Sinoptiķi brīdina, ka nākamā ziema atkal būs sniegiem bagāta, tātad Rīgai un rīdziniekiem atkal draud tekošo jumtu problēma. Gada sākumā namu pārvalžu darbinieki apgalvoja, ka esot gatavi labot jumtus, un tas nepieciešams katrai trešajai Rīgas mājai. Diemžēl cilvēki zvana redakcijai un sūdzas: laiks iet, bet cauro jumtu neviens nelāpa.
Jumtu labošana kavējas
Ko darīt šādā situācijā? Cik maksā jumta remonts vai pat nomaiņa? Kā jumts jākopj, lai tas nelaistu cauri mitrumu? Uz šiem jautājumiem atbild sertificēts jumiķis, kompānijas Wall vadītājs Valērijs Šakins.
– Mūsu kompānija tirgū darbojas kopš 2005. gada, – stāsta Valērijs. – Atzīšos: šogad mēs pirmo reizi vērojam pilnīgu stagnāciju. Vairākums prasmīgo jumiķu devušies peļņā uz Krieviju un Somiju, kur viņiem garantēts darbs vairākus gadus uz priekšu. Diemžēl Latvijā jumta darbu apjoms ir ievērojami samazinājies.
Kāpēc tā noticis? Varbūt tāpēc, ka mūsu mājām nav remonta uzkrājumu. Uz papīra gan tie ir, bet kaimiņu parādu dēļ kopējā krātuve pilnāka netiek. Tāpēc arī namu pārvaldes pagaidām nesteidz sākt remonta darbus.
Valērijs Šakins stāsta, ka ideālā gadījumā daudzām galvaspilsētas mājām būtu pilnībā jānomaina jumta segums, kā arī jānosiltina bēniņi.
– Bet arī jauns jumts ir laikus jātīra, – saka eksperts, – citādi radīsies apledojums un, tam kūstot, ūdens caur seguma šuvēm atradīs ceļu iekšā, uz bēniņiem.
Jumts jātīra pēc katras bagātīgas snigšanas, ja temperatūra ir tāda, ka var veidoties ledus. Citādi pat jumta kapitālais remonts neglābs dzīvokļus no applūšanas.
Šīferis savu laiku nokalpojis
– Šogad iedzīvotāji bieži vēršas mūsu kompānijā ar jautājumiem par jumta remontu, lūdz sastādīt tāmi, – stāsta Valērijs Šakins. – Jūtams, ka cilvēkiem trūkst informācijas.
– Varbūt aplūkosim visbiežāk uzdotos jautājumus?
– Labprāt!
– Rīgā daudzi šīfera jumti ir sabojāti, tīrot no tiem sniegu. Iedzīvotāji lūdz pārvaldnieku aizlāpīt caurumus, bet tas atbild, ka nevar – šīferis no vecuma kļuvis pārāk trausls. Ko darīt dzīvokļu īpašniekiem?
– Pēc padomju laika mērauklas šīfera jumtiem bija jākalpo 15–20 gadu. Lielākajai daļai māju šīfera jumti uzlikti septiņdesmitajos gados, tātad materiāls nokalpojis dubultu termiņu. Tādu jumtu labošana ir ļoti sarežģīta. Gadās, ka mēs pieņemam pasūtījumu, bet darbu nākas pārtraukt – kamēr meistars lāpa vienu caurumu, šīferis zem viņa kājām iebrūk un rodas vēl vairāk bojājumu.
– Kāda būtu izeja?
– Šīfera jumtus laiks mainīt, izņēmums ir vienīgi daži, kas likti astoņdesmito gadu beigās. Mūsu kompānija jumtiem izmanto kvalitatīvu un izturīgu materiālu – eternītu.
Cenas un risinājumi
– Cik maksā jauna jumta uzlikšana?
– Vidēji mēs ņemam no 16 līdz 22 latiem par seguma vienu kvadrātmetru. Manuprāt, tā ir saudzējoša cena.
– Jumta pilnīgs remonts iespējams tikai tad, ja tam piekrīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulce (pašvaldības namu pārvaldē – pēc „piekrišanas klusējot”, tas ir, ja iedzīvotāji nav noraidījuši pārvaldnieka priekšlikumu). Bieži vien dzīvokļu īpašnieku biedrība piekrišanu nedod. Ko darīt tiem mājas iemītniekiem, kam uz galvas tek ūdens?
– Treknajos gados mēs bieži vien labojām jumtu virs konkrētiem dzīvokļiem. Tas nav sarežģīti – nomainām 40–50 kvadrātmetru seguma, un ūdens vairs dzīvoklī nesūcas. Tam pat nav vajadzīga kaimiņu piekrišana. Taču par šādu remontu iedzīvotājiem jāmaksā no savas kabatas.
– Iedzīvotājiem nereti skaidro, ka ūdens no griestiem tek tāpēc, ka bēniņi nav pienācīgi nosiltināti. Vai tā ir taisnība?
– Jā, ja bēniņi nav nosiltināti, uz jumta ātri rodas ledus, un ūdens atrod vissīkākās spraugas, lai iekļūtu bēniņos.
– Vai iespējams siltināt vecu jumtu?
