Krīzes laikā cilvēki sākuši taupīt uz krāšņu tīrīšanas un labošanas rēķina. Bet velti, saka pieredzējušais krāšņu mūrnieks Ivans Kuziks, tāda taupīšana var radīt lielus zaudējumus: ap 30% ugunsgrēku vecajās mājās izraisa bojātas apkures sistēmas.
Jau sen nebūtībā aizgājuši tie svētīgie laiki, kad katrai namu pārvaldei bija savs krāšņu mūrnieks. Ivans Kuziks dzimis Ukrainā, mūrnieka amatu viņam iemācīja tēvs, cilvēks ar zelta rokām. Pirmā darba vieta Ivanam bija namu pārvalde Daugavpilī. Tur talantīgo un godīgo meistaru tik augstu novērtēja, ka pat dzīvokli piedāvāja, lai tikai neaizmuktu uz galvaspilsētu. Ivans no dzīvokļa atteicās, un iedzīvotāji vēl ilgi turpināja sūtīt uz namu pārvaldi pateicības vēstules par to, ka viņiem palīgā nosūtīts cilvēks ar zelta rokām un zelta sirdi.
Rīgā Ivans Kuziks strādāja Vecmīlgrāvja namu pārvaldē, kuras apsaimniekotajā teritorijā laboja pa 50–60 krāsnīm gadā.
– Vecās krāsnis Rīgā diemžēl ir ļoti bēdīgā stāvoklī, – atzīst meistars, – turklāt cilvēki neaptver, cik tas ir bīstami. Viņi redz plaisas mūrī, caur kurām vīd liesmas, bet atmet ar roku: nekas, gan jau vēl kādu gadiņu turēsies.
Agrāk krāsnis laboja uz pilsētas un namu pārvaldes rēķina, tagad šīs rūpes pilnībā gulstas uz pašu dzīvokļu īpašnieku pleciem. Un viņi taupa. Tā vietā, lai krāšņu meistaru uzaicinātu divas reizes gadā, labākajā gadījumā to dara reizi piecos gados. Krāsnīs krājas sodrēji, tās vairs labi nesilda.
– Ir bijuši gadījumi, kad no vienas krāsns iztīru 20–30 spaiņus sodrēju, – nopūšas Ivans. – Nākas pastāvīgi atgādināt cilvēkiem, ka nedrīkst tik bezrūpīgi izturēties pret savu drošību.
Bet krāšņu tīrīšana ir tikai neliela daļa no meistara darba. Vislabāk Ivanam patīk mūrēt jaunas krāsnis, viņš var gan holandiešu krāsni, gan krievu krāsni dabūt gatavu. Jauna krāsns daudz labāk silda, ar laiku ķieģeļu siltumvadītspēja mazinās.
– Reizēm cilvēkiem nākas izkurināt trīs četrus klēpjus malkas, dažās krāsnīs pat līdz septiņiem, – stāsta Kuziks, – bet es gādāju, lai jaunā krāsns ar vienu malkas klēpi turētu siltumu vairāk nekā pusotras diennaktis.
Parēķināsim. Jauna krāsns, sarēķinot maksu par ķieģeļiem un darbu, šobrīd izmaksā 500–600 latu. Tikai ar malkas ietaupījumu vien šo summu var atgūt piecos sešos gados, nerunājot nemaz par komfortu, ko iegūst mājas iemītnieki.
Ivans Kuziks atnāca uz redakciju, jo ir noraizējies par pilsētas tēvu attieksmi pret krāsnīm. Viņš saprot, ka pašvaldība par krāšņu remontu vairs nemaksās, cilvēkiem nāksies pašiem tikt galā. Gadījumam, ja kāds aptvers, ka krāsns ir avārijas stāvoklī vai sen nav tīrīta, Ivans lūdza publicēt viņa tālruņa numuru – 20311585. Pieredzējušais krāšņu meistars ir gatavs cilvēkiem palīdzēt ar padomu un sniegt kvalitatīvus pakalpojumus.