Mainām klimatu mājās!

Kāpēc dzīvokļa stūros rodas pelējums? Kāpēc no rīta pamostoties sāp galva? Izrādās, šīm nelaimēm ir kopīga sakne – plastmasas logi, kurus mēs tā arī neesam iemācījušies pareizi lietot.

Redakcija pat vasarā bieži saņem sūdzības par mitrumu un pelējumu mājokļos. Iedzīvotāji vaino namu pārvaldes, kuras negādā par paneļu šuvju remontu. Pārvaldnieki atbild, ka šuves ir kārtībā, vainīga aukstā ārsiena. „Krājiet naudu mājas gala siltināšanai, cienījamie iemītnieki!” viņi aicina.

Vai vajag siltināt gala sienas?

Rīgas Tehniskās universitātes profesors inženierzinātņu doktors Anatolijs Borodiņecs kopā ar mums izanalizēja abus gadījumus. Turklāt zinātnieks uzskata, ka nereti pelējumam dzīvoklī ir vēl trešais cēlonis – mūsu pašu neprasme pareizi ekspluatēt savu mājokli.

– Vai taisnība pārvaldniekam, kurš apgalvo, ka atbrīvoties no pelējuma dzīvokļos iespējams, tikai nosiltinot mājas gala sienas?

– Ja mājas ārsiena nav nosiltināta, tās iekšējās virsmas temperatūra var būt ļoti zema, gaisa un sienas iekšējās virsmas temperatūras starpība telpā var sasniegt pat 8–10 grādus. Savukārt, ja siena ir nosiltināta, temperatūras starpība ziemā nepārsniedz vienu divus grādus.

– Vai tiešām pelējums var rasties tāpēc, ka sienas dzīvoklī ir aukstas?

– Mēs jau noskaidrojām, ka nenosiltināta siena ir auksta siena. Temperatūras starpības dēļ uz tās rodas „rasas punkts”, kur veidojas kondensāts.

– Siena kļūst mitra?

– Jā. Un pēc tam uz tās veidojas pelējums. Ir liels risks, ka tā notiks, ja relatīvais mitrums sienas iekšējās virsmas rajonā pārsniedz 80% un turas šādā līmenī vairāk par nedēļu.

Cilvēkiem laiks mainīt ieradumus

– Kas dzīvoklī rada paaugstinātu mitrumu?

– Kamēr mums bija koka logu rāmji, mājokļos ieplūda āra gaiss, kas ziemā ir samērā sauss. Tas sajaucās ar dzīvokļa iekšējo gaisu, un kopējais mitrums kritās. Tagad daudzām mājām ir hermētiski plastmasas logi, tāpēc iekšējam mitrumam nav kur palikt.

– Kā rodas tik daudz mitruma?

– Ventilācijas kanāli vecajās ēkās bieži vien ir piesērējuši un nedarbojas, piedevām cilvēki žāvē veļu vannas istabās un koridoros (citas vietas jau nav), gatavo ēdienu. Vārot visparastāko zupu, gaisā var izdalīties līdz diviem litriem ūdens, sadegot kubikmetram gāzes – vēl litrs.

– Ja nosiltināsim ārsienu, tas taču nemazinās mitrumu dzīvoklī, vai ne? Tātad pelējums nekur nepazudīs...

– Siltināšana paaugstinās sienas iekšējās virsmas temperatūru, tāpēc mitrums beigs kondensēties kādās noteiktās vietās. Protams, arī pēc siltināšanas nevar dienām un naktīm karsēt tējkannu un cerēt, ka uz sienas nenosēdīsies mitrums. Bet, ja dzīvoklis tiek normāli ekspluatēts, ārsienu siltināšana tiešām līdz pret pelējumu.

Vai ir vērts likt plastmasas logus?

– Klausos jūsu teikto un saprotu, ka viss ļaunums nāk no plastmasas logiem, kurus tā liela un mums iesaka. Var jau būt, ka tie palīdz nosargāt siltumu, taču arī nepareizu mitrumu telpā aiztur.

– Ja runājam par siltuma taupīšanu, plastmasas logi nebūs pats efektīvākais līdzeklis. Ņemsim labu padomju laikā ražotu logu, tam siltuma caurlaidības koeficients bija 2,5 vati uz kvadrātmetru. Jaunajiem logiem saskaņā ar būvniecības standartiem šis koeficients nedrīkst pārsniegt 1,8 vatus, bet praksē tiek likti logi ar 1,4 vai 1,1 vata siltuma caurlaidību. Tas nozīmē, ka ar jauno tehnoloģiju palīdzību mēs taupām tikai pusi no tā siltuma, kas izplūda caur vecajiem logiem.

– Niecīgs ietaupījums!