– Jā, jumta maiņa un siltināšana nav savstarpēji saistītas lietas. Var vispirms nosiltināt bēniņus, bet pēc tam, kad uzkrāta nauda, uzlikt mājai jaunu jumtu, var arī otrādi. Tomēr ideālā variantā abi darbi būtu veicami reizē.
– Ko dod siltināšana?
– Samazinās starpība starp āra temperatūru un temperatūru bēniņos, siltums „nebēg” no mājas, uz jumta veidojas mazāk ledus. Ar laiku iedzīvotāji izjutīs siltumenerģijas ekonomiju, arī jumta tecēšanas risks samazināsies.
Vienkāršāk izvēlēties pašiem
– Savulaik pašvaldības namu pārvaldes solīja Rīgas jumtus aprīkot ar īpašām sistēmām pret apledošanu. Tagad runas noklusušas. Vai ir vērts tās atsākt?
– Kopā ar partneriem mēs iedzīvotājiem piedāvājam pa jumta malu un notekcaurulēs ielikt speciālu termokabeli, kas sasilst un kavē lāsteku veidošanos. Bet tas ir risinājums turīgiem cilvēkiem, jo kabelis tērē daudz elektrības. Piedevām vēl stiprā salā sistēma pārstāj palīdzēt mājai – ap kabeli veidojas ledus tunelis, sāk augt lāstekas. Pieredze rāda, ka lētāk un vienkāršāk ir tīrīt jumtu ar rokām.
– Pašvaldības namu pārvaldes klienti nevar paši izvēlēties uzņēmumu, kas remontēs jumtu, viņu vietā to dara pārvaldnieks – viņš izsludina konkursu, kurā ne vienmēr uzvar iedzīvotāju izraudzītās firmas. Kā rīkoties, ja dzīvokļu īpašniekiem pieņemamākais šķiet tieši jūsu piedāvājums?
– Visvienkāršāk būtu nodibināt savu dzīvokļu īpašnieku biedrību un pārņemt mājas pārvaldīšanu. Tas ļautu iedzīvotājiem pašiem rīkoties ar saviem uzkrājumiem un izvēlēties finansiāli izdevīgāko piedāvājumu.
Kā nevilties izpildītājā?
– Lai izvēlētos labāko piedāvājumu, vajag salīdzināt dažādu firmu tāmes. Cik tāda jumta maiņas vai remonta tāmes sagatavošana maksā?
– Klientiem, kas patiesi nopietni interesējas par mūsu pakalpojumiem, tāmi sagatavojam bez maksas. Iedzīvotājiem, kuri tikai ievāc informāciju, esam gatavi to izstrādāt par 50–90 latiem.
– Sakiet, kāpēc jumta remonta cenas ir tik ļoti atšķirīgas? Mūsu lasītāji sūdzas, ka namu pārvalde viņiem izvēlējusies jumta segumu, kas maksā 100 latu par kvadrātmetru!
– Tāds nu ir mūsu tirgus. Juvelierveikalā jums gredzenu ar briljantu piedāvās par 20000 latu, bet internetveikalā – par 2000. Ir starpība? Ir! Vajag prast izvēlēties.
– Bet kā izvēlēties labāko piedāvājumu? Aiz zemas cenas var slēpties zema kvalitāte.
– Pirms slēgt ar kādu firmu līgumu par jumta nomaiņu, iesaku paņemt firmas iepriekš veikto darbu sarakstu un aizbraukt paskatīties. Iedzīvotāji noteikti pastāstīs, vai viņi ir apmierināti ar rezultātu. Tas palīdzēs izvēlēties.
– Pēc kādām papildu pazīmēm var spriest par jumiķu firmas godaprātu?
– Svarīgs ir firmas noteiktais jumta garantijas termiņš. Ja firma par savu darbu neuzņemas atbildību ilgāk kā uz likumā noteiktajiem diviem gadiem, tas jau ir aizdomīgi. Mēs, vienojoties ar klientu, garantijas laiku pagarinām līdz pieciem gadiem. Bet eternīta ražotāji savam jumta seguma materiālam vispār dod 50 gadu garantiju.
Jumtam vajadzīga aizsardzība
– Iedzīvotāji pauž neapmierinātību par interneta un televīzijas operatorkompāniju darbinieku rīcību. Viņi bieži bojā mūsu jumtus. Kā cīnīties ar šo parādību?
– Vispirms jāuzaicina jumiķis, lai novērtē nodarīto kaitējumu. Parasti liels remonts tādās vietās nav vajadzīgs, to var ātri paveikt, un cena mērāmā nevis simtos, bet gan desmitos latu. Bet mūsu praksē bija gadījums, kad interneta ierīkotāji stipri sabojāja jaunu jumtu. Mēs cietušās mājas iedzīvotājiem uzrakstījām defektu aktu, kas palīdzēja no pāri darītājiem attiesāt vairāk nekā 2000 latu.
– Kā pasargāt jumtu no kaitniekiem?
– Iesaku sekot Imantas paraugam. Savulaik šajā rajonā gandrīz katros bēniņos tika uzstādīta signalizācija, bet telpas atslēgas atrodas pie pārvaldnieka. Tas nozīmē, ka neviens svešinieks uz jumta nevar tikt. Gan jumts vesels, gan cilvēki apmierināti.