Dzīvus apēdīs!

Firmas, kas sniedz dezinsekcijas pakalpojumus brīdina par blakšu invāziju: cilvēki, jūs paši tās ienesat savos dzīvokļos kopā ar lietotām mantām! 

2023. gadā nepārtraukts trauksmes signāls par blakšu invāziju visā valstī skanēja Francijā – kā francūži, tā valsts viesi apgalvoja, ka kukaiņi ir visur: viesnīcās, sabiedriskajā transportā, kafejnīcās un kinoteātros. Līdzīgu ainu dezinsekcijas veicēji saskata arī Latvijā.

Blaktis kož, cilvēki ciešas

Insektu un kaitēkļu iznīcināšanas uzņēmuma SIA Pest Baltic valdes locekle Zanda Zaltāne stāsta, ka Latvijas iedzīvotāji no blakšu invāzijas cieš jau trešo gadu.

– Man nav saprotams, kādēļ Francijā par šo problēmu runā valstiskā līmenī, bet Latvijā visi izliekas, ka pie mums viss ir kārtībā un situācija ar blaktīm nav katastrofāla, – spriež mūsu sarunbiedre. – Iespējams, latviešu apziņā blaktis ir nabadzības un, galvenais, antisanitāru apstākļu pazīme, tāpēc cilvēki ļoti baidās darīt zināmu, ka viņu dzīvoklī ir šie kukaiņi. Viņi mums pasūta dezinsekcijas pakalpojumu un vienlaikus lūdz, lai mūsu darbinieki ierastos netrafarētā automašīnā, lai kaimiņi neuzminētu izsaukuma iemeslu. Mūsu valstī atzīties, ka mājā ir blaktis, cilvēkiem šķiet ļoti apkaunojoši, tādēļ viņi labāk ir gatavi ar tām sadzīvot, nekā riskēt, ka kāds no kaimiņiem uzzinās, kurš dzīvokļa īpašnieks ir pasūtījis dezinsekcijas pakalpojumus.

Nevienam neko neteikšu!

Mūsu sarunas biedre skaidro, ka blaktis var atnest līdzi no jebkuras vietas, tai skaitā arī no sabiedriskā transporta, kinoteātra, poliklīnikas, bērnudārza, skolas. Taču, lai atbildīgie valsts un pašvaldību dienesti pievērstu problēmai uzmanību, par to ir jāziņo. Latvijas iedzīvotāji parasti to nedara.

– Rezultātā valsts sanitārie dienesti ir pārliecināti, ka trauksmes celšanai nav pienācis laiks, – saka Zanda Zaltāne. – Bet patiesībā mūsu uzņēmums dienā vien saņem 30 zvanus no iedzīvotājiem ar lūgumu veikt apstrādi pret blaktīm. Domāju, ka citiem šajā pašā nozarē strādājošiem uzņēmumiem pieprasījumu skaits nav mazāks. Ažiotāža sākās pirms trim gadiem, un situācija pasliktinās ar katru dienu. Piemēram, kādas viesnīcas viesis bija sūdzējies par blaktīm, tādēļ viesnīcas vadītājs mūsu uzņēmumā pasūtīja konkrētas istabas dezinfekciju. Pēc telpas apstrādes mūsu speciālists centās pierunāt viesnīcas administrācijas pārstāvjus apstrādāt arī blakus esošās telpas. Mūsu pieredze ļauj apgalvot, ka blaktis parasti neatrodas tikai vienā telpā. Taču viesnīcas vadītājs tam pretojās, apgalvojot, ka blakus numuriņi ir tīri un saglabāja pārliecību, ka ja blaktis nav redzamas, tās neeksistē...

Apsūdzētais ir dezinsekcijas veicējs!

Zanda Zaltāne stāsta, ka dažkārt viņas uzņēmuma darbiniekiem pārmet blakšu atnešanu. Parasti tas notiek divas līdz trīs dienas pēc dzīvokļa apstrādes, kad no dīvāniem un gultām blaktis lien ārā un iedzīvotāji ierauga ne tikai koduma pēdas, bet arī pašus kukaiņus.

– Labā ziņa ir tā, ka pēc apstrādes blaktis iet bojā, bet sliktā – ar vienu apstrādes reizi ir par maz. Būs nepieciešamas vismaz divas apstrādes ar trīs nedēļu intervālu, –  uzsver Z. Zaltāne. – Tā kā neviens kaitēkļu apkarošanas līdzeklis nespēj ietekmēt blakšu oliņas, tad jāsagaida blakšu jaunā paaudze un tā nekavējoties jāiznīcina. Diemžēl Latvijas iedzīvotāji ir pieraduši taupīt naudu un divu procedūru vietā pasūta tikai vienu.

– Cik ilgs laiks nepieciešams, lai dzīvokli apstrādātu pret blaktīm?

– Izmantojot īpašu profesionālu aparātu, trīsistabu dzīvokļa apstrāde neaizņem ilgāk par 15 minūtēm. Apstrādes laikā visiem dzīvoklī dzīvojošiem un viņu mājdzīvniekiem telpas jāatstāj vismaz uz trīs stundām un pēc atgriešanās tās jāizvēdina.

Dažreiz tās atgriežas...

– Pēc cik ilga blaktis var atgriezties, neskatoties uz to, ka dzīvoklis ar speciāliem līdzekļiem ir apstrādāts divas reizes?

– Ja blaktis dzīvo aiz sienas – pie kaimiņiem, tad jebkurā laikā. Kukaiņi pārvietojas, piemēram, caur kontaktligzdām, tādēļ dzīvokli nāksies apstrādāt vēlreiz. Ieteicams noņemt rozetēm augšējo dekoratīvo vāciņu un paskatīties, vai tur nav redzami melni punktiņi. Ja tādi ir, tas nozīmē, ka kaimiņam ir blaktis, bet melnie punktiņi ir viņu esamības pierādījums.

Starp citu, pēc tiem pašiem mazajiem melnajiem punktiņiem var pateikt, vai dīvānā ir blaktis. Visbiežāk blaktis mīt tur, kur dīvāna polsterējumā ir nedaudz pairusi šuve.

Riska faktors ir lietotas mantas

– Vai blaktis mājā var ienest kopā ar lietotām drēbēm?

– Manuprāt, blakšu invāziju Latvijā izraisījusi tieši atkārtota lietoto mantu izmantošana. Piemēram, uzņēmēji, kuru bizness ir vecu mēbeļu, tai skaitā arī dīvānu un gultu savākšana Holandē un Dānijā, lai tās vestu uz Latviju pārdošanai. Acīmredzot viņiem pat prātā neienāk, ka kvalitatīvu un drošu lietu neviens tā vienkārši neizmetīs, bet gan pārdos. Savukārt mīkstā mēbele tiek izmesta, jo, iespējams, tajā mīt blaktis. Tāpēc aicinu visus, – ja redzat, ka kāds tā vienkārši ir izmetis no skata kvalitatīvu dīvānu, nenesiet to mājās – 99 % gadījumu dīvāns ir blakšu apsēsts.

Cieš visi!

– Kuras Latvijas pilsētas no blaktīm cieš visvairāk?

– Visa galvaspilsēta, ieskaitot Vecrīgu, jaunie mikrorajoni, klusais centrs, Bolderāja. Ja runājam par Latviju kopumā, tad īpaši daudz blakšu ir Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē, Daugavpilī, Jelgavā un Ogrē.

– Vai blaktis iespējams iznīdēt ar tautas metodēm?

– Nē, to nevar. Lai paglābtu iedzīvotājus no liekiem tēriņiem, atklāšu, ka blakšu slazdi (tos bieži pārdod tirdziņos) nedarbojas. Blaktis pievilina tikai siltas cilvēka asinis.

Panikai nav iemesla

Savukārt Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns uzskata, ka panikai nav pamata.

– Valdības atbildīgie dienesti par blakšu invāziju neziņo, tādēļ nevar uzskatīt, ka Latvijā situācija ar blaktīm ir tikpat dramatiska kā Francijā. Manuprāt, šobrīd lielākā daļa blakšu ir apsēdušas dienesta viesnīcas un dažāda veida hosteļus, nevis daudzstāvu māju dzīvokļus. Blakšu Latvijā ir mazāk nekā pirms 50 gadiem, bet, ja procesam ļaus ritēt savu gaitu un ar to necīnīsies, situācija kļūs sliktāka.

–Ko vēlaties ar to sacīt?

– Ja cilvēks zina, ka viņa mājā ir blaktis, bet tās neiznīcina, tad problēma kļūst nopietna. Diemžēl pret blaktīm nav neviena profilaktiska līdzekļa.

Mēs reaģējam uz sūdzībām!

– Vai Veselības inspekcijai var sūdzēties par blaktīm kaimiņa dzīvoklī? Vai kaimiņiem uzliks par pienākumu nekavējoties izsaukt dezinsekcijas uzņēmumu? – ar šādu jautājumu vērsāmies pie Veselības inspekcijas pārstāves Ivetas Balodes.

– Veselības inspekcija NEVEIC kontroli privātīpašumos (dzīvokļos), arī valsts vai sabiedriskajā sektorā, izņemot atsevišķus objektus, piemēram, sociālās aprūpes centrus, pirmsskolas iestādes, hosteļus, dienesta viesnīcas. Līdz ar to atbildīgs par konkrētu dzīvokli ir tā īpašnieks. Taču, ja cilvēkam ir aizdomas, ka dzīvojamā mājā ir blaktis, tad jāsazinās ar mājas apsaimniekotāju un jālūdz rīkoties, – sacīja Iveta Balode. – Bet, ja mājas apsaimniekotājs uz pieprasījumu nereaģē, tad, pamatojoties uz mājas iedzīvotāju sūdzību, inspekcija veiks īpašuma apsekošanu un var uzdot nama apsaimniekotājam veikt blakšu apkarošanas pasākumus.

– Cilvēki uztraucas, ka, piemēram, viņu bērns no bērnudārza ar apģērbu var atnest blakti...

– Ja vecāki ar savām aizdomām vērsīsies Veselības inspekcijā un pārbaudē tiks konstatēts, ka bērnudārzā ir blaktis, tad bērnudārza direktorei tiks izdots priekšraksts ar uzdevumu rīkoties.

Veselības inspekcijas mājaslapā https://www.vi.gov.lv/lv/gultas-blaksu-izplatibas-kontrole-majoklos var atrast sarakstu ar uzņēmumiem, kas veic dezinsekciju. Tā kā blaktis ir kļuvušas mazāk uzņēmīgas pret veikalos nopērkamajām indēm, ieteicams sazināties ar kaitēkļu apkarošanas speciālistiem, lai tās efektīvi iznīcinātu.

Iesakām pēc ceļojumiem un nakšņošanas viesnīcās rūpīgi pārbaudīt personīgās mantas, lai pārliecinātos, vai tajās nav blakšu. Tas pats jādara pirms lietotu mēbeļu vai apģērba iegādes.