„Esmu iegādājies dzīvokli daudzdzīvokļu mājā, kurā ir daudz problēmu. Es vēlētos piedalīties šo problēmu risināšanā, jo ar pašreizējo pārvaldnieku lielas cerības nesaistu. Neviens pārvaldnieks tā nerūpēsies par māju kā īpašnieks. Kā es varu kļūt par iedzīvotāju pilnvaroto personu, lai veicinātu mājas rezultatīvu apsaimniekošanu?” Dzintars Smirnovs
Atbild Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta Apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja Ingrīda Mutjanko:
– Iecelt par pilnvaroto personu var tikai mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Par kandidātu kopsapulcē jānobalso vismaz divām trešdaļām īpašnieku. Balsošanu var organizēt arī rakstiskas aptaujas veidā, piedāvājot mājas īpašniekiem aizpildīt aptaujas lapas. Kad paraksti savākti, jaunievēlētajam mājas pilnvarniekam jāiesniedz pārvaldniekam pareizi noformēts protokols par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu.
Būtu pareizi dzīvokļu īpašniekiem reizē ar mājas pilnvarotās personas vēlēšanām nobalsot arī par pilnvarojuma līguma noslēgšanu. Šajā dokumentā jānorāda, kādas darbības pilnvarotajai personai ir tiesības veikt mājas vārdā.
Pilnvarniekam var uzdot saskaņot ar pārvaldnieku remontdarbus, kuru vērtība nepārsniedz noteiktu summu, piedalīties remontdarbu pieņemšanā, kontrolēt mājas kopējo un individuālo skaitītāju rādījumus utt. Pilnvarojuma līgums stājas spēkā, ja par to nobalsojušas divas trešdaļas dzīvokļu īpašnieku.
Tas nenozīmē, ka īpašnieki nodod visu varu mājas vecākajam. Dzīvokļa īpašuma likumā norādīti jautājumi, kurus balsošanas ceļā var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku kopība.
Lūk, fragments no likuma 16. panta:
„Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:
1) kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);
2) kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;
3) dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu un atcelšanu;
4) pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;
5) lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu;
6) kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;
7) kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;
8) atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam;
9) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;
10) citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē”.