Dzīvokļu īpašnieki bieži vien nezina un nesaprot, kā mājā tiek plānoti un veikti remonta darbi. Bet tur, kur nav skaidras izpratnes, ir iespējami konflikti. Tāpēc šodien Taisa Štāle stāsta par remonta darbu plānošanas un uzskaites niansēm.
– Ideālā variantā remonta plānu sastāda dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Īpašniekiem ir tiesības noteikt, kādi remonta darbi ir prioritāri, un izlemt, cik daudz naudas viņi ir gatavi tiem atvēlēt. Ja ir zināma cena, uzreiz var noteikt arī samaksas kārtību.
Gadījumā, ja mājai nav uzkrājumu, saskaņā ar likumu remontu var veikt arī uz nākamo uzkrājumu rēķina. Tādā gadījumā iedzīvotājiem jānosaka, cik ilgā laikā viņi ir gatavi samaksāt par darbiem. Šai nolūkā remonta izdevumus dala ar mājas dzīvojamās platības kvadrātmetru skaitu, bet pēc tam – ar mēnešiem, kuru laikā varētu tikt veikti maksājumi. Tā kļūst skaidrs, cik daudz katram dzīvoklim ik mēnesi jāmaksā par remontu, teiksim, divu triju gadu garumā. Piebildīšu, ka dažos gadījumos plašāka mēroga darbu apmaksai pārvaldniekam nāksies piesaistīt bankas finansējumu.
Labi, ja iedzīvotāji ir noturējuši sapulci un nobalsojuši par remonta plānu. Vēl tikai jāsagatavo sapulces protokols, jāapstiprina un jānodod pārvaldniekam.
Ko darīt, ja kopsapulcē nav kvoruma vai dzīvokļu īpašnieku sabiedrība nespēj izšķirties par darbu plānu? Pašvaldības namu pārvaldē remonta darbu sarakstu var piedāvāt pārvaldnieks. Tomēr visas šo darbu tāmes ir jāapstiprina dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei (vienīgais izņēmums ir situācija, kad mājas pārvaldīšana uzticēta dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai, tādā gadījumā lēmumu pieņem sabiedrības biedru kopsapulcē).
Pieņemsim, ka mājā jāveic nevis plānveida, bet gan avārijas remonts. Tādā gadījumā pārvaldniekam steidzami jāinformē iedzīvotāji par avārijas cēloņiem un to, cik maksās avārijas likvidēšana. Darbu cenu var iekļaut kārtējā mēneša rēķinā vai sadalīt pa vairākiem mēnešiem. Ir svarīgi atcerēties, ka mājās, kuras nav noņemtas no pašvaldības bilances, pārvaldniekam ir tiesības avārijas remontu veikt nekavējoties, neveicot konsultācijas ar iedzīvotājiem.
Daudz vienkāršāk viss notiek mājās, kurām ir remonta uzkrājumi, tur tikai iedzīvotājiem atliek prasmīgi ar tiem rīkoties. Toties grāmatvedim šādu uzkrājumu pareiza uzskaite var sagādāt grūtības.
Kas būtu jāiegaumē?