Regulējam un ietaupām

Kā termoregulatoru un alokatoru uzstādīšana spēs samazināt apkures rēķinus par 18–25%? 

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji ir norūpējušies par iespējām taupīt siltumenerģiju nākamajā apkures sezonā. Ko iespējams darīt jau šodien, lai izvairītos no lieliem rēķiniem?

„Kaimiņi stāsta, ka vajadzētu uzstādīt alokatorus,” raksta Solvita Ozola no Rīgas. „Vai tiešām šo ierīču uzstādīšana iedzīvotājiem ļautu ietaupīt, izvairoties no salšanas?”

Vecie ventiļi nepalīdzēs!

Par to, kā pareizi dzīvokļos uzstādīt individuālās siltumenerģijas regulēšanas un uzskaites sistēmas, stāsta AS Rīgas siltums mācību centra vadītājs Valdis Vāravs.

– Daudzās senāk celtajās mājās apkuri nodrošina tā sauktā viencaurules sistēma. Atsevišķos gadījumos radiatoriem ir uzstādīta sānu pāreja, kas ļauj regulēt temperatūru, bet citos gadījumos šīs pārejas nav. Tātad, pirmais solis, lai rastu iespēju individuāli regulēt siltumu, ir uzstādīt šo sānu pāreju sildierīcei.

– Vecajiem radiatoriem bieži jau ir ventiļi. Vai ar tiem var regulēt siltuma padevi?

– Kā likums, šie ventiļi nav izmantojami siltuma padeves regulēšanai. Tie ir jānomaina, taču bez sānu pārejas uzstādīšanas jauniem ventiļiem nav jēgas, jo tādā gadījumā, noslēdzot siltuma padevi vienā dzīvoklī, siltuma nebūs arī visiem pārējiem dzīvokļiem, kuros ir konkrētais stāvvads. Savukārt, ja mājā ir ierīkota divcauruļu apkures sistēma vai radiatori aprīkoti ar sānu pārejām, nekas tāds nenotiks.

Palīdz termoregulatori

– Ko darīt pēc tam, kad radiatoriem uzstādītas sānu pārejas?

– Otrais solis – termoregulatoru uzstādīšana uz visiem radiatoriem. Šī ierīce patiesībā ir radiatora regulēšanas vārsts, kas palīdz regulēt sildķermeņa virsmas temperatūru, kā rezultātā – arī temperatūru telpās.

– Ko vajadzētu zināt par termostatiem?

– Tirgū patlaban piedāvājums ir liels – vairāk nekā 50 termostatu veidi, kas ļauj izvēlēties gan pēc cenas, gan funkcionalitātes.

Visvienkāršākais modelis ir ar roku regulējams termostats, ko katrs noteikti ir vismaz redzējis, ja ne lietojis. Šīs ierīces trūkums ir nepietiekama spēja izvēlēties temperatūru – nav iespējams pārliecināties, kāda temperatūru ir telpās pie noteiktas ierīces pozīcijas. Visumā tiek pieņemts, ka pozīcija „3” telpās nodrošina +20 grādus, bet tas tā ne vienmēr ir, tādēļ šie termostati regulē temperatūru, vairāk vadoties pēc lietotāja izjūtām.

Ja cilvēks var atļauties efektīvākas ierīces, tad jāizvēlas digitālais termostats ar monitoru, kurā var uzstādīt sev vēlamo temperatūru telpās.

Pēdējā laikā tirgū parādās arī tā saucamie viedie termostati. Tie pieļauj distancētu vadību, piemēram, uzstādīt un mainīt temperatūru, izmantojot mobilo tālruni.

Pievērsīsimies naudas taupīšanai!

– Vai termostatu uzstādīšana pati par sevi palīdz samazināt rēķinus par apkuri?

– Tikai tādā gadījumā, ja termostats tiek lietots, kas visbiežāk nenotiek. Piemēram, vai cilvēks samazina temperatūru telpā, kad dodas prom vai guļ? Visbiežāk – nē. Par šo lietderīgo siltuma regulēšanas funkciju atminas tikai pirms ilgstošas aizbraukšanas no dzīvokļa.

– Cilvēkiem nav motivācijas regulēt temperatūru, jo tikai tās regulēšana vēl nedod katram individuālu ietaupījumu.

– Jā, ja dzīvoklī nav alokatora, tad ar radiatoru temperatūras regulēšanu tiek samazināts tikai kopējais siltumenerģijas patēriņš visā mājā. Ja mājā ir 90 dzīvokļu, viena iedzīvotāja taupīgums diezin vai kaut kā ietekmēs kopējo rēķinu par piegādāto siltumenerģiju.

– Kas samazinās? Vai tie būs alokatori?

– Jā, reizē ar termoregulatoru katru dzīvokļa radiatoru būtu jāaprīko arī ar alokatoru. Šī ierīce uzskaita un parāda konkrētā radiatora individuāli patērēto siltumu, tādējādi cilvēki iegūst motivāciju regulēt temperatūru dzīvoklī.

Alokators nav skaitītājs!

– Ir jāsaprot šīs ierīces lielais mīnuss, – atzīst eksperts. – Alokators neuzskaita, cik kilovatu siltuma ir patērēts konkrētā dzīvokļa apsildīšanai. Tas uzrāda, kādu daļu no kopējā siltuma patēriņa izlietojis konkrētais dzīvoklis. Citiem vārdiem sakot, šis aparāts nav skaitītājs, to pareizi būtu saukt par siltumenerģijas maksas sadalītāju. 

– Ko tas maina siltuma uzskaites principos?

– Siltumenerģijas maksas sadalīšanas sistēmai jēga ir tikai tad, ja alokatori uzstādīti visos dzīvokļos, turklāt – uz katra radiatora, un mājā ir jābūt kopējam siltumenerģijas skaitītājam.

– Vai daudzdzīvokļu mājās tādi skaitītāji ir?

– Jā, katrā mājā, kurā ir centrālā apkure, ir tāds uzskaites aparāts.

– Vai ir vērts uzstādīt tikai alokatorus un ietaupīt uz termoregulatoriem?

– Nē, jo alokators nedod iedzīvotājiem iespēju ietekmēt temperatūru telpā.

– Vai, uzstādot alokatoru, jāmaina arī radiatori?

– Alokatoru var uzstādīt uz jebkura radiatora, izņemot konvektorus.

– Pieņemsim, ka visos mājas dzīvokļos visi radiatori ir aprīkoti ar alokatoriem. Kas vēl var ietekmēt siltuma patēriņu? 

– Lai apkures sistēma mājā darbotos korekti, nepieciešama stāvvadu balansēšana, vēlams – dinamiskā balansēšana. Bez tās maksimālu ekonomiju panākt nevarēs.

Kā nenodarīt pāri kaimiņam?

– Arī pēc alokatoru uzstādīšanas iedzīvotājiem jāapmaksā daļa no kopējām apsildīšanas izmaksām, piemēram, kāpņu telpu apkure u.tml. Sanāk, ka dzīvokļa, kam pilnīgi noslēgti radiatori, īpašniekam rēķinā būs iekļauta maksa par siltumu?

– Atbildi uz šo jautājumu sniedz Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 8. pielikums (Metodika par siltumenerģiju maksājamās daļas noteikšanai, ievērojot ēkas siltumenerģijas patēriņa veidu (apkure, karstā ūdens nodrošināšana, karstā ūdens cirkulācija) un siltumenerģiju uzskaitot ar siltumenerģijas skaitītāju dzīvojamās mājas ievadā un sadalot ar siltuma maksas sadalītājiem dzīvokļos, nedzīvojamās telpās vai mākslinieka darbnīcās un karstā ūdens cirkulāciju sadalot uz kvadrātmetriem). Tur iespējams uzzināt alokatoru darbības novērtēšanas metodiku un dažādu koeficientu piemērošanas kārtību. Pirmais ir aprēķinu proporcionalitāti noteikt atbilstoši ārgaisa temperatūrai. Jo zemāka temperatūra, jo lielāka alokatoru rādījumu ietekme uz gala aprēķinu. Piemēram, ja āra gaisa temperatūra ir mīnus 10 grādi, tad dzīvokļa rēķinā par siltumu 70% veidos individuālais alokatora rādījums, bet 30% – maksa par kopējo siltuma patēriņu proporcionāli dzīvokļa platībai. Savukārt, ja ārējā gaisa temperatūra sasniedz +5 grādus, piemēro apgrieztu proporciju: apkures rēķinā 70% veidos maksa proporcionāli dzīvokļa platībai un tikai 30% – alokatoru rādījumi. 

– Māju stūros izvietoto dzīvokļu, kā arī pirmajā un augšējā stāvā esošo dzīvokļu īpašniekiem ir jāpatērē vairāk siltuma komfortablas temperatūras uzturēšanai. Vai tas nozīmē, ka viņiem nāksies maksāt vairāk?

– Nē, jo saskaņā ar jau iepriekš minēto Ministru kabineta noteikumu Nr. 524 8. pielikumu, aprēķinot maksu par siltumu šajos dzīvokļos, tiek piemērotas īpašas aprēķina formulas. Parasti speciālists (enerģētiķis) iepriekš nosaka, vai šis dzīvoklis ir mājas stūrī vai atrodas mājas vidū, un aprēķiniem izmanto izlīdzinošu koeficientu.

Starp citu, aprēķinot siltuma maksu, īpašs koeficients tiek pielietots atkarībā no dzīvoklī esošo radiatoru jaudas. Speciālistiem ir zināms, ka daudzos dzīvokļos, veicot remontus, radiatori ir uzstādīti bez jelkādiem aprēķiniem, bet tikai pēc garuma vai tāpēc, ka smuki izskatās. Šī iemesla dēļ pirms individuālās siltumenerģijas uzskaites sistēmas ieviešanas jānovērtē visi mājas radiatori un jānosaka katram savs koeficients.

Vidējā ekonomija pārsniedz 20%

– Kas zināms par alokatoru efektivitāti? Vai tie tiešām varētu motivēt iedzīvotājus ekonomēt siltumu?

– Mums ir labs praktiskās dzīves piemērs – uzņēmums Rīgas siltums pirms vairākiem gadiem eksperimentālā kārtā pašvaldībai piederošajā mājā Ulbrokas ielā 13 k-5 katrā dzīvoklī uz katra radiatora uzstādīja termoregulatoru un alokatoru.

Pēc vairākiem gadiem iespējams salīdzināt datus par siltuma patēriņu trīs vienādās mājās: Ulbrokas ielā 13 k-1, Ulbrokas ielā 13 k-3, kurās nav uzstādītas taupības ierīces, un jau minētajā mājā. Salīdzinot datus, izrādās, ka mājā Ulbrokas ielā 13 k-5 2020./2021. gda apkures sezonā ieekonomēja 24%, bet 2021./2022. g. apkures sezonā – 18% siltumenerģijas.

Turklāt 2014. gadā rūpīgi regulēja tikai 27% šīs mājas iedzīvotāju, bet 2021. gadā – jau 53%.

Ierastais komforts var izmaksāt dārgi

– Kā cilvēkiem izdodas ietaupīt siltumu un naudu? Vai salstot?

– Ne jau salstot, bet racionāli mainot ieradumus. Pirmais vienkāršākais veids ir apkures temperatūras samazināšana nakts stundās. Atkārtosim vēlreiz, ka apkures temperatūras samazinājums par 1 grādu dod 5 procentu siltumenerģijas patēriņa samazinājumu. Otrais veids ir temperatūras pazemināšana telpās, kuras regulāri neizmanto. Trešais veids, kuru noteikti nedrīkst aizmirst, – temperatūras pazemināšana, kamēr telpās neviens neuzturas. Citiem vārdiem sakot, ekonomijas stratēģijas ir dažādas. 

– Vai ir iedzīvotāji, kuri siltuma taupīšanai nepievērš vērību, pat ja dzīvoklis ir aprīkots ar iespēju taupīt?

– Jā, tādi cilvēki ir, viņu komforta temperatūra ir +23 grādi, un tā dzīvot neviens nevar aizliegt, taču pēc alokatoru uzstādīšanas viņi maksā par siltumu vairāk, nekā vidēji maksā viņu kaimiņi no mājām, kurās individuālās uzskaites sistēmas nav.