– Var jau arī pasūtīt logus ar siltuma caurlaidības koeficientu 0,7, bet tie būs nesalīdzināmi dārgāki. Toties plastmasas logiem ir citas priekšrocības: skaņas izolācija un hermētiskums. Caur padomju laika logiem mēs tiekam pie svaiga gaisa, kad vajag un kad nevajag. Mājoklis tiešām atdziest, un tas nav patīkami.

– Tātad tomēr ir jēga likt plastmasas logus?

– Ir, ir, tikai vajag pareizi šādus logus ekspluatēt. Dzīvokļu saimniekiem vajag mainīt ieradumus, jo pēc jauno logu ielikšanas viņi paši ir atbildīgi par telpu vēdināšanu.

Mūsu īstais ienaidnieks – ogļskābā gāze

– Pieņemsim, ka man māja arī bez vēdināšanas ir sausa. Vai vajag vērt vaļā jaunos hermētiskos logus?

– Tas ir obligāti! Latvijā telpu vēdināšana pēc plastmasas logu ielikšanas ir daudz svarīgāka nekā citviet Eiropā, jo pie mums vidējā dzīvojamā platība vienam cilvēkam ir 22 kvadrātmetri, Eiropā – vairāk nekā 40. Tas nozīmē, ka gaisa apjoms uz vienu iedzīvotāju mums ir samērā mazs. Mēs ātrāk piesārņojam mājokļa mikroklimatu, tāpēc mums aktīvāk tas jāattīra ar vēdināšanas palīdzību.

– Kā tas ir – piesārņojam?

– Katrs cilvēks miera stāvoklī stundā uzņem 20–30 litru skābekļa un izelpo 18–25 litrus ogļskābās gāzes. Cilvēka izelpotajā gaisā ir 100 reižu vairāk ogļskābās gāzes nekā tīrā atmosfēras gaisā. Augsta ogļskābās gāzes koncentrācija ietekmē cilvēka veselību, rodas miegainība un trauksmes stāvoklis, galvassāpes. Ja CO₂ gaisā ir pārāk daudz, krasi mazinās darba spējas.

– Tātad uzturēties nevēdinātās telpās ir bīstami?

– Rietumos ir veikts interesants pētījums. Zinātnieki sarēķināja, cik daudz naudas mēs ietaupām uz siltuma rēķina, ja hermetizējam telpas. Otros svara kausos tiek likti finansiālie zaudējumi, ko rada cilvēku darbspējas mazināšanās nepietiekamas svaiga gaisa pieplūdes dēļ. Sakars ir acīm redzams: jo mazāk svaiga gaisa telpās, jo vairāk cilvēki slimo.

– Ko varat ieteikt cilvēkiem, kuriem rūp mājokļa iekšējais klimats?

– Nopirkt higrometru – ierīci gaisa mitruma mērīšanai. Tiklīdz mitrums telpā pieaug līdz 70%, nepieciešama vēdināšana. Tas pasargās telpas no lieka mitruma un pelējuma rašanās. Teorētiski iespējams iegādāties arī komplektu CO₂ līmeņa mērīšanai, tikai tas maksā aptuveni 500 latu. Bet domāju, ka drīzumā tiks radīti arī mājās lietojami ogļskābās gāzes mērītāji.

– Tātad jūs galveno uzsvaru liekat uz vēdināšanu. Bet ja istabā arī bez vēdināšanas ir auksti, ko tad darīt?

– Tā tiešām ir problēma, jo namu pārvaldes bieži vien dzīvokļos uztur minimāli pieļaujamo +18 grādu temperatūru. Tad pēc vēdināšanas nākas ieslēgt elektrosildītāju, bet tas ir dārgs prieks. Taču citas iespējas uzturēt dzīvoklī veselīgu mikroklimatu nav. Ja nu vienīgi var izmantot elektriskos gaisa sausinātājus, bet iesaku būt uzmanīgiem – tie patērē daudz elektroenerģijas.

СО2 līmenis (ppm)	Gaisa kvalitāte un tā ietekme uz cilvēku
Atmosfēras gaiss 300-400 ppm	Ideāls cilvēka veselībai.
400-600 ppm	Normāla gaisa kvalitāte.
līdz 600 ppm	Guļamistabām, bērnudārziem un skolām ieteicamais līmenis.
600-800 ppm	Atsevišķas sūdzības par gaisa kvalitāti.
800-1000 ppm	Biežākas sūdzības par gaisa kvalitāti.
virs 1000 ppm	Vispārējs diskomforts, vājums, galvassāpes, grūti koncentrēt uzmanību. Aug darbā pieļauto kļūdu daudzums. Sākas negatīvas DNS izmaiņas.
virs 2000 ppm	Var rasties nopietnas veselības novirzes. Krasi pieaug kļūdu daudzums darbā. 70% cilvēku nespēj koncentrēties darbam.