„Dzīvojam Imantā, nupat mums piedzima trešais bērniņš – meitiņa. Nesen vīrs dzīvoklī veica ģenerāltīrīšanu ar mēbeļu pārbīdīšanu un atklāja, ka aiz skapjiem un zem paklājiem ir melns no pelējuma. Paskatījos vērīgāk un pamanīju, ka pelējums lien pat pa griestiem.
Ķīmijas skolotāja dēla skolā esot stāstījusi, ka pelējumu varot likvidēt ar ūdeņraža pārskābi. Ja godīgi, pārskābe daudz nelīdz. Mēs esam dziļā šokā, jo jūsu avīzē lasījām, ka pelējums izraisa alerģiju un elpošanas ceļu slimības. Ļoti baidāmies par mazo meitiņu!
Pelējuma cēlonis ir neaizdarītās paneļu šuves. Bijām namu pārvaldē, neko nepanācām. Tur sacīja: vāciet parakstus, balsojiet par šuvju remontu, krājiet naudu. Tas viss ir labi, bet agrāk par pavasari nekas netiks darīts. Mēs laistām kaktus ar ūdeņraža pārskābi un klausāmies, vai bērni nesāk klepot. Droši vien līdzīgā situācijā ir tūkstošiem ģimeņu. Kā vismaz pagaidām atrisināt problēmu?” Ar cieņu, Jeļena
Tautas metodes cīņai pret pelējumu
■ Agrāk telpās lika sofites – lielas jaudas spuldzes, bet nekādu rezultātu tās nedeva. Pelējuma sēnītes ir ļoti ņipras būtnes, no tās vietas, kur spīd sofite, tās ātri migrē uz citu. Turklāt nav sevišķi ērti dzīvot istabā, kur visu laiku acis žilbina spoža gaisma.
■ Bojātos materiāla virsmu iecirkņus apstrādā ar vara vitriolu (INDE!) vai kancelejas līmi. Palīdz, bet laiku pa laikam pelējums parādās citā vietā.
■ Pelējuma bojātās mēbeļu vietas ar otas palīdzību apstrādā ar sēnītēm indīgu šķīdumu, kas satur 22 gramus dzelzs vitriola, 44 gramus kālija alumīnija alauna un 18 gramus vārāmās sāls uz litru ūdens. Bet diez vai ir vēlams nodarboties ar tādiem eksperimentiem dzīvoklī, kur ir zīdainis.
■ Pelējuma traipus no ledusskapja vai maizes kastes sieniņām noņem ar dzeramās sodas šķīdumā (viena tējkarote uz glāzi ūdens) samitrinātu drānu, pēc tam notīrīto vietu apstrādā ar galda etiķi.
■ Un, beidzot, pats drošākais un efektīvākais paņēmiens – iegādāties mūsdienīgu ķīmisko līdzekli, ko pārdod būvmateriālu un saimniecības preču veikalos, un ar to apstrādāt pelējuma bojātās virsmas. Cilvēkiem tas ir nekaitīgi, pelējumam nāvējoši.
Kā samazināt pelējuma rašanās risku
■ Padomājiet, kā novietot mēbeles: ja smagi priekšmeti tiek piespiesti cieši pie sienas, tie ierobežo gaisa cirkulāciju, un tad drīz vien uz sienām parādās kondensāta pilieni, pēc tam arī pelējums.
■ Parastākais logu ārējo rāmju trunēšanas cēlonis ir atlupusi vai ieplaisājusi tepe rāmja apakšējā daļā. Raugieties, lai tepe cieši piekļautos stiklam un ūdens neiekļūtu rāmja iekšpusē.
■ Iemesls tam, ka pelējums parādās uz balkonam piegulošās sienas, ir nepareizi uzstādītas notekcaurules vai vāja hidroizolācija. Raugieties, lai ārējā notekcaurule nebūtu aizsērējusi un tajā nestāvētu ūdens. Aizsalusi notekcaurule var pārplīst pa šuvi, un tad pavasarī sienā iemājos sēnīte.
■ Izvēdiniet mitru apģērbu, pirms noslēpjat to dziļāk.
■ Neturiet istabā kaltētus ziedus un vainagus, tajos bieži slēpjas pelējums.
■ Vairieties lietot ar kaučuka putām pildītus spilvenus, matračus un mēbeles, no sviedriem tie sāks pelēt.
■ Ar tādām vienkāršām metodēm kā telpas bieža vēdināšana, veļas nežāvēšana istabā, piloša krāna salabošana un neaizraušanās ar telpaugu turēšanu iespējams samazināt pelējuma sporu koncentrāciju sērgas skartajās telpās.
P.S. Lai maize nepelētu, ņem nelielu vates tamponu, uzpilina tam 5–10 pilienus joda tinktūras, ievieto pudelītē, aizbāž pudelīti ar tīru vates piciņu un kopā ar maizi ievieto polietilēna maisiņā, ko cieši aizsien. Joda izgarojumi rada maisiņā pelējumam „nāvējošu” atmosfēru, bet tā kā joda ir pavisam nedaudz, maizes garša no tā necieš.