Jaunās datu aizsardzības prasības ir sarežģījušas dzīvi, bet risinājums tomēr ir
Šī gada pavasarī Latvijā, tāpat kā daudzviet Eiropā, spēkā stājās Fizisko personu datu aizsardzības regula (General Data Protection Regulation – GDPR). No vienas puses, sen gaidīts normatīvs, kas mūs teorētiski varētu pasargāt no uzmācīgu komersantu piedāvājumiem, bet no otras – daudzos aspektos dzīve ir sarežģījusies. Eksperti skaidro: „Tagad invalīdiem un pensionāriem, kuri vēlas izmantot sev pienākošās atlaides pakalpojumiem un precēm, daudzos gadījumos par savu statusu būs jāpaziņo pašiem.” Kas notiek patiesībā?
Par ļoti privāto
Fizisko personu datu aizsardzības regula (turpmāk – GDPR) ļoti precīzi definē, kurš un kādos apstākļos drīkst par mums savākt ziņas un cik ilgi tās atļauts uzglabāt. Regulā noteikts, kāda informācija par personu var būt sensitīva.
– Mūsu uzņēmums Rīgas iedzīvotājiem kopš 1999. gada nodrošina telefonijas, optiskā interneta un televīzijas pakalpojumus, – stāsta uzņēmuma Balticom pārstāvis Antons Koreņevskis. – Mums ir atlaižu sistēma, piemēram, invalīdiem, taču pēc GDPR stāšanās spēkā invalīdiem ir sarežģītāk saņemt atlaides par internetu, sākot no 9 eiro mēnesī, vai par internetu un televīziju – 11,50 eiro mēnesī.
Kādēļ rodas sarežģījumi? Skaidrojums ir vienkāršs: kad potenciālais klients apzvana dažādus operatorus, lai noskaidrotu, cik maksā interneta vai televīzijas pakalpojums, mūsu operatoram vairs nav tiesību uzdot jautājumu: „Vai jūs esat invalīds?” Ziņas par invaliditāti ir sensitīvas, tādēļ nedrīkst tikt apspriestas.
Risinājums tomēr ir
– Kā rīkoties cilvēkiem ar invaliditāti, lai izmantotu sev pienākošās atlaides telefona, interneta vai televīzijas pakalpojumam?
– Es iesaku šādam cilvēkam pašam paziņot operatoram par savu statusu, – iesaka A. Koreņevskis. – Tad operators visas atlaides piedāvās, nebaidoties pārkāpt Eiropas regulu.
Jāatceras, ka cilvēkam uzdot jautājumu par viņa invaliditāti nedrīkst arī citās situācijās, tādēļ, ja jūs vēlaties atlaidi saņemt veikalā, aptiekā, teātrī, muzejā utt., uzreiz savu statusu atklājiet pats.
„Neaizmirstiet uzrādīt pensionāra vai invalīda apliecību, kad uzņēmumā Balticom pasūtat telefonijas, interneta vai televīzijas pakalpojumu. Tas jums dos iespēju saņemt īpašu piedāvājumu, kas ietvers speciālas atlaides.”
Arī pensionāra statuss var būt īpašs
Interesanti, ka arī pensionāriem daudzos gadījumos pašiem jāpaziņo par savu statusu. Teorētiski ziņas par to, ka cilvēks kļuvis par pensionāru, nav pieskaitāmas sensitīvām, bet, lai noformētu telefonijas pakalpojumu, statuss ir jāapliecina pašam.
– Tas nozīmē, ka pakalpojuma piegādātājs šādas ziņas par klientu var saņemt, bet nedrīkst tās uzglabāt, – saka Antons Koreņevskis. – Daudzos uzņēmumos informācijas uzglabāšana sākas ar zvana ierakstu operatoram. Tad operators nedrīkst uzdot jautājumu, vai klients ir pensionārs, tātad nevar arī piedāvāt atlaižu sistēmu.
Fakts
Jauni noteikumi lietotājiem
Cilvēkam ir tiesības vērsties jebkurā uzņēmumā, kur ir zināmi viņa personas dati, ar lūgumu sniegt visas ziņas par sevi elektroniskā vai papīra formātā. Tāpat viņam ir tiesības pieprasīt izdzēst visus savus datus.
Pieprasiet atlaides!
Potenciālajam klientam ir precīzi un skaidri operatoram jāpasaka, ka viņš ir pensionārs. Kompānijā Balticom viņam tūdaļ piedāvās speciālus nosacījumus telefona, interneta vai televīzijas pakalpojumam.
– Aptuveni tāda pati situācija ir ģimenēm ar bērniem. Tā kā mēs nedrīkstam uzglabāt ziņas par lietotājiem, tad nevaram klientiem pastāstīt par jauniem piedāvājumiem, piemēram, speciālu Ģimenes paketi ar tematiskiem kanāliem dažādu vecumu bērniem, – piemetina Balticom pārstāvis.
Recepte šajā gadījumā atkal ir tāda pat – cilvēkam jāpaziņo, ka ģimenē ir bērni.
Svarīgi zināt!
■ Pārtraucot līgumu ar jebkuru uzņēmumu, klientam ir tiesības pieprasīt, lai viņa dati pilnībā tiktu izdzēsti no visām operatora datubāzēm.
■ Ja cilvēkam palicis nesamaksāts parāds, viņš datu izdzēšanu pieprasīt nevar, tā kā līdz pilnīgam norēķinam līgums starp pusēm ir spēkā.
■ Operatoram nav tiesību zvanīt klientam un piedāvāt citus pakalpojumus, ja klients viņam nav devis rakstveida atļauju.
■ Iedzīvotājiem bieži zvana dažādu pakalpojumu piedāvātāji . Ja cilvēks uzdod jautājumu par to, kur iegūts viņa telefona numurs, atbilde, kā likums, ir viena un tā pati – numurs sastādīts ar nejaušas numuru ģenerācijas paņēmienu. Speciālisti ne reizi vien ir uzsvēruši, ka šādas nejaušas ģenerācijas paņēmiena nav. Tas nozīmē, ka kāds no operatoriem, kuram ir jūsu numurs, to pretlikumīgi ir nodevis trešajai personai.
■ Ko darīt, ja jums uzmācīgi zvana kāds pakalpojuma piedāvātājs? Ieteicams uzreiz atsaukties uz regulu un pavaicāt: „Vai es esmu jums devis atļauju komerciālu piedāvājumu izteikšanai?” Prakse rāda, ka šāda iebilde ir pietiekama, lai jūsu telefona numuru turpmāk liktu mierā. Vismaz konkrētais uzņēmums.
Ko nozīmē datu aizsardzība?
Interesanti, ka, stājoties spēkā GDPR, uzņēmējiem Latvijā bija jāizdzēš viņu rīcībā esošie dati par klientiem un pēc tam no jauna tie atkal jāsavāc (pēc jauno noteikumu prasībām).
– Tagad operatoriem obligāti klients jābrīdina, ka zvans tiek ierakstīts un tā saturs saglabāts, – stāsta A. Koreņevskis.
– Kā cilvēki reaģēja uz GDPR spēkā stāšanos?
– Esam pamanījuši, ka daudziem tā arī nav skaidra regulas būtība. Piemēram, cilvēks zvana mūsu operatoram, lai pieteiktos vai atteiktos no pakalpojuma. Operators lūdz nosaukt vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ID kartes numuru, lai pārliecinātos, ka tiešām zvana konkrētais klients, bet cilvēks atcērt: „Tagad man šie dati vairs nav jānosauc!” Viņš nezina, ka personas identifikācija nepārkāpj regulas prasības.
– Ko darāt, ja klients atsakās nosaukt savus datus?
– Nevaram noformēt pasūtījumu.
– Vai man ir jābaidās par operatoram nosaukto datu drošību?
– Uzņēmumā Balticom klientu dati tiek uzglabāti saskaņā ar regulas prasībām. Patlaban klients jebkurā brīdī var vērsties pie komersanta ar lūgumu izdzēst datus. Tas iespējams tikai tad, ja tiek lauzts arī pakalpojuma līgums. Izdzēst datus un turpināt sniegt pakalpojumu mēs nevaram, tāpat kā parādnieku datus mēs neizdzēšam. Kamēr klients nav norēķinājies, līgums starp pusēm nav izbeigts.