Agrāk vai vēlāk jebkurš dzīvokļa īpašnieks sāk prātot, kā nodot savu nekustamo īpašumu bērniem, tuviniekiem vai vienkārši uzticamiem cilvēkiem. Kā to izdarīt, lai nākotnē izvairītos no strīdiem, nepatikšanām un, kas zina, pat nodevības? To mēs centāmies noskaidrot Latvijas Zvērinātu notāru padomē.
Padomāt par nākotni
Pat visdraudzīgākā ģimene nav pasargāta no strīdiem, ko var radīt nekustamā mantojuma sadale un pārdale. Mājokļa mantošanas jautājumā it bieži uzliesmo konflikti, kas var pāraugt par īstu karu radinieku starpā. Ja jums pagaidām šādas kaislības gājušas secen, būtu prātīgi laikus parūpēties par tuviniekiem, iespējami pareizi izrīkojoties ar iekrāto mantu.
Ar tiesību sfēru saistītās lietas nekad nav un nevar būt viennozīmīgas un vienkāršas. Reizēm pat samērā zinošs cilvēks, apsvēris visus „par” un „pret”, ierodas notāru kantorī ar gatavu lēmumu par sava īpašuma nodošanu, bet pēc speciālistu skaidrojumiem pilnībā maina savus nodomus. Kāpēc?
– Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst dzīves pieredzes, izglītības un kritiskas attieksmes pret sevi, – uzskata zvērināta notāre Inga Dobbermane. – Piemēram, gados vecāki cilvēki bieži vien ir lētticīgi un uzskata, ka radinieki, tikuši pie dzīvokļa, godprātīgi pildīs mutisko vienošanos. Negodīgi cilvēki tādu uzticēšanos var izmantot savtīgos nolūkos – mutiski apsolīt apmaiņā pret dzīvokli vienu, bet līgumā ierakstīt pavisam citu vai vispār neko neierakstīt. Lai tā nenotiktu, dzīvokļa īpašniekam nepieciešams juridiski kompetents padoms.
Tātad ko vajadzētu zināt cilvēkam, kurš nolēmis aplaimot tuviniekus un radus, nododot, uzdāvinot vai atstājot mantojumā viņiem savu nekustamo īpašumu?
Bez atlīdzības, tātad par velti
Pirmais veids, kā nodot īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, ir dāvinājuma līgums. Inga Dobbermane teic, ka Latvijas iedzīvotāji lielākoties izvēlas tieši dzīvokļa dāvināšanu (daudzi īpašnieki jau dzīves laikā izlemj nodot nekustamo īpašumu mantiniekiem, atbrīvojot viņus no papildu formalitāšu kārtošanas pēc savas nāves).
Ar dāvinājuma līgumu viena puse bez atlīdzības nodod īpašumu otrai pusei. Nekustamā īpašuma dāvinājuma līgums skaitās noslēgts, ja tas noformēts rakstiski un ir notariāli apstiprināts. Lai izvairītos no nepatikšanām, dāvinātājam vajadzētu iepriekš konsultēties ar notāru. Nebūtu prātīgi par paraugu ņemt kaimiņa „pačukstēto” gadījumu.
– Parasti puses vēršas pie zvērināta notāra un izsaka savas vēlmes, pēc tam notārs sastāda līguma projektu. Klienti izlasa dokumentu un vajadzības gadījumā izdara savus labojumus, – skaidri I. Dobbermane. – Kad puses ir pilnībā sapratušas dokumenta saturu un apliecinājušas, ka tas atbilst viņu prasībām, tās dokumentu paraksta. Reizē notārs sagatavo nostiprinājuma lūgumu ar nekustamo īpašumu saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā.
Vienoties vai dāvināt?
– Nekustamā īpašuma dāvināšana ir darījums, ar kuru īpašnieks brīvprātīgi un bez atlīdzības piešķir savu nekustamo īpašumu citai personai, – precizē zvērināta notāre. – Bet ir arī otrs veids, kā dzīves laikā nodot savu dzīvokli citam cilvēkam. Tas ir uztura līgums. Saskaņā ar šo līgumu īpašnieks nodod dzīvokli vai māju citai personai apmaiņā pret uzturu līdz mūža galam.
Dāvinājuma vai uztura līguma slēgšanas gadījumā nekustamais īpašums tiks pārreģistrēts uz saņēmēja vārda jau bijušā īpašnieka dzīves laikā. Kas ir izdevīgāk? Universālas receptes te nav, katrs gadījums jāskata individuāli. Ja dzīvokļa īpašniekam trūkst iztikas līdzekļu un viņam vajadzīga kopšana, tad dāvinājuma līgums viņam nebūs izdevīgs, jo tādā gadījumā cilvēkam, kas ieguvis dzīvokli, formāli nav nekādu pienākumu pret dāvinātāju.
Cita lieta ir uztura līgums. Šai dokumentā precīzi tiek aprakstīti dzīvokļa jaunā īpašnieka pienākumi pret bijušo īpašnieku. Piemēram, līgumā var paredzēt tādas nianses kā komunālo maksājumu kārtošana, apmeklējumu skaits mēnesī, ēdiena un zāļu iegāde un, protams, tiesības iepriekšējam īpašniekam mitināties dzīvoklī līdz mūža galam.
Taču arī te var rasties neparedzēti sarežģījumi. Lielākoties vecajiem cilvēkiem ne tik daudz vajadzīgs ēdiens, cik uzmanība un laipnība, bet to nav iespējams ierakstīt dokumentā. Tāpēc pirms līguma slēgšanas ļoti nopietni jāapsver, vai esat izraudzījies pareizo cilvēku un vai varat viņam uzticēties.
Atklāts testaments labāks par slepenu
Un, beidzot, trešais veids, kā nodot dzīvokli vai māju citai personai, ir testaments. Tas ir vienpusējs rīkojums, ko cilvēks atstāj pēc savas nāves. Testators dzīves laikā var savu testamentu mainīt, papildināt vai vispār atcelt.
– Testaments var būt privāts vai publisks, – stāsta notāre. – Privātu testamentu cilvēks var uzrakstīt patstāvīgi, pieaicinot divus lieciniekus. Dokumentam jābūt ar roku rakstītam, nevis no datora izdrukātam vai ar rakstāmmašīnu drukātam, un liecinieki nedrīkst būt testatora radinieki. Taču privātais testaments var pazust, tāpēc, ja īpašnieks pret šo lietu izturas nopietni, daudz labāk būs sastādīt publisku testamentu pie notāra, kurš pieņems to glabāšanā.
Ko darīt iespējamajiem nekustamā īpašuma mantiniekiem vai pretendentiem, ja īpašnieks piepeši nomirst?
– Uzreiz jānokārto mantojuma lieta, – skaidro I. Dobbermane. – Šai nolūkā iespējamajiem mantiniekiem jāvēršas pie zvērināta notāra, kurš praktizē tajā tiesu apgabalā, kur atrodas dzīvokļa īpašnieka pēdējā dzīvesvieta. Notārs paskaidros, kādi dokumenti vajadzīgi mantojuma lietas nokārtošanai un īpašumtiesību apstiprināšanai